Pašvaldība jau informēja, ka februārī sākta Lielupes krasta stiprināšana Majoros no Rīgas ielas sākuma līdz Plūdu ielai Dzintaros. Lai saudzētu zivju resursus to migrācijas ceļā un nārsta periodā, līdz jūnijam ir noteikts būvdarbu pārtraukums.
Krasta stiprinājums tiek veidots, lai pasargātu plūdu riskiem un krasta erozijai visvairāk pakļautās teritorijas posmā no Majoriem līdz Dzintariem kopumā 1,3 kilometru garumā.
Izstrādā būvprojekta izmaiņu risinājumus
Pašvaldība jau būvprojekta izstrādes laikā līdz 2021. gadam ir apkopojusi iedzīvotāju ierosinājumus un autoruzraudzības kārtībā šobrīd organizē būvprojekta izmaiņu izstrādi, kas tiks realizēti būvniecības laikā; tiks vērtēti un pēc iespējas ņemti vērā arī šogad saņemtie iedzīvotāju ierosinājumi.
Pašvaldības speciālisti, piedaloties būvdarbu veicējam, būvuzraugam, būvprojekta izstrādātājam, domes speciālistiem un iedzīvotāju pārstāvjiem veiks būvprojekta izmaiņas. Ir uzsākta būvprojekta izmaiņu izstrāde, ar iespējamajiem risinājumiem iedzīvotāji tiks iepazīstināti aprīļa sākumā.
Būvdarbu pārtraukums
Tika pieņemts arī lēmums no 22. marta līdz 10. maijam noteikt būvdarbu pārtraukumu – lai saudzētu zivju resursus to migrācijas ceļā Lielupes lejtecē un nārsta periodā, šajā laikā būvdarbi objektā netiks veikti.
Krasta stiprinājuma būvdarbi tiks atsākti pēc 20. jūnija un turpināsies līdz oktobrim, kad sākas ceļotājzivju rudens migrācijas laiks. Savukārt no oktobra līdz 2022. gada janvārim tiks pabeigta projektā plānotā Lejas ielas pārbūve un labiekārtošana.
Lielupes krasts noskalojas
Pašvaldība projektu īsteno, lai pasargātu iedzīvotāju īpašumus no plūdu un krasta erozijas riskiem. Būvprojekta risinājumi primāri paredz esošo, iedzīvotāju patvaļīgi izbūvēto Lielupes krasta nostiprinājumu pārbūvi, vidi degradējošo un piesārņojošo elementu demontāžu un funkcionālo savienojumu izbūvi krasta nostiprināšanai un pasargāšanai no erozijas, krastam piegulošo teritoriju un īpašumu pasargāšanai no paliem un vēju uzplūdu radītiem plūdiem.
Lielupes krastus veido plūstošas smilts gruntis, kas plūdu radīto straumju, ledus, jūras uzplūdu un vēja radīto viļņu iedarbības rezultātā tiek izskalotas, un veidojas krasta nogruvumi. Pēdējo 100 gadu laikā ir noskaloti vidēji seši metri no Lielupes krasta līnijas, savukārt Murjāņu sporta ģimnāzijas teritorijā ir noskaloti vairāk nekā 20 m no sākotnējā krasta.
Veidos aizsargbūvi
Krasta nostiprinājuma aizsargbūvi ir paredzēts veidot no vertikālas kompozītmateriāla vai līdzvērtīga materiāla sešus metrus augstas rievsienas, to saudzīgi iegremdējot upes gultnē 3,5 m dziļumā zem ūdens, nostiprinot plūstoši smilts grunti. Upes krasta daļu starp esošo krastu un rievsienu paredzēts piebērt ar grunti un apzaļumot, neskarot privātos īpašumus.
Visā aizsargbūves izbūves posmā šobrīd ir paredzēts uzstādīt vairākas kāpnes noejai no aizsargbūves uz Lielupi. Peldlīdzekļu ielaišanai ūdenī ir paredzēts pārbūvēt Ormaņu ielas un Straumes ielas galā esošās noejas, izbūvējot divus monolīta dzelzsbetona slipus. Abpus slipiem ir paredzēts veidot slīpas nostiprinātas nogāzes, saglabājot lēzenu piekļuvi upei. Lēzena piekļuve upei tiks saglabāta pret īpašumu Teātra ielā 58 un Rīgas ielā 6A.
Par projektu
Būvdarbus veic SIA “Riga-rent”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Firma L4”, krasta nostiprināšanas būvprojektu izstrādāja valsts SIA “Meliorprojekts”, kas veic arī autoruzraudzību.
Būvdarbi tiek veikti projektā “Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros”, Nr.5.1.1.0/17/I/008.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Projekta mērķis ir izbūvēt un atjaunojot Lielupes kreisā krasta pretplūdu būves, lai pielāgotu plūdu risku skartās teritorijas pilsētā klimata pārmaiņām, nodrošinot pašvaldības iedzīvotājiem kvalitatīvāku dzīves vidi, kā arī palielinātu plūdu riska skartā reģiona (Dubulti-Majori-Dzintari) uzņēmēju saimnieciskās darbības konkurētspēju un nodrošinātu uzņēmējdarbības turpmāku pastāvēšanu.
Projekta kopējās izmaksas ir 4 880 631,74 eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 3 230 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija ir 211 687,51 eiro, bet Jūrmalas pilsētas domes finansējums ir 1 438 944,23 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 199 564,56 eiro un neattiecināmās izmaksas – 239 379,67 eiro.
