Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2022. gada 20. oktobrī paziņoja konkursa “Eiropas Padomes (EP) Ainavas balva” astotās sesijas Latvijas nacionālās atlases rezultātus. Balvai pieteiktais Mellužu estrādes atjaunošanas projekts konkursā ieguva komisijas atzinību.
Eiropas Padomes Ainavas balva ir viens no Eiropas ainavu konvencijas ieviešanas pasākumiem ar mērķi apzināt veiksmīgi īstenotus projektus vai iniciatīvas ainavu jomā, kas kalpotu par piemēru ainavu kvalitātes uzlabošanai visās šīs konvencijas dalībvalstīs. Katra valsts Eiropas konkursam drīkst deleģēt vienu kandidātu. Latvijā VARAM organizē nacionālo atlasi, kurā šogad piedalījās 11 projekti.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija konkursam pieteica Mellužu estrādes restaurācijas projektu, kas konkursā saņēma komisijas atzinību par augstu arhitektonisko kvalitāti, atjaunojot nozīmīgas vēsturiskas liecības.
Mellužu estrāde ir gliemežnīcas tipa vēsturiska vasaras koncertvieta, kas ir saglabājusies vienīgā no daudzajām Jūrmalas kūrorta āra aktīvās mūzikas dzīves lieciniecēm un ir unikāla arī Baltijas mērogā. Tā ir celta 1939. gadā un ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, kurš atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Mellužu estrāde ir viena no divām līdz mūsdienām saglabātajām, akustiskajām koka estrādēm gliemežnīcas formā. Otra šāda estrāde atrodas Igaunijā, Sāmsalā.
Mellužu parka estrādes kompleksu Jūrmalas pašvaldība atjaunojusi 2018.–2019. gadā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Estrādes kompleksa restaurācijas kopējās izmaksas bija 2,22 miljoni eiro, no tiem 1,37 miljoni eiro – ERAF līdzfinansējums.
Brīvdabas estrādei ir izveidots labiekārtojums ortogonālā kompozīcijā, kura centrālais elements ir paaugstinājums ar skatītāju 124 soliem, kopā 620 sēdvietas, un tā slīpums nodrošina labu redzamību. Skatītāju vietas izkārtotas nevis garās rindās, bet kā atsevišķi stāvoši soli. Tieši tādā veidā skatītāji baudīja mūziku kūrorta koncertdārzos 19. un 20. gs. mijā. Apstādījumi veidoti taisnleņķa ģeometrijā un grafiski papildina iesegumu ortogonālo rakstu.
Šogad kā Latvijas pārstāvis, kas tālāk pretendēs uz Eiropas mēroga ainavu balvu, izvirzīts Dienvidkurzemes novada pieteiktais projekts “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem. Ālandes upes atpūtas komplekss”, kas ieguva augstāko punktu skaitu un guva īpašu atzinību par vietas identitātes atklāšanu un vēstures atmiņas saglabāšanu.
Pieteiktos projektus vērtēja Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu pārstāvji. Nacionālās atlases vērtēšanas komisijas locekļi atzina, ka visi pieteiktie projekti ir respektējuši konkrētās vietas dabas un kultūras vērtības, to saglabāšanu un attīstību nodrošinot ar pārdomātiem telpiskiem risinājumiem. Tādēļ izšķiršanās par labāko projektu šajā nacionālajā atlasē bija ļoti grūta, jo vairākos projektos sasniegtas atzīstamas kvalitātes.