Pirmssvētku laikā ar maestro Raimonda Paula jauno dziesmu un mākslinieces Ilzes Dambes zīmēto dzejoļkartīti no trimdas mājās atgriežas Aspazijas dzejolis “Ziemsvētki”. Raimonda Paula dziesma ar Aspazijas tekstu dziedātājas Paulas Saijas izpildījumā pirmatskaņojumu piedzīvoja Latvijas Radio 3 programmā “Klasika” 11.decembrī.
Maestro Raimonds Pauls rada jaunu dziesmu ar Aspazijas tekstu
Skaņuplatē “R. Pauls. Aspazija. Dziesmas bērniem” (1981) iekļautie “Circenīša Ziemassvētki” ziemas saulgriežu laikā skan jau gadu desmitus. Lai palīdzētu Aspazijas aizmirstajam Ziemassvētku dzejolim atgriezieties mājās, maestro Raimonds Pauls kopā ar dziedātāju Paulu Saiju Latvijas Radio studijā jaunatklāto Aspazijas tekstu ierakstījis jaunā dziesmā. Tapusi ne tikai dziesmas audioversija skaņu režisora Reiņa Bagātā vadībā, bet arī videoklips, kuru veidojis Romāns Žukovs. Videoklipā iekļautas mākslinieces Ilzes Dambes ilustrācijas.
Maestro Raimonds Pauls atzīst, ka pēc “Circenīša Ziemassvētkiem” nav bijis grūti pārslēgties uz jaunu Aspazijas tekstu: “Te katrs pantiņš ir citā ritmā, bet tie ir ļoti skaisti pantiņi deklamēšanai. Melodiskā ziņā tos pagriezu mazliet citādi, man pašam tas šķiet diezgan simpātiski. Un galvenais, ka Ziemassvētki tuvojas. Tiem dzejolis ir arī veltīts. Katrs vārdiņš…” Dziedātājai Paulai Saijai jaunās dziesmas ieskaņojums bijis izaicinājums: “Aspazijas teksti ir visnotaļ skaisti. Tos izdziedāt, iznest, lai klausītājs uztvertu un ieklausītos katrā vārdā, kas tur ir, tas tiešām bija svētīgi.”
Aspazijas dzejolis – mākslinieces Ilzes Dambes ilustrācijās
Aspazijas dzejoļa “Ziemsvētki” atgriešanās projektā piedalās arī māksliniece Ilze Dambe, kuras ilustrācijas rotā dzejoļa kartīti, kuru izdevis Jūrmalas muzejs. “Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Aspazijas dzejolis ar viņai tik raksturīgajiem mīļvārdiņiem ļauj manām Ziemassvētku sajūtām realizēties šajā kartītē. Rosība dzejolī ir liela, katra rindiņa ir ilustrējama – mēnestiņš, zvaigznītes, piparkūkas –, tur ir gana pat nelielai bilžu grāmatai,” saka Ilze Dambe.
Mākslinieces radīto dzejoļkartīti “Ziemsvētki” var iegādāties Aspazijas mājā Dubultos un Jūrmalas muzejā.
“Ziemsvētki” pēckara Latvijā “aizmirsti”
1910. gadā Aspazija uzrakstīja poēmu “Saules dēls”, tās epiloga noslēgums drīz vien sāka savu dzīvi kā liriska pasaka par eglītes pārvešanu no meža. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā šis darbs palika nepamanīts. Poēma un tās noslēgums netika iekļauti ne Aspazijas dzejas izlasēs, ne kopotajos rakstos, kamēr trimdas latviešu bērni dzejoli “Ziemsvētki” pie eglītes deklamēja katru gadu.
Dzejoli “Ziemsvētki” Aspazijas mājas darbinieki uzgāja nejauši, šķirstot 1947. gadā trimdā izdoto Aspazijas dzejoļu izlasi “Ilgu zeme” Kārļa Dziļlejas sakārtojumā. Aspazijas dzejolis, kuru pēckara Latvijā “aizmirsa”, trimdā dzīvoja savu dzīvi. Uz to norāda desmitiem afišu trimdas avīzēs par gaidāmo Ziemassvētku pasākumu programmu, kā arī regulāras dzejoļa publikācijas latviešu laikrakstos Lielbritānijā un Ziemeļamerikā.
Dzejolis ir poēmas “Saules dēls” noslēgums
Poēmu “Saules dēls” ar apakšvirsrakstu “Ziemsvētku kamoliņš” Aspazija pirmo reizi publicējusi 1910. gada 24. decembra laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis”. Vairāk nekā 350 rindu plašais liroepiskais darbs tika papildināts ar Jūlija Madernieka zīmētu Aspazijas portretu un vinjeti. Literatūrzinātnieks Jānis Zālītis atzīst, ka “Saules dēls” met asociāciju tiltu uz Aspazijas poēmu “Saules meita” (1894) un citiem viņas agrīniem sacerējumiem: “Tur ir centieni pasaules ainu tvert plašākās filozofiskās dimensijās, labā un ļaunā, gaismas un tumsas pretstatā, ar mīlestību kā mūžīgās atjaunotnes spēku.”
Nav skaidrs, kad poēmas epiloga beigu daļa atdalījās no poēmas teksta un kļuva par patstāvīgu dzejoli “Ziemsvētki”. 1935. gadā dzejolis ar nosaukumu “Meža tētiņš” iekļauts Olgas Matisones un Elfrīdas Rapas sakopotajā krājumā “Visi bērni tēlo”. Dzejolis vairākkārt izskanējis bērnu runas kora izpildījumā Latvijas Radiofonā.