Pašvaldība un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (JKVDC) saņem jautājumus par bēdīgā stāvoklī esošām ēkām – graustiem – Jūrmalā, kas vietām redzami līdzās skaistiem namiem mūsu pilsētā. Kas par to ir atbildīgs, ko var darīt un kas tiek darīts, lai situāciju uzlabotu? Ar kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību Jūrmalā nodarbojas pašvaldības iestāde “Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs”, kas skaidro situāciju, paveikto un to, ko pašvaldība var darīt, lai graustu pilsētā būtu mazāk.
Kāpēc šāda situācija?
Jūrmalas teritorijā atrodas 700 kultūrvēsturiski vērtīgu saglabājamu ēku un 385 valsts, reģionālās un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Diemžēl to vidū ir arī īpašumi sliktā tehniskā stāvoklī, piemēram, ēkas Zigfrīda Meierovica prospektā 25 un Zigfrīda Meierovica prospektā 34 – arhitektūras pieminekļi. Atbilstīgi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3. pantam kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Šāda pati norma attiecas arī uz kultūrvēsturiski vērtīgām saglabājamām būvēm. Šādas saglabājamas ēkas pārsvarā ir privātīpašumi, un tas nozīmē, ka ēku īpašnieku pienākums ir nodrošināt to uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunošanu. Šo pienākumu nepildīšana, kā arī vieglās koka konstrukcijas ir veicinājušas daudzu ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Normatīvajos aktos paredzētā rīcība ne vienmēr ir efektīva un daļai ēku īpašnieku nav bijusi pietiekami motivējoša.
Vēloties rast risinājumu, 2021. gada 21. aprīlī Jūrmalas pašvaldība nosūtīja kultūras ministram un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei adresētu vēstuli ar lūgumu izvērtēt normatīvos aktus ar mērķi nodrošināt to Jūrmalas pilsētas teritorijā esošo ēku un būvju uzturēšanu un saglabāšanu, kuru izskats neatbilst pilsētas administratīvās teritorijas namīpašuma uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām. Vēstulē tika ierosināts ēkām, kas klasificējas kā grausti, izstrādāt demontāžas projektu, šādus graustus demontēt, saglabājot pamatus un būvdetaļas, bet, ja īpašnieks ilgāk par sešiem mēnešiem nav uzsācis darbību, būves demontēt par pašvaldības līdzekļiem, tos atgūstot tiesas ceļā. Tāpat tika ierosināts veikt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kā arī tika izteikts lūgums rosināt diskusiju par tādu kultūras pieminekļu atsavināšanu, kas vizuāli un tehniski klasificējami kā grausti.
Kultūras ministra parakstītajā atbildes vēstulē bija teikts: “Grausta statusa noteikšana atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem nav savienojuma ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” mērķiem, ņemot vērā, ka kultūras mantojuma autentiskā substance ir uzskatāma par pieminekļa augstāko vērtību, kas ir prioritāra attiecībā pret pieminekļa vizuālo un tehnisko stāvokli. [..] Graustu statusu vai apzīmējumu nevajadzētu attiecināt uz kultūrvēsturiskām vērtībām, jo tās tādas nemaz nevar būt. Kultūrvēsturiska vērtība arī avārijas stāvoklī paliek vērtība ar savu skaistumu un zinātnisko nozīmi.”
Tātad no iepriekš rakstītā izriet, ka Jūrmalā graustu nav. Vēstuli noslēdz pateicība Jūrmalas pašvaldībai par interesi un iniciatīvu nodrošināt iespējami pilnvērtīgāku Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Ko šobrīd var paveikt?
Tā kā priekšlikumi par jaunu instrumentu iegūšanu pilsētas nekustamo īpašumu uzturēšanai netika atbalstīti, JKVDC un Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes būvinspekcija drīkst strādāt tikai likuma noteiktajās robežās.
- JKVDC nodrošina ēku apsekošanu; ir izveidots saraksts ar sliktā vizuālā un tehniskā stāvoklī esošiem pieminekļiem un kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām.
- Iegūtā informācija tiek nodota Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes būvinspekcijai. Tālāk būvinspektors, veicot minēto ēku pārbaudi un konstatējot ēku neatbilstību būtiskajām prasībām, sazinās ar īpašnieku, informē par nepieciešamību sakārtot īpašumu, dodot tam laiku. Kā minimālā prasība var būt ēkas konservācija (nolietojušos elementu nomaiņa, pastiprināšana, ēkas fasādes krāsojuma atjaunošana, logu un durvju aiļu aizdare).
- Ja joprojām neseko nekādas darbības, tad būvinspektors būvju ekspluatācijas kontroles ietvaros atbilstīgi Būvniecības likuma 21. panta 4., 6. un 9. panta prasībām sagatavo atzinumu par būvju ekspluatācijas prasību neievērošanu un Jūrmalas domes lēmumu par vidi degradējošas būves sakārtošanu. Ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās kadastrālās vērtības: ēkām piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai ēku kadastrālās vērtības.
- Ar domes lēmumu būvju īpašniekam tiek noteikts pienākums noteiktā termiņā sakārtot vidi degradējošo ēku. Ja norādītajā termiņā lēmumā noteiktās prasības netiek izpildītas labprātīgi, tiek uzsākta lēmuma piespiedu izpilde, piemērojot piespiedu naudu. Atbilstīgi Administratīvā procesa likumam minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 eiro, bet juridiskai personai – 100 eiro, maksimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 5000 eiro, bet juridiskai personai – 10 000 eiro. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda lēmumā noteiktās prasības.
Vai sodi “strādā”?
Atsevišķos gadījumos, piemēram, Zigfrīda Meierovica prospektā 34, īpašnieks turpina maksāt sodus, bet reālas darbības nenotiek.
Reizēm vilcināšanās sakārtot īpašumu saistīta ar kopīpašnieku nespēju savstarpēji vienoties. Zigfrīda Meierovica prospekta 25 ēku īpašnieki ir izstrādājuši ēku renovācijas ieceri, ko prezentēja gan JKVDC, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei. Diemžēl kopīpašnieku starpā šobrīd norisinās tiesvedības process, un līdz ar to īpašuma attīstība un sakārtošana ir apturēta.
Kādi ir iespējamie risinājumi?
Saskaņā ar likumu privātīpašuma atsavināšana Latvijā nav pieļaujama. Pašvaldības mērķis ir panākt, lai īpašnieki savus īpašumus sakārto vai nodod tāda īpašnieka rokās, kas apzinās to pievienoto vērtību un gatavs to labā ieguldīt līdzekļus.
Viens no risinājumiem būtu veikt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas savukārt ļautu pašvaldībai piemērot augstāku nodokļu likmi par šobrīd likumā noteiktajiem 3%. Diemžēl Kultūras ministrijai adresētais ierosinājums veikt grozījumus likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. pantā “Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana”, lai būtu iespēja paaugstināt šos 3%, netika atbalstīts.
Šobrīd Jūrmala motivē īpašniekus sakārtot savu īpašumu, piemērojot ne vien 90% nodokļu atlaidi zemei, bet sakārtotajiem arhitektūras pieminekļiem piešķirot 50% atlaidi no ēku īpašuma nodokļa.
Tāpat strādājam, lai pilnveidotu arhitektūras pieminekļu atjaunošanas līdzfinansējuma programmu, kas veiksmīgi darbojas jau kopš 2014. gada. Līdz šim līdzfinansējumu saņēma sakrālās, publiski pieejamās ēkas, kā arī arhitektūras pieminekļi, kas robežojas ar ielu. Šobrīd notiek darbs pie tā, lai līdzfinansējuma saņēmēju loks tiktu paplašināts un tajā iekļautu arī arhitektūras pieminekļus, kas ne vien robežojas ar ielu, bet ir arī publiski aplūkojami.
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3. pantā teikts, ka kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pēc pārveidojuma nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Tātad neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošai ēkai ir iespējams nomainīt konstrukcijas u. tml. Tāpēc aicinām ikvienu interesentu – arhitektūras pieminekļa īpašnieku vai tikai topošo īpašnieku – vērsties JKVDC, lai kopīgi meklētu risinājumus.