No 17. līdz 19. septembrim Latvijā norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šā gada Mantojuma dienu norises veltītas transporta tēmai, izceļot vairāk nekā 80 objektus visā Latvijā, tostarp Jūrmalā.
2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā tas akcentēts īpaši – caur dzelzceļa vēsturi un kultūras mantojumu atgādinot par dzelzceļa ieguldījumu Eiropas labklājības veidošanā un dzelzceļa lomu progresīvu tehnoloģiju izstrādē.
Jūrmalu šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienās pārstāv divi objekti – Dubultu dzelzceļa stacija un Ķemeru ielu dzelzceļš. Unikālie, kultūrvēsturiski vērtīgie objekti iekļauti 2021. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu katalogā “Transports”.
Ķemeru ielu dzelzceļš – tramvajs
No izdevuma “2021 Eiropas kultūras mantojuma dienas. Transports":
"Ķemeri kā valsts balneoloģiskais kūrorts oficiāli tika nodibināts 1838. gadā. Pēc Ķemeru kūrorta pārvaldes reformas 1891. gadā un līdz pat Pirmajam pasaules karam tas piedzīvoja ziedu laikus. Viens no galvenajiem apkārtnes labiekārtošanas darbu uzdevumiem bija palīdzēt kūrorta pacientiem no ārstniecības procedūrām brīvajā laikā pārvarēt 7,5 km garo ceļu līdz pludmalei Rīgas jūras līča krastā. Kūrorta galvenā ārsta, izcilā balneologa Aleksandra Lozinska (1868–1961), vadībā ap 1910. gadu sākās ielu dzelzceļa (elektriskā tramvaja) ierīkošanas darbi, lai varētu ērti sasniegt pludmali. Darbus kavēja ceļa izbūve purvainajā apvidū. 1912. gada 3. jūnijā satiksme tika atklāta.
Tramvaja līnija savienoja Ķemeru dzelzceļa staciju ar Jaunķemeriem jūras krastā, kur izbūvēja īpašu paviljonu. Pa ceļam tramvajam bija vairākas pieturas, un pie segtajiem motorvagoniem labā laikā mēdza piekabināt arī vaļējās platformas. Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās trīs rūpnīcā “Fenikss” (vēlāk “Vairogs”, Rīgas vagonu rūpnīca) izgatavoti tramvaja vagoni ar atsevišķu nodalījumu smēķētājiem. Elektrību ražoja 150 zirgspēku lokomobīlis.
Ceļš no Ķemeru stacijas līdz Jaunķemeriem ilga 25 minūtes, biļetes cena – 10 kapeikas.
Ceļā bija vietas, kur varēja veikt pretim braucošo vagonu maiņu. Jaunķemeros joprojām ir redzama ar kaltiem akmens stabiņiem norobežotā tramvaja apgriešanās vieta. Uzlabotās satiksmes dēļ strauji sāka attīstīties Jaunķemeru vasarnīcu ciemats. Sākoties Pirmajam pasaules karam, visas iekārtas un vagoni tika evakuēti uz Krievijas iekšzemi. Kūrorta saimniecību kara laikā izpostīja. Starpkaru periodā Ķemeru ielu dzelzceļa darbību epizodiski atjaunoja, taču vagonus darbināja ar iekšdedzes (petrolejas, dīzeļdegvielas) dzinējiem. 1933. gadā uzbūvēja šoseju, kā rezultātā līdz jūrai varēja ērti aizbraukt ar privāto vai sabiedrisko transportu. Ķemeru tramvaja vēsture bija beigusies.
Dalība Eiropas kultūras mantojuma dienās paver lielisku iespēju kļūt par daļu no kopējās Eiropas kultūras mantojuma popularizēšanas iniciatīvas, objektu īpašniekiem un pārvaldītājiem izcelt savu mantojuma vietu un piesaistīt jaunus interesentus, padarīt atpazīstamāku savu objektu Latvijas un starptautiskajā mērogā, kā arī sniegt iespēju sabiedrībai iepazīt tās kultūras mantojumu, tādējādi kopēji stiprinot izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmību."
Dubultu dzelzceļa stacija – viena ēka – vairākas funkcijas
Dzelzceļš no Rīgas līdz Dubultiem uzbūvēts 1877. gadā, kad uzcēla arī pirmo stacijas ēku. Divstāvu koka būve bija viena no lielākajām visā Rīga–Tukums dzelzceļa posmā. Staciju nojauca 20. gs. 70. gadu vidū, tās vietā uzcēla šobrīd esošo ēku, kas tika atklāta 1977. gadā. Modernisma stila ēkas arhitekts ir Igors Javeins (1903–2980). Vizuāli iespaidīgā stikla un betona arhitektūras konstrukcija raisa asociācijas ar jūras vilni.
Lai uzturētu stacijas pamatfunkciju un saglabātu esošo ēku, 2015. gadā Dubultu stacijā iekārtota Mākslas stacija “Dubulti”, kurā pasažieris, nopērkot biļeti un gaidot vilcienu, var apskatīt laikmetīgās mākslas izstādes.
Šobrīd Mākslas stacijā “Dubulti”, tās apkārtnē un Jūrmalas pilsētvidē apskatāma mākslai publiskā telpā veltīta maģistrantūras studentu darbu izstāde – projekts “Public Encounters: Iesaistīšanās”. Izstādi veidojuši divpadsmit maģistrantūras studenti no Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sentmārtinas mākslas un dizaina koledžas un Latvijas Mākslas akadēmijas. Jaunie mākslinieki piedāvā vēsturiskā monumentālisma kritiku un iesakņojušos tradīciju, tādu kā orientēšanās uz pagātni un tās godināšana, apspriešanu. Izstāde apskatāma līdz 31.oktobrim, 18. septembrī plkst. 12.00 un 9. oktobrī plkst. 14.00 izstādē norisinās ekskursija kopā ar autoriem un izstādes kuratoriem.