Jūrmalas Brīvdabas muzejs veidots 20. gadsimta 70. gadu sākumā Jūrmalas zvejnieku kolhoza “Uzvara” teritorijā.
- Pirms 45 gadiem apmeklētājiem atvērtais muzejs joprojām glabā liecības par zvejnieku dzīvi un darbu senatnē.
- Muzeja krājuma papildināšana turpinās.
- Mūsdienās to bagātina ģimenēs un laikabiedru glabātas fotogrāfijas un lietas, kā arī atmiņu stāsti.
- Seno zvejnieku sadzīves lietas tika atstātas saglabāšanai.
- Muzeja veidotājs ir Andrejs Šulcs (1910–2006) un toreizējais kolhoza “Uzvara” priekšsēdētājs Ilgonis Bumburs.
- Jūrmalas Brīvdabas muzejā apmeklētājiem redzamās ēkas un to iekārtojumu veido 19. gs. beigu un 20. gs. zvejnieku sadzīves un darba lietas.
- Tās muzeja krājumā uzņemtas 20. gs. pēdējās desmitgadēs.
- Šodien muzeja krājumu ar savām lietām un atmiņām papildina mūsdienu zvejniecībā iesaistītie ļaudis.
- Tie ir zvejnieki, kuģu kapteiņi, mehāniķi, traļmeistari, zvejas rīku izgatavotājas un zivju apstrādātājas, zvejnieku laikabiedri un ģimenes.
- Jaunākais ievērojamais atmiņu ievākums saistīts ar kolhoza priekšsēdētaja Ilgoņa Bumbura (1933–2007) personību.
- Savas atmiņas Jūrmalas Brīvdabas muzeja krājumam ir atstājuši:
- Ilgoņa Bumbura meita Velga Švarcs un mazmeita Agnese Vavilova,
- I. Bumbura brāļa Aleksandra Bumbura meita Gunta Naumova, kura strādājusi zivju apstrādes kompleksā par vecāko meistari,
- kuģu kapteinis Aivars Krišjānis,
- kokapstrādes ceha vadītājs Edgars Galejs,
- zivju apstrādes kompleksa meistare Anita Dzeguze,
- bocmanis uz zvejas kuģiem un zivju meistars uz zivju apstrādes kuģiem Dainis Dzeguze,
- kuģa “Undīne” kapteinis Juris Čakšs, stūrmanis Ivars Sniķeris, stūrmanis un kapteinis Tālivaldis Šteinfass un Ilgoņa Bumbura sekretāre Rita Kalniņa.