Lai mazinātu energoresursu cenu un siltumenerģijas tarifu pieauguma ietekmi uz maksātspēju, valdība ir izstrādājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem apkures sezonai. Papildus siltumenerģijas tarifa kompensācijai ir veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nosakot pieļaujamo gaisa temperatūru telpās un atļaujot ēkas apsaimniekotājiem uz laiku un nedaudz samazināt karstā ūdens temperatūru.
Aprēķini liecina, ka, samazinot gaisa temperatūru telpās par vienu grādu, apkures izmaksas ir iespējams samazināt par aptuveni pieciem procentiem.
Izmaiņas normatīvajos aktos
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” paredz, ka apsaimniekotājam ir jāveic mājas siltummezgla iestatījumu maiņa, lai gaisa temperatūra dzīvokļos nepārsniegtu +19 0C, bet vēsākajās telpās nebūtu zemāka par +18 0C. Tomēr dzīvokļu īpašnieku kopībai ir iespēja lemt par augstākas gaisa temperatūras nodrošināšanu mājokļos.
Savukārt grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” nosaka tiesības ēkas pārvaldniekam nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir veikti pasākumi legionellas baktēriju (Legionella spp.) intensīvas vairošanās ierobežošanai. Karstā ūdens temperatūras samazināšana var tikt veikta, ja pārvaldnieks vismaz piecas darba dienas iepriekš un ne retāk kā vienu reizi mēnesī apkures sezonas laikā ir informējis iedzīvotājus par dzīvokļos individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai. Plašāka informācija par pasākumiem leģionāru slimības riska novēršanai atrodama Veselības inspekcijas tīmekļa vietnēs.
Iedzīvotāju paradumu maiņa
Bieži izskan jautājums, ko iedzīvotāji var darīt, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu. SIA “Jūrmalas siltums” valdes loceklis Valdis Vītoliņš norāda, ka īpaši būtiska ir paradumu maiņa: “Ja temperatūras samazināšanai telpā iedzīvotāji izvēlas nepārtraukti turēt vaļā logus vēdināšanas režīmā, neviens taupības pasākums nepalīdzēs samazināt rēķinus par siltumenerģiju.”
Līdzīgi kā taupot elektrību, iedzīvotāji biežāk izslēdz gaismu telpās, kurās neatrodas, un atslēdz neizmantotās elektroierīces, domājot par siltumenerģijas optimālu izmantošanu, svarīgi ir ļaut siltumam netraucēti izplatīties telpā un rūpēties, lai tas neaizplūstu. Siltuma izplatību telpā kavē priekšmeti un interjera elementi, kas atrodas priekšā radiatoriem, – mēbeles nepieciešams pārvietot, savukārt aizkari ir jāpaceļ virs radiatora vai jānovieto uz palodzes. Pareiza vēdināšana ir būtiska, lai siltums netiktu zaudēts. Vēdināšanai uz 5–10 minūtēm jāatver logs pilnībā, pēc tam tas kārtīgi jāaizver. Ja iespējams, vēdināšanas laikā ir jāpārtrauc siltuma piegāde radiatoram (termostats jānoregulē uz “0” vai jāaizver vārsts).
SIA “Jūrmalas siltums” siltumenerģiju piegādā ēkai, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, tādēļ svarīgi ir neaizmirst par enerģijas taupīšanu arī koplietošanas telpās, tostarp kāpņu telpā. Izeja uz bēniņiem un ieejas durvis mājā ir jātur cieši aizvērtas, jo koplietošanas telpās izmantotā siltumenerģija ir daļa no ēkas kopējā enerģijas patēriņa.