Pašvaldība
Jūrmalas dome

Jūrmalas domes 15. septembra sēdē tika pieņemti lēmumi par dalību projektu konkursos finansējuma piesaistei, par nekustamo īpašumu, teritoriju un citi.

Vēlas apgūt neformālā darba metodes darbam ar riska jauniešiem

Deputāti atbalstīja ieceri piedalīties Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras programmas “Erasmus+” atklātā projektu iesniegumu konkursā ar projekta iesniegumu „Neformālās izglītības metodes mācību darbā ar riska jauniešiem, kuras apgūst jaunie pedagogi (jaunieši)” partnerībā ar potenciālajiem sadarbības partneriem no Somijas, Polijas un Turcijas.

Projekta mērķis ir gūt starptautisku pieredzi, organizējot apmācības un pieredzes apmaiņas braucienus 20 jaunajiem pedagogiem, lai apgūtu neformālās izglītības metodes darbam ar riska jauniešiem.

Prognozējamais projekta īstenošanas laiks ir no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Jūrmalas valstspilsētas administrācijas kā projekta sadarbības partnera attiecināmās izmaksas ir 60 000 eiro, kas 100 % apmērā būs “Erasmus+” finansējums.

“Latvijas Skolas somā” plāno iekļaut Jūrmalas muzeja piedāvājumu

Atbalstīja Jūrmalas muzeja dalību Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Programmas “Latvijas Skolas soma” projektu iesniegumu konkursā ar projekta iesniegumu “Vārda spēks. Aspazija”. Projekta mērķis ir izstrādāt Jūrmalas muzejā muzejpedagoģisko programmu “Vārda spēks. Aspazija” ar piedāvājumu vidusskolas posmam latviešu valodā un literatūrā.

Ja projekts tiks atbalstīts, tā īstenošanas rezultātā tiks pilnveidots muzeja piedāvājums skolām un veicināta sadarbība ar Jūrmalas izglītības iestādēm, piesaistīta skolēnu mērķauditorija un palielināts apmeklētāju skaits mācību gada laikā, kad tūrisma plūsma ir mazāka, kā arī tiks popularizētas kultūras un izglītības iespējas Jūrmalā arī citu pilsētu izglītības iestādēs.

Paredzamais projekta īstenošanas laiks ir no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 1. jūnijam. Projekta kopējās izmaksas plānotas 4500,00  eiro, kur Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums ir 100%.

Apstiprina jaunatnes politikas plāna uzraudzības ziņojumu

Apstiprināja “Jūrmalas pilsētas jaunatnes politikas attīstības plāna 2018.-2022. gadam” uzraudzības ziņojumu.

Izvērtējot pārskata gadā īstenoto aktivitāšu apjomu un kvalitāti, secināts, ka, neskatoties uz Covid-19 vīrusa pandēmijas epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, netika atcelts neviens tradicionālais Jaunatnes iniciatīvu centra pasākums un tika nodrošināts plašs kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas un mūžizglītības kompetenču pilnveides iespēju klāsts jauniešiem.. Ziņojumā  ir norādīts, ka nepieciešams  izstrādāt brīvprātīgā darba nolikumu,  organizēt “Izaugsmes nedēļu” un pirmās palīdzības un drošības nodarbības, pilnveidot jauniešu informētības mehānismus u.c.

Plāno projektus publiskā apgaismojuma nomaiņai

Ar mērķi uzlabot energoefektivitāti Jūrmalas publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā un mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, atbalstīja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dalību atklātā projektu iesniegumu konkursā.

Ja projekts tiks atbalstīts, piešķirtais finansējums tiks izlietots energoefektivitātes prasībām neatbilstošo gaismekļu nomaiņai uz gaismekļiem ar gaismu izstarojošo diožu tehnoloģiju (LED), kā rezultātā tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Prognozējamais projektu īstenošanas laiks ir no 2023. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. janvārim (24 mēneši no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu).

Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta aktivitātes “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūra”

Projektu konkursā var pieteikt līdz trīs projektiem. Noteikts, ka katra projekta indikatīvās attiecināmās izmaksas ir līdz 714 285,69 eiro, kur emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 70 % jeb 499 999,98  eiro un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums ir 30 % jeb 214 285,71 eiro.

Demontēs Majoru sporta laukumu

Tika pieņemts lēmums demontēt Majoru sporta laukumu (ledushalli), tā vietā paredzot  Jūrmalas Majoru vidusskolas sporta laukuma izbūvi, 2023. gadā izstrādājot būvniecības projektu.

Majoru sporta laukums sākotnēji tika projektēts un būvēts kā Jūrmalas Majoru vidusskolas sporta laukums un nodots ekspluatācijā 2008. gadā. Ņemot vērā lielo hokeja popularitāti, tā paša gada beigās Majoru sporta laukumā tika ierīkots ledus laukums.

Tā kā būves sākotnējais projektēšanas mērķis nebija ledus halle, jau pirmajos tās ekspluatācijas gados tika konstatēti būtiski būves trūkumi ziemas slidošanas pakalpojumu nodrošināšanai. Šobrīd Majoru sporta laukuma tehniskais stāvoklis ir neatbilstošs sporta un treniņu procesam, turklāt finansiāli arvien neizdevīgāk kļūst nodrošināt ledus saldēšanu.

Izvērtējot saņemtos ekspertu atzinumus un ieteikumus un apkopojot iespējamās izmaksas, secināts, ka būtu racionāli Majoru sporta laukuma vietā izveidot Jūrmalas Majoru vidusskolai āra sporta laukumu vispārējās izglītības sporta programmu īstenošanai. Skolai šobrīd nav sava sporta laukuma, un sporta nodarbības siltos laika apstākļos tiek aizvadītas pilsētvidē.

Tāpat sporta laukuma izveide atslogotu arī citu Jūrmalas sporta infrastruktūru, jo tajā savas profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmas varētu īstenot arī Jūrmalas Sporta skola un Jūrmalas Futbola skola.

“Jūrmalas ūdens” plāno projektus elektroenerģijas ražošanai

Atbalstīja SIA “Jūrmalas ūdens” dalību projektu konkursā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai, lai izvietotu saules paneļus SIA “Jūrmalas ūdens” ēkās, tādējādi, aizstājot iepirkto elektroenerģiju ar pašsaražoto atjaunojamo enerģiju.

Par projekta līdzekļiem plānots iepirkt un uzstādīt atjaunojamos energoresursus ražojošos saules paneļus un to darbības nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas, mehānismus un materiālus, atjaunojamās enerģijas iegūšanai no saules, tādējādi samazinot iepērkamo elektroenerģiju pašpatēriņa vajadzībām un iegūstot to no atjaunojamiem, videi draudzīgiem energoresursiem.

Projekta prognozējamais īstenošanas laiks noteikts ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 1 500 000,00  eiro, no tām ERAF finansējums ir 85 % jeb 1 275 000,00 un SIA “Jūrmalas ūdens” ieguldījums – 15 % jeb 225 000,00 eiro.

Atbalstīja jaunas katlumājas būvniecību Kauguros

Atbalstīja SIA “Jūrmalas siltums” projekta īstenošanu ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu – biomasas katlumājas izbūvi Kauguros, lai pārietu no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamajiem energoresursiem. Ar šķeldu kurināma katlumāja nodrošinās kaitīgo vielu emisijas atmosfērā samazinājumu līdz 4000 t gadā.

Projekta mērķis ir paaugstināt siltuma avota efektivitāti un sekmēt dabasgāzes aizvietošanu ar šķeldas kurināmo, nodrošinot centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem kvalitatīvu siltumapgādes pakalpojumu Kauguros.

Projekts īstenojams ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 6 000 000,00 eiro, kur attiecināmo izmaksu summa 5 874 000,00 eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums ir 40% jeb  2 349 600,00 eiro un SIA “Jūrmalas siltums” līdzfinansējums ir 60% jeb  3 524 400,00 eiro. Neattiecināmās izmaksas – 126 000,00 eiro – sedz SIA “Jūrmalas siltums”.

Apstiprināja ostas attīstības programmas uzraudzības ziņojumu

Apstiprināja “Jūrmalas ostas attīstības programmas 2015.-2022. gadam” 2021. gada uzraudzības ziņojumu.

Ziņojumā ir norādīts, ka prioritāri ir risināt Lielupes grīvas kuģošanas jautājumu. Tā kā ikgadējie Lielupes grīvas kuģu kanāla padziļināšanas darbi saistīti arī ar plūdu risku Lielupes baseina teritorijās, kas neatrodas Jūrmalas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, sniegts ierosinājums izvērtēt risinājumus un iespējas hidrotehnisko būvju būvniecībai Lielupes grīvā un šos jautājumus risināt sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, Rīgas plānošanas reģionu un Zemgales plānošanas reģionu. Tāpat būtu lietderīgi izvērtēt, vai ir piesaistāmi Eiropas Savienības fondu līdzekļi krastu nostiprināšanai ar pastāvīgām hidrobūvēm Lielupes grīvā, kas mazinātu krasta eroziju un kuģu ceļa aizskalošanu.

Ziņojumā sniegts priekšlikums atbalstīt ūdens sporta veida attīstību Lielupē, paredzēt sadarbību ar Jūrmalas burāšanas sporta biedrībām, iesaistīties sacensību organizēšanā, kā arī sniegti norādījumi infrastruktūras uzturēšanai.

Jūrmalas ostas attīstības programmas termiņš beidzas 2022. gadā, tādēļ Jūrmalas ostas pārvalde ir uzsākusi jauna plānošanas dokumenta izstrādi, ņemot vērā šī brīža prioritātes. Jūrmalas ostas pārvaldes nākamā perioda galvenie darbības virzieni: attīstīt publisko infrastruktūru drošai navigācijai kuģa kanālā (Lielupes grīvā) un veicināt Jūrmalas ostas konkurētspēju vietējo un ārvalstu burātāju vidū; integrēt Jūrmalas ostas pārvaldes attīstības projektus ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības attīstības projektiem Lielupes infrastruktūras attīstīšanā un iekļaušanā pilsētas atpūtas piedāvājumā; veicināt ostas atpazīstamību, informējot uzņēmējus un potenciālos ceļotājus par Jūrmalas ostu kā kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas vietu.

Dzintaru koncertzāle piesaistīs ES līdzfinansējumu

Daudzveidīgas koncertprogrammas nodrošināšanai Dzintaru koncertzāle piesaistīs Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” atveseļošanas pasākumiem kultūras jomā Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Deputāti atbalstīja projekta “Daudzveidīgas koncertprogrammas nodrošināšana Dzintaru koncertzālē pēcpandēmijas apstākļos 2022. un 2023. gadā” īstenošanu.

Projekta mērķis ir pēcpandēmijas periodā sekmēt pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot Jūrmalas kultūrvides atjaunošanos un saglabājot darbavietas Dzintaru koncertzālē, kā arī veicināt daudzveidīgu kultūras pasākumu pieejamību pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Dzintaru koncertzālē 2022.–2023. gadā plānots attīstīt jaunus pakalpojumus, organizēt simfoniskās mūzikas, kamermūzikas, džeza un kora mūzikas koncertus, baleta izrādes.

Projekta kopējās izmaksas ir 550 000,00, no tiem ES Kohēzijas fonda finansējums ir 467 500,00 eiro, valsts budžeta finansējums – 82 500,00 eiro.

Pieņems pašvaldības īpašumā izbūvētus publiskus infrastruktūras objektus

Deputāti atbalstīja publiska infrastruktūras objekta – satiksmes joslas – būvniecību zemes vienībā Valtera prospekts 6913 daļā 290 m2 platībā. Infrastruktūras objekta provizoriskā vērtība ir 22198,20 eiro.

Savukārt Rankas ielā 6515 daļā 42,3 m2 platībā un Vikingu ielā 7807 daļā 37,5 m2 platībā plānota autostāvvietu “kabatu” izbūve un gājēju ietves pārbūve. Objekta provizoriskā vērtība ir 4340 eiro.

Izbūvētie infrastruktūras objekti tiks pieņemti Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, neatlīdzinot iesniedzējiem radušos izdevumus vai zaudējumus, kas saistīti ar infrastruktūras objekta izbūvi.

Par nekustamo īpašumu un teritoriju

Klasificēja ēkas Asaru prospektā 26 kā cilvēku drošību apdraudošas un vidi degradējošas. Ēkām Asaru prospektā 26 turpmāk piemēros nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no atbilstoši lielākās kadastrālās vērtības: ēkām piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai ēku kadastrālās vērtības.

Vienlaikus nekustamā īpašuma īpašniekam uzdots līdz 1. novembrim veikt ēku konservāciju. Ja uzliktie pienākumi netiks izpildīti, īpašniekam uzliks piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma likuma noteikumiem.

Pieņemti tika arī lēmumi par pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu īres līgumu noslēgšanu, par pašvaldībai piederošu zemesgabalu izsolēm u. c.

Ar visiem Jūrmalas domes sēdēs pieņemtajiem dokumentiem var iepazīties sadaļā “Domes pieņemtie dokumenti”.

Nākamā kārtējā domes sēde plānota 20. oktobrī.