Izglītība
Bičevskis
Konferences ievadā uzstājās Latvijas Universitātes filozofijas vēstures profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Raivis Bičevskis.

1. novembrī Jūrmalā notika pedagogu konference “Izglītība kā provokācija”. Konferencē piedalījās izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi, pašvaldību izglītības darba organizatori, izglītojamo vecāki un valsts pārvaldes pārstāvji.

Ierosmi šādai saturiskā ietvara virzībai Izglītības pārvalde smēlās no šogad Latvijā klajā nākušā austriešu filozofa un pētnieka Konrāda Paula Līsmaņa tāda paša nosaukuma  rakstu krājuma, kuru akadēmiski tulkojis filozofijas profesors Raivis Bičevskis.

Konferences plenārsēdi atklāja Latvijas Universitātes filozofijas vēstures profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Raivis Bičevskis ar referātu "Izglītība kā provokācija: par izglītības ritmu, saturu un iespējām 21. gadsimta sākumā”. Savā runā profesors vērsa  uzmanību uz modernās izglītības mainīgajiem nosacījumiem, pieskaroties gan pētījumu predestinācijas faktam, gan katra izglītībā iesaistītā gatavībai kompetenču pieejas mainībai.

Kā oponents konferences dalībniekus uzrunāja Latvijā pazīstamais filozofs un publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents Artis Svece ar priekšlasījumu "Tehniskās un jēgradīšanas kompetences mūsdienu izglītībā", rosinot domāt par to, ka arī kompetencēs balstīta izglītība var būt diskusijas vērta mainīgajā pasaulē, piemēram, mācību saturu un mērķi šodien veido cilvēki, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar prognozēt to, kādas profesijas, zināšanas un kompetences būs nepieciešamas paaudzēm pēc 20 gadiem.

Konferences pirmā daļa noslēdzās ar argumentētām diskusijām gan par bailēm pazaudēt izglītības jēgu, gan par skolotāja nozīmi kompetenču izglītības mainībā.

Konferences otrā daļa tika organizēta kā mūsdienīga mācību procesa labas prakses piemēru darbnīcas. Viena grupa, kuru vadīja Jūrmalas Pumpuru vidusskolas pedagogs Rodrigo Kronbergs, dalījās pieredzē par robottehnikas pielietojumu mācību procesā pirmsskolā, sākumskolā un talantu attīstības procesā. Savu pieredzi šajā grupā prezentēja gan Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš”, gan Jūrmalas Aspazijas pamatskolas un Jūrmalas Pumpuru vidusskolas pārstāvji.

Otru grupu “Interaktīvu mācību metožu izmantošana izglītojamo mācīties motivēšanā” vadīja Irina Mičiūniene, Jūrmalas Aspazijas pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā. Šajā grupā Fabians Kleins, Kanādas izglītības tehnoloģiju uzņēmuma ROBOTEL galvenais referents un svešvalodu apmācību mentors, demonstrēja inovatīvu svešvalodu apmācību un to, kā transformēt svešvalodu apmācību skolās. Savukārt Digitālo prasmju centrs demonstrēja  interaktīvu pieeju mācību procesa organizēšanā,  Jūrmalas Pumpuru vidusskola dalījās pieredzē par eTwinning iespēju pielietojumu mācību procesā, savukārt Jūrmalas Aspazijas pamatskola atklāja savu pieredzi par mācību staciju pielietojumu mācību procesā sākumskolas klasēs.

Trešo grupu “Skola 2030 vīzijas un to īstenošana mācību procesā” vadīja Ella Daņiloha, Jūrmalas Kauguru vidusskolas direktore. Klātesošie iepazinās ar  Jūrmalas Kauguru vidusskolas un Jūrmalas Pumpuru vidusskolas pieredzi  “Skola 2030” īstenošanā.

Konferences darba starplaikā dalībnieki varēja iepazīties ar dažādu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.

Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvalde gan starptautiskas, gan Latvijas un pilsētas mēroga akadēmiski izglītojošas konferences organizē jau kopš 2016.  gada.