2024. gadā kā obligātu mācību priekšmetu visās vidējās izglītības iestādēs Latvijā 10. un 11. klasē plānots ieviest valsts aizsardzības mācību. Jūrmalas Valsts ģimnāzija, Jūrmalas Pumpuru vidusskola un Jūrmalas Kauguru vidusskola skolēniem, kuri plāno saistīt savu karjeru ar valsts drošību, militāro jomu, kā obligātu mācību priekšmetu to iekļāvušas jau no šā gada.
Atsaucoties Aizsardzības ministrijas aicinājumam īstenot pilotprojektu, Jūrmalas Pumpuru vidusskolā valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu vidusskolēniem piedāvāja jau kopš 2018. gada, Jūrmalas Kauguru vidusskolā – kopš pagājušā gada. Jūrmalas Valsts ģimnāzijā to apgūst pirmo gadu.
Valsts drošībai un aizsardzībai
Valsts aizsardzības mācības galvenais mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu jauniešu vidū, kā arī sniegt iespēju apgūt vispārējas militārās pamatiemaņas, tostarp orientēšanos un topogrāfiju, kas var noderēt dažādās dzīves situācijās.
Prasme orientēties dabā un rīkoties ar karti, izdzīvošanas prasmes, spēja kritiski izvērtēt pieejamo informāciju un potenciālos draudus, pieņemt pareizus lēmumus krīzes situācijās un attiecīgi rīkoties – tas ir ieguvums ikvienam jaunietim, gan zēniem, gan meitenēm. Šīs prasmes ir nepieciešamas katram Latvijas iedzīvotājam.
Valsts aizsardzības mācība notiek vienu dienu mēnesī, Jūrmalas skolās tās vada Jaunsardzes centra jaunsargu instruktori Guntars Lorencs, Kristīne Putniņa un Vita Kronberga.
Noderīgi ikvienam jaunietim
Izstrādātā programma tiek īstenota moduļu veidā divu mācību gadu laikā. Skolēni apgūst dažādas kompetences, kuras noderēs arī turpmākajā dzīvē un izvēlētajā profesijā, piemēram, līderības prasmes, pilsonisko aktivitāti, sadarbības prasmes, pašdisciplīnu un, protams, dažādas praktiskās iemaņas, kas var būt noderīgas dažādās krīzes, tostarp militārās krīzes, situācijās.
Arī tad, ja izvēlētā profesija nebūs saistīta ar militāro jomu, jaunietis būs daudz labāk sagatavots dažādām nestandarta situācijām un spēs atbilstīgi rīkoties, uzskata jaunsargu instruktors G. Lorencs. “Mācības notiek gan klasē, gan apvidū. Piemēram, apgūstot topogrāfiju, klasē izrunājam, kas ir karte un kompass, apgūstam to struktūru un apzīmējumus, pēc tam ejam dabā un mācāmies šīs zināšanas pielietot. Skolēni apgūst sakaru veidus, rāciju pareizu un korektu lietošanu, NATO alfabētu, lauka kaujas iemaņas, tostarp maskēšanos, ieroču mācību un to pielietojumu.”
Vislielākā interese jauniešiem ir tieši par praktiskajām nodarbībām ārpus klases, darbošanos apvidū, kas ietver ierindas mācību, lauka kaujas iemaņas, orientēšanos un šaušanas nodarbības. Jauniešiem ir iespēja piedalīties arī brīvprātīgās vasaras nometnēs, kur var padziļināt jau apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes.
“Stingri stāvēt uz “savām kājām” un nebaidīties paust savu viedokli, balstot to uz uzticamiem, kritiski izvērtētiem avotiem. Nebaidīties apmaldīties, atrast savu galamērķi jebkuros apstākļos. Būt atbildīgam pret valsti un līdzcilvēkiem, spēt palīdzēt grūtībās nonākušajiem – tas ir ieguvums, ko sniedz valsts aizsardzības mācība ikvienam jaunietim,” savu pārliecību pauž jaunsargu instruktors.
Paplašina redzesloku, palīdz karjeras izvēlē
Jūrmalas Pumpuru vidusskolā valsts aizsardzības mācību izvēles programmā apguvuši jau 150 skolēni.
Matīss Spunde, Jūrmalas Pumpuru vidusskolas 12.b klases skolnieks, izvēlējies valsts aizsardzības mācību, jo viņu saistīja praktiskas nodarbības, vēlēšanās apgūt ko jaunu ārpus skolas mācību programmas. “Visaizraujošākās bija praktiskās nodarbības, kurās varēja apgūt, kā rīkoties ar pneimatisko ieroci – sākot ar tā izjaukšanu un salikšanu, drošības noteikumiem un, protams, šaušanu mērķī,” stāsta Matīss. “Iespējams, normālos dzīves apstākļos tas nebūs nepieciešams, tomēr, ja kādreiz būs kāda nestandarta vai krīzes situācija, savās darbībās es būšu pārliecinātāks. Valsts aizsardzības mācības nodarbības sniedz labu priekšstatu par to, kas sagaidāms armijā. Nodarbības paplašināja manu redzesloku arī par iespējamām profesijas izvēlēm militārajā virzienā.”
Samantu Bieti, Jūrmalas Pumpuru vidusskolas skolnieci, valsts aizsardzības mācību rosinājis apgūt tētis – Madis Biete, kurš bija jaunsargu instruktors. Samantu šī joma interesējusi, jau pamatskolā viņa kļuvusi par jaunsargu. “Bija noderīgi gan iemācīties orientēties bez interneta, gan apgūt ieroča lietošanu un šaušanu mērķī. Vērtīgi bija apgūt visas zināšanas un prasmes, ko piedāvā valsts aizsardzības mācība, jo, mēs zinām, situācija pasaulē šobrīd nav mierīga.”
12. klases audzēknis Dāvids Sebastians Rudzāts atzīst, ka ļoti vērtīgas bija komunikācijas apmācības, iespēja apgūt NATO fonētisko alfabētu, izsaukuma signālus un rācijas lietošanas ētiku. Savu nākotnes karjeru viņš vēlas saistīt ar militāro jomu, tādēļ pieteicies šai programmai, lai pārliecinātos, vai tā viņam ir piemērota. “Valsts aizsardzības mācība man deva pārliecību, ka iederēšos militārajā jomā. Pēc vidusskolas startēšu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā,” pārliecināts jaunietis.
Būt atbildīgam pret valsti un līdzcilvēkiem. Spēt pieņemt pareizus lēmumus krīzes situācijās un attiecīgi rīkoties – tas ir ieguvums, ko sniedz valsts aizsardzības mācība ikvienam jaunietim.