Vides aizsardzība

Plūdi ir ierasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko var izraisīt pali un ledus sastrēgumi, intensīvas vai ilgstošas lietavas, arī vētras radīti jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās u.c. iemesli, piemēram, hidrotehnisko būvju avārija. Kopumā Latvijā un arī Jūrmalā ir ierasts, ka nopietnākos plūdu draudus rada pavasara pali, kad liela nozīme ir arī ledus un vižņu sastrēgumiem, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi mēdz izraisīt nopietnus teritoriju applūdumus.

Plūdu riska un plūdu draudu kartes, ko sagatavo un uztur VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, attēlo applūstošās teritorijas dažādās varbūtību kategorijās, piemēram, lielas varbūtības plūdi jeb 10 % applūšanas varbūtība – tās ir teritorijas, kas applūst vidēji reizi 10 gados, savukārt ar 1% applūšanas varbūtību tiek iezīmētas teritorijas, kas applūst vidēji vienu reizi 100 gados – statistiski teritorijas applūšana tiek novērota retāk, tomēr plūdu radītā ietekme var būt ievērojami lielāka. 

Šīs kartes tiek izmantotas kā pamats teritorijas plānošanas lēmumiem un apbūves nosacījumiem. Vietas ar 10% applūšanas varbūtību tiek klasificētas kā applūstošas teritorijas, tām piemēro būvniecības un izmantošanas ierobežojumus saskaņā ar plānošanas normatīviem.

Ikdienā potenciālajiem plūdu draudiem ik viens iedzīvotājs var sekot līdzi LVĢMC Plūdu riska informācijas sistēmā, kā arī vietnē, kur tiek publicēti brīdinājumi par iespējamajiem hidrometeoroloģiskajiem apdraudējumiem. 

Buļļu kāpas veido daļu no Priedaines – Bolderājas kāpu grēdas pie Lielupes Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas un Rīgas pilsētu teritorijās. 

Dabas piemineklis ir 4,5 km garš, asimetrisks kāpu valnis ar to ietverošām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām. Kāpas rietumu galā, Lielupes krastā, atrodas 20 m augsts dabisks atsegums. Kāpu vaļņa platums ir 0,5–1,5 km, bet relatīvais augstums – līdz 25 m. Jūrmalas Baltās kāpas augstākais punkts ir 27,5 m v.j.l., un kāpas augstums pazeminās Rīgas virzienā; kur tas vairs tikai atsevišķās vietās pārsniedz 15 m atzīmi. 

Kāpas veidošanās aizsākusies 16.–17. gadsimtā, cilvēka darbības aktivizētu eolisko (vēja) procesu rezultātā. Vēja darbības joslas platums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā sasniedza 1 km. Mūsdienās kāpu un apkārtējo teritoriju sedz priežu mežs, kura lielākā daļa ir mākslīgi stādījumi ar mērķi apturēt kāpas turpmāku virzīšanos iekšzemē. Aktīvi ģeoloģiskie procesi – izskalošana, nobrukumi un vēja darbība – norisinās tikai Lielupes krastā esošajā atsegumā un tā tuvumā; tur notiek atseguma atkāpšanās un smilšu pārnese iekšzemes virzienā, kas izraisa kāpas augšanu atsegumam tuvākajā platībā. Atseguma pamatne pēdējo 30 gadu laikā ir atkāpusies par aptuveni 10 metriem.

Šī teritorija aptuveni 679 ha lielā platībā ir valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas izveidots, lai aizsargātu Baltās kāpas smilšu valni ar tā priekškāpām un īpaši ainavisko atsegumu Lielupes krastā. Baltā kāpa ir viens no skaistākajiem Jūrmalā aizsargājamiem dabas objektiem. Vislabāk tā apskatāma no Lielupes pretējā, kreisā krasta vai, dodoties izbraucienā pa Lielupi. 

Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Buļļu kāpas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Būvniecība Jūrmalā ir jāveic tā, lai tiktu saglabātas unikālās kultūrvēsturiskās, dabas, ainavas un pilsētas vizuālās vērtības, nodrošināta dabas resursu ilgtspēja un samazināta negatīvā ietekme uz vidi. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība uzrauga būvniecības procesa tiesiskumu, sniedz atzinumus par projektiem, vada publiskās apspriešanas un veic vides uzraudzību teritorijas plānošanas un būvniecības procesā. Būvniecības ierosinājumi tiek izvērtēti arī no vides aizsardzības, piekrastes aizsargjoslu, vizuālās kvalitātes un koku saglabāšanas skatupunktiem. Nepieciešamības gadījumā tiek rosinātas ietekmes uz vidi sākotnējās izvērtēšanas procedūras. Galvenie aspekti:

• Likumu un saistošo noteikumu ievērošana – būvniecība tiek organizēta saskaņā ar teritorijas plānošanas un būvniecības normatīviem, 

• Vides uzraudzība – tiek nodrošināta vides aizsardzības prasību ievērošana  plānošanas un būvniecības procesā,

• Publiskā līdzdalība – iedzīvotāji tiek informēti un aicināti piedalīties publiskajās apspriedēs par būvniecības iecerēm un koku ciršanu,

• Piekrastes un dabas aizsardzība – būvniecības projektu izvērtēšanā īpaša uzmanība tiek pievērsta Rīgas līča un Lielupes piekrastei, īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, u.c. aizsargājamiem dabas objektiem,

• Vizuālā iekļaušanās un kultūrvēsturiskā vērtība – arhitektūras kvalitāte un būvju iekļaušanās ainavā tiek vērtēta kā daļa no vides aizsardzības,

• Kontrole un atbilstība – būvinspekcija un Pilsētplānošanas pārvalde veic kontroli, izsniedz atzinumus, un nepieciešamības gadījumā aptur darbu vai ierosina pārkāpumu novēršanas pasākumus.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība veic mērķtiecīgu darbu, lai novērstu patvaļīgu būvniecību un aicina arī iedzīvotājus būt aktīviem un nepieciešamības gadījumā sakārtot ar būvniecību saistīto dokumentāciju. Vienlaikus tiek īstenoti pasākumi degradētu un vidi degradējošu būvju (graustu) problemātikas risināšanai, lai uzlabotu pilsētvides kvalitāti un drošību. Uzturēts un sakopts nekustamais īpašums un tam piegulošās teritorijas veido sakoptu pilsētvidi, kas ir nozīmīga gan Jūrmalas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan pilsētas viesu un tūristu pozitīvai pieredzei, tādēļ īpašumu īpašniekiem ir pienākums rūpēties par teritorijas uzturēšanu un sakopšanu.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un informēt par iespējamiem patvaļīgas būvniecības gadījumiem vai vidi degradējošām būvēm, lai šādas situācijas varētu savlaicīgi izvērtēt un risināt.

Dižkoki ir īpaši veci un resni koki, kas Latvijā tiek atzīti par dabas pieminekļiem un kuriem ir nozīmīga ekoloģiska, kultūrvēsturiska, izglītojoša un estētiska vērtība. Dižkoki kalpo kā biotopi retām sugām (putniem, bezmugurkaulniekiem, sūnām u.c.), veicina bioloģisko daudzveidību un ir vietas kultūrvēsturisko vērtību pārmantotāji. Šo koku uzskaites un aizsardzības darbs palīdz saglabāt reģionālo ainavu un sniedz iespējas dabas izglītībai. 

Jūrmalā dižkoki ir nozīmīga pilsētvides vērtība – tie bagātina parkus, alejas un privātā teritorijas, uzlabo kopējo vides kvalitāti gan iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem un tūristiem. Pašvaldība un atbildīgās iestādes sadarbojas dižkoku identificēšanā un saglabāšanā, veicina to iezīmēšanu, uzturēšanu un sabiedrības informēšanu par atbildīgu dižkoku aprūpi.

Zemes īpašniekiem ir pienākums rūpēties par aizsargājamiem kokiem uz savas zemes un ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei vai pašvaldībai par izmaiņām vai pārkāpumiem, kas var apdraudēt dižkoku saglabāšanu. Iedzīvotājus aicinām ziņot par potenciālajiem dižkokiem vai par redzamiem to bojājumiem – tas ļauj Dabas aizsardzības pārvaldei veikt apsekojumus un nepieciešamības gadījumā iekļaut koku tos reģistros vai ierosināt aizsardzības pasākumus. 

Dati par Latvijas dižkokiem ir apkopoti dabas datu sistēmā OZOLS; tur pieejama karte, statistika, kā arī formas dižkoka reģistrēšanai. 

Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas ir zeme, ūdeņi vai infrastruktūras objekti, kur pastāv vai ir pamatotas aizdomas par bīstama piesārņojuma klātbūtni. Bieži vien tās prasa papildu izpēti, ierobežojošus pasākumus vai pat sanāciju. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ir būtisks faktors teritorijas attīstības plānošanas procesā, jo tās ietekmē vides aizsardzību, sabiedrības veselību, zemes izmantošanu un ekonomisko attīstību.

Valsts mērogā informāciju par reģistrētajām piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām publiskā informācijas sistēmā nodrošina Valsts vides dienests. Šajā kartē un tam pievienotajā sarakstā ir iekļautas arī 22  piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas Jūrmalā. 

Jūrmalas teritorijas plānojumā noteiktas īpašas prasības teritoriju izmantošanai vietās, kur konstatēts vai iespējams vides piesārņojums. 

Ja teritorija ir reģistrēta iepriekš minētajā Valsts vides dienesta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēmā jeb reģistrā un tajā nav veikta augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte, būvniecība šādā teritorijā nav pieļaujama. Pirms jebkādas attīstības šādās teritorijās jābūt veiktai vides izpētei, lai noteiktu piesārņojuma līmeni. Atkarībā no izpētes rezultātiem var būt nepieciešams veikt teritorijas sanāciju vai nodrošināt vides monitoringu, lai pārliecinātos par drošu teritorijas izmantošanu un aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

Pēc pašvaldības pasūtījuma Jūrmalā papildus valsts monitoringam, tiek veiktas peldūdens kvalitātes pārbaudes gan 11 jūras un divās iekšzemes oficiālajās peldvietās, gan arī četrās atpūtas vietās pie Lielupes un Slokas karjera atpūtas vietā.

Balstoties uz 18. maija peldūdens monitoringa rezultātiem, visās 18 oficiālajās un neoficiālajās peldēšanās vietās peldūdens kvalitāte ir novērtēta kā atbilstoša un peldēties ir atļauts. 

Ūdens kvalitāte 2026. gada peldsezonā regulāri tiek  pārbaudīta:

Lielupē: 

Valteros (pretī Vasarnīcu ielai);

Mellužos, Ezeru ielas galā; 

Jaundubultu atpūtas vietā Dadžupes ielas galā;

Priedainē, Upmalas ielas galā;

Majoru atpūtas vietā Plūdu ielas galā;

Vārnukrogā (Baltā kāpa, pie dabas objekta “Buļļu kāpas”).

Rīgas jūras līča peldvietās: Jaunķemeros, Kauguros, Vaivaros, Asaros, Mellužos Pumpuros, Dubultos Majoros,  Dzintaros Bulduros Lielupē un

Slokas karjera atpūtas vietā  pie Melderu ielas.

Ja kādā no norādītajām peldvietām peldūdens kvalitāte neatbildīs prasībām, tiks noteikti peldēšanās ierobežojumi – ieteikums nepeldēties vai aizliegums peldēties un peldvietā tiks izvietota brīdinoša informatīvā zīme.

Jūrmalas pašvaldības policija savas kompetences ietvaros nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanas uzraudzību, veicot regulāras pārbaudes, patrulēšanu un reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem un saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.

Kontrole vērsta uz krasta kāpu aizsargjoslas, pludmales un citu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izmantošanas noteikumu ievērošanu, atkritumu apsaimniekošanas prasībām, teritoriju uzturēšanas kārtību, kā arī dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu publiskajā vidē.

Jūrmalas pašvaldības policija veic mērķtiecīgus preventīvos pasākumus, kuru ietvaros sabiedrība tiek informēta par tiesiskā regulējuma prasībām. Informēšana notiek gan patrulēšanas laikā, gan sabiedrības informēšanas aktivitātēs, tostarp sociālajos tīklos un tiešā saziņā ar iedzīvotājiem.

Savukārt Jūrmalas Administratīvā komisija izskata Pašvaldības policijas un citu kompetento institūciju uzsāktās administratīvo pārkāpumu lietas vides aizsardzības jomā un pieņem lēmumus par administratīvās atbildības piemērošanu.

2025. gadā Jūrmalas Administratīvajā komisijā vides jomā izskatītas 289 administratīvo pārkāpumu lietas.

Visbiežāk konstatētie pārkāpumi bija saistīti ar:

• sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu – 72 pārkāpumi;
• nekustamo īpašumu un tiem piegulošo teritoriju uzturēšanas prasību neievērošanu – 64 pārkāpumi;
• makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu neievērošanu – 39 pārkāpumi;
• dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu – 93 pārkāpumi;

Retāk konstatēti pārkāpumi būvniecības jomā, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas prasību neievērošanā.

Jūrmalas pašvaldības policijas kompetencē ir ne tikai kontrolēt vides aizsardzības prasību ievērošanu, bet atsevišķos gadījumos arī izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus. Jūrmalas pašvaldības policijā vides jomā 2025. gadā izskatītas 239 administratīvo pārkāpumu lietas:

• mehānisko transportlīdzekļu braukšanu un stāvēšanu krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – 122 pārkāpumi;
• mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu apstādījumos – 117 pārkāpumi.

Administratīvā atbildība nav vērsta tikai uz sodīšanu. Tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vides aizsardzības nozīmi, sekmēt normatīvo aktu ievērošanu un novērst atkārtotus pārkāpumus.

Pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas cieša sadarbība nodrošina efektīvu kontroli, savlaicīgu pārkāpumu konstatēšanu un atbilstošas rīcības piemērošanu. Tas kopumā veicina sakoptas, drošas un ilgtspējīgas vides saglabāšanu Jūrmalas valstspilsētā.

Ar normatīvajiem aktiem, kas regulē vides aizsardzības prasības Jūrmalas valstspilsētā, iespējams iepazīties oficiālajā tiesību aktu vietnē www.likumi.lv, kā arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv/lv sadaļā “Pašvaldība” -  “Normatīvie akti” un “Saistošie noteikumi”.

Lai aizsargātu vidi, cilvēku veselību, kā arī mazinātu atkritumu rašanos un apglabājamo atkritumu apjomu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā ir noteiktas īpašas prasības ielu tirdzniecības dalībniekiem, ielu tirdzniecības organizatoriem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Pludmales nogabalos sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir aizliegts pārdot dzērienus stikla iepakojumos, tādējādi samazinot risku cilvēku drošībai un novēršot iespējamu vides piesārņojumu ar stikla atkritumiem pludmalē. Jānodrošina atkritumu savākšana un regulāra izvešana, kā arī tualešu pieejamība, to regulāra apkope un uzturēšana, lai saglabātu tīru, higiēnisku un videi draudzīgu pludmali.

Ielu tirdzniecības dalībnieks, ielu tirdzniecības organizators un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par:

• tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un tās 2 metru rādiusā, tostarp atkritumu urnu izvietošanu;
• speciālo tirdzniecības iekārtu un citu objektu, kas tiek izmantoti ielu tirdzniecības veikšanai, atbilstību normatīvo aktu prasībām un to uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem;
• skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā tā, lai radītais troksnis netraucētu apkārtējo personu mieru un sabiedrisko kārtību.

Savukārt publisku pasākumu organizatoriem ir pienākums nodrošināt glāžu depozīta sistēmas ieviešanu, ja publiskā pasākuma kopējais plānoto apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 3000 personas. Šāda sistēma veicina atkārtotu trauku izmantošanu, samazina vienreizlietojamo atkritumu daudzumu un palīdz uzturēt tīru un sakoptu vidi. Tāpat pasākuma organizatoram pēc pasākuma norises ir pienākums nodrošināt pasākuma teritorijas un tās apkārtnes sakopšanu, savācot visus radušos atkritumus un atjaunojot teritoriju sākotnējā kārtībā.

Šo prasību ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un videi draudzīgu tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi Jūrmalas valstspilsētā.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, nodrošinot ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu un to pārraudzību, katru gadu organizē rūpnieciskās zvejas rīku limitu sadali. Tiek izsludināta pieteikumu pieņemšana, kā arī noslēgti zvejas tiesību nomas līgumi un izsniegtas licences Latvija.lv.

Zvejas rīku limitu sadale notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, prioritāri piešķirot limitus atbilstoši spēkā esošajiem nosacījumiem. Ja pieprasījums pārsniedz pieejamo zvejas rīku limitu, tiek rīkotas slēgtas izsoles esošajiem nomniekiem. Minētā kārtība attiecas uz zveju Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajai teritorijai piegulošajos Rīgas līča piekrastes ūdeņos.

Pieteikšanās izsolei rūpnieciskās zvejas tiesību nomai

Jūrmalas valstspilsētas administrācija organizē pieteikšanos uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu komerciālajai zvejai 2026. gadā Rīgas līča piekrastes ūdeņos. Izsole tiek organizēta uz 1 zvejas rīku – zivju vadu, kurš pašvaldībai no jauna  piešķirts 2026. gadā.

Visi  izsoles dalībnieki tiek aicināti iepazīties ar izsoles nolikumu un līdz 2. marta pl.16.00 iesniegt savu pieteikumu dalībai izsolē.

Izsolē var piedalīties  komerczvejnieki, kuri atbilst izsoles nolikumam.

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas slēgtā izsole norisināsies š. g. 3. martā.

Lai nodrošinātu veselīgu un tīru vidi un neradītu draudus cilvēku veselībai un drošībai, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu, aprūpi un nogādāšanu dzīvnieku patversmē.

No 2026. gada 1. janvāra Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā klaiņojošu un bez saimnieka palikušu mājdzīvnieku (suņu un kaķu) izķeršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē, kā arī bojā gājušu bezsaimnieka mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku savākšanu no pilsētas sabiedriskajām vietām nodrošinās biedrība “Dzīvnieku glābšanas dienests”.

Iedzīvotāji aicināti par klaiņojošiem, bezpalīdzīgā stāvoklī nokļuvušiem vai mirušiem dzīvniekiem Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ziņot, zvanot pa tālruni +371 24422440 vai Jūrmalas Pašvaldības policijas Operatīvā informācijas centra diennakts tālruņiem 8448 vai +371 67740448. Dzīvnieku ķērājs uz notikuma vietu izbrauks iespējami drīz, bet ne vēlāk kā divu stundu laikā pēc izsaukuma saņemšanas.

Pēc dzīvnieka notveršanas tiek pārbaudīti tā identifikācijas dati. Ja dzīvniekam ir īpašnieks, tas tiek informēts un aicināts dzīvnieku saņemt. Gadījumā, ja dzīvnieks atradies bez uzraudzības, izķeršanas un transportēšanas izmaksas sedz dzīvnieka īpašnieks. Mājdzīvnieku turēšanas prasības noteiktas Jūrmalas domes saistošajos noteikumos Nr. 24 “Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā”.

Izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitināšanu un aprūpi nodrošina biedrības “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” dzīvnieku patversme “Labās mājas”, kas atrodas Mežapurva ielā 2, Rīgā. Patversmes apmeklējums iepriekš jāpiesaka, sazinoties pa tālruni +371 26617636. Plašāka informācija pieejama patversmes tīmekļvietnē.

Savukārt Izķerto un cietušo kaķu izmitināšanu un aprūpi, kā arī bezsaimnieka kaķu sterilizāciju nodrošinās biedrības "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība" patversmē “Dzīvnieku draugs”, Fridriha Candera ielā 4, Rīgā. Patversmes apmeklējums iepriekš jāpiesaka, sazinoties pa tālruni +371 67500491. Plašāka informācija pieejama patversmes tīmekļvietnē.

Aktuālie jautājumi

Jūrmalas pludmalē drīkst atrasties ar suņiem

No 1. novembra līdz 31. martam Jūrmalas teritorijā Rīgas līča pludmalē ir atļauts atrasties ar suni ar noteikumu – sunim jābūt pavadā.

No 1. aprīļa līdz 31. oktobrim ir spēkā aizliegums pludmalē uzturēties, vest pastaigā un peldināt mājdzīvniekus. Aizliegums uzturēties ar suni pludmalē saglabāts no aprīļa līdz oktobra beigām, kad pludmali apmeklē daudz atpūtnieku, lai nodrošinātu sanitāro tīrību, higiēnas prasību ievērošanu un peldvietu ūdens kvalitāti, kā arī neradītu draudus cilvēku drošībai.

Lai nodrošinātu veselīgu un tīru vidi un neradītu draudus cilvēku veselībai un drošībai, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem bīstamu koku un to daļu drošu likvidēšanu, vainagu veidošanu, kā arī satiksmi traucējošu krūmu novākšanu.

2026. gadā Jūrmalas valstspilsētas administrācijā uzsāk pilsētai piederošo mežu inventarizācijas aktualizāciju, lai nodrošinātu pilnu informāciju par pilsētas mežu stāvokli, to kopšanas nepieciešamību un citiem nepieciešamajiem darbiem.

Aktuālie jautājumi:

1. Līdz 2026. gada 31. martam vairākos pilsētas meža masīvos turpinās mežizstrāde, kuras laikā, tiek izcirsti dažādu ārēju faktoru (vētra, kukaiņi, stumbru un sakņu trupe) bojāti koki. Darbu veicējiem ir noteiktas prasības, pēc darbu pabeigšanas sakopt kokmateriālu krautuves vietas un izlīdzināt mežizstrādes laikā radītās rises.
2. Mežsaimniecības nodaļa ir sagatavojusi izskatīšanai Jūrmalas valstpilsētas domē saistošos noteikumus “Par medībām Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus”. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazināt epizootijas riskus un novērst postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām pašvaldībā. Medību likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki. Noteikumi paredz, ka medību organizēšana pašvaldībā ir atļauta visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot kapsētas, attiecībā uz kuru ar Jūrmalas domes lēmumu izveidotā Medību koordinācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus.
3. Mežsaimniecības nodaļa sadarbībā ar Juridisko nodaļa gatavo saistošos noteikumus, kas reglamentēs kā iedzīvotājiem pašpatēriņam mājokļu apkurei drīkstēs izsniegt kokmateriālus pašvaldībai piederošajos mežos.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus, ievēro vides aizsardzības un ilgtspējīgas mobilitātes principus, kas noteikti gan starptautiskā, gan valstiskā līmenī. Mērķis ir mazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem ērtu un efektīvu pārvietošanos.

Autobusu kustības grafiks un maršruti tiek plānoti, ņemot vērā pasažieru pieprasījumu, pieejamo tehnikas vienību skaitu un ikdienas pārvietošanās galamērķus. Tas palīdz palielināt iedzīvotāju vēlmi izmantot sabiedrisko transportu privātā auto vietā, samazinot sastrēgumus un emisijas.

Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja autoparks, kas apkalpo pilsētas maršrutu tīklu, ir moderns un videi draudzīgs. Visi autobusi ir aprīkoti ar EURO 6 dīzeļdegvielas dzinējiem, savukārt no 27 autoparka vienībām 5 autobusi (18%) darbojas ar elektro dzinējiem. Šāda tehnoloģiju kombinācija veicina degvielas patēriņa samazināšanu un izmešu daudzuma mazināšanu.

Efektīvs un ilgtspējīgs sabiedriskā transporta tīkls ne tikai atvieglo iedzīvotāju pārvietošanos, bet arī būtiski samazina transporta radīto negatīvo ietekmi uz vidi, veicinot Jūrmalas pilsētas ilgtspējīgu attīstību.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, ievērojot valsts līmeņa normatīvos aktus, izsniedz licences kartītes taksometru pakalpojumu sniegšanai, izvērtējot konkrētā transportlīdzekļa emisiju apjomu. Pašvaldība nodrošina taksometru darbības uzraudzību savas administratīvās teritorijas ietvaros, sekmējot vides aizsardzības prasību ievērošanu.

Ar šo rīcību pašvaldība veicina kūrortpilsētas ilgtspējīgu attīstību, samazinot transporta radīto negatīvo ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgu pārvietošanās kultūru.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, ievērojot valsts normatīvos aktus, izsniedz atļaujas asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem notekūdeņu un nosēdumu savākšanai un izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām.

Atļaujas saņemšanai asenizācijas pakalpojumu sniedzējam ir obligāti jābūt noslēgtam līgumam par savākto notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu tam speciāli paredzētās un normatīvajām prasībām atbilstošās vietās.

Šāda kārtība nodrošina, ka notekūdeņi tiek apsaimniekoti atbildīgi un videi drošā veidā, novēršot neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu dabā vai citās tam neparedzētās vietās. Tādējādi tiek mazināti vides piesārņojuma riski, aizsargāti gruntsūdeņi, ūdenstilpes un piekrastes teritorijas, kā arī veicināta ilgtspējīga un videi draudzīga saimniekošana Jūrmalas valstspilsētā.