Jūrmalas Brīvdabas muzejs veidots 20. gadsimta 70. gados Jūrmalas zvejnieku kolhoza “Uzvara” teritorijā. Pirms 45 gadiem apmeklētājiem atvērtais muzejs joprojām glabā liecības par zvejnieku dzīvi un darbu senatnē. Muzeja krājuma papildināšana turpinās – mūsdienās to bagātina ģimenēs un laikabiedru glabātas fotogrāfijas un lietas, kā arī atmiņu stāsti.
Septiņdesmito gadu beigās, laikmetā, ko raksturo zvejniecības industrializācija un jaunu zvejas tehnoloģiju lietojums, mājas ar niedru jumtiem, zvejas laivas ar zēģelēm, linumi no lina un kaņepēm šķita anahronisms. Tomēr, pateicoties vēstures entuziastam, muzeja veidotājam Andrejam Šulcam (1910–2006), viņa domubiedriem un toreizējam kolhoza “Uzvara” priekšsēdētājam Ilgonim Bumburam (1933–2007), seno zvejnieku sadzīves lietas tika atstātas saglabāšanai.
Jūrmalas Brīvdabas muzejā apmeklētājiem redzamās ēkas un to iekārtojumu veido 19. gs. beigu un 20. gs. zvejnieku sadzīves un darba lietas, kas muzeja krājumā uzņemtas 20. gs. pēdējās desmitgadēs, šodien muzeja krājumu ar savām lietām un atmiņām papildina mūsdienu zvejniecībā iesaistītie ļaudis – zvejnieki, kuģu kapteiņi, mehāniķi, traļmeistari, zvejas rīku izgatavotājas un zivju apstrādātājas, zvejnieku laikabiedri un ģimenes.
Jaunākais ievērojamais atmiņu ievākums saistīts ar kolhoza priekšsēdētaja Ilgoņa Bumbura personību. Atmiņās atainojas notikumi no darba ikdienas kolhozā, kuriozi gadījumi no stāstītāju personīgās dzīves, taču vienojošais tam visam ir cildinoši un patiesu cieņu apliecinoši vārdi par bijušo zvejnieku kolhoza priekšsēdētāju.
Savas atmiņas Jūrmalas Brīvdabas muzeja krājumam ir atstājuši Ilgoņa Bumbura meita Velga Švarcs un mazmeita Agnese Vavilova, I. Bumbura brāļa Aleksandra Bumbura meita Gunta Naumova, kura strādājusi zivju apstrādes kompleksā par vecāko meistari, kuģu kapteinis Aivars Krišjānis, kokapstrādes ceha vadītājs Edgars Galejs, zivju apstrādes kompleksa meistare Anita Dzeguze, bocmanis uz zvejas kuģiem un zivju meistars uz zivju apstrādes kuģiem Dainis Dzeguze, kuģa “Undīne” kapteinis Juris Čakšs, stūrmanis Ivars Sniķeris, stūrmanis un kapteinis Tālivaldis Šteinfass un Ilgoņa Bumbura sekretāre Rita Kalniņa.
Muzeja krājumā nonākušas fotogrāfijas no ģimeņu arhīviem, kurās redzami I. Bumbura vecāki, bērnība, skolas gadi, jaunība, darba gaitas, kā arī dokumenti un apbalvojumi. Vērtīgs pienesums muzeja krājumam ir Ilgoņa Bumbura meitai Velgai Švarcs nodotā apkopojuma “Bumburu dzimta piecās paaudzēs 1825–1950” kopija. Tālivaldis Šteinfass muzejam tālākai glabāšanai ir uzticējis savu kapteiņa formastērpu.
Lai pateiktos cilvēkiem, kuri dalījās vēsturiskās liecībās, 6. februārī muzejā notika cikla “Personības” pasākums, kurā klātesošie pārrunāja ar Ilgoni Bumburu kopā pavadītā laika notikumus.
Tikšanās zīmīgi tika rīkota Vastlāvju dienā, kas 19. gadsimta otrajā pusē arī Jūrmalas apkārtnē zvejniekiem bija svinama diena. Šajā dienā tika līgti vadu draudzes locekļi nākamajam gadam, kas zvejos kopā vienā laivā, un tika sadalītas loma daļas, kas pienāksies katram zvejas draudzes loceklim. Lielākas daļas bija tiem, kam piederēja laivas, tīkli un vairāki vadu gabali, bet mazākas – kam bija tikai tīkli. Nopietnajām runām sekoja ēšana, dzeršana, dancošana un dziedāšana līdz gaismai. Viens no zvejnieku dzīves aprakstu autoriem, Jēkabs Štūls, ir minējis, ka ap 19. gadsimta beigām gados jaunāki Bigauņciema zvejnieki Vastlāvi ir svinējuši Lapmeža vai Kaugurciema krogos.
Kad šodiena pārvēršas par vakardienu, tā sāk interesēt muzejus. Šo interesi ar praktiskām lietām var piepildīt tikai cilvēks, kas ir gatavs dalīties ar savas dzīves pieredzējumiem, priekšmetiem un dokumentiem. Pateicoties šiem cilvēkiem, kas veido muzeju krājumus, nākamās paaudzes uzzinās, kāda ir bijusi Jūrmalas agrāko iedzīvotāju un arī mūsu dzīve.