No 23. marta līdz 7. aprīlim Jūrmalas muzejā apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” – izsūtīto bērnu atmiņu fragmenti, bērnības fotogrāfijas un fotogrāfijas no izsūtījuma vietām Sibīrijā.
Kopš 2001. gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā un Amerikā uzrunāja un intervēja vairāk nekā 740 izsūtītos bērnus, kuri no Latvijas izvesti 1941. un 1949. gada deportācijās. Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas kā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums.
Ceļojošajā izstādē atainota informācija par 1949. gada 25. marta izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmenti, bērnu fotogrāfijas un unikālas fotogrāfijas no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Izstāde ir vien neliela daļiņa no skaudrajām atmiņām par 25. marta naktī notikušo, pēc kuras daudzi izsūtītie savus tuviniekus nekad vairs neredzēja.
Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Raugoties portretos, uzkrītoši pamanāma atšķirība bērnu acu skatienos – Latvijā uzņemtajā fotogrāfijā un fotogrāfijā, kas uzņemta Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēku rīcību, cilvēcību, par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.
Interese par Sibīrijas bērnu likteņstāstiem ir liela, taču cilvēku, kuri varētu pastāstīt savas atmiņas par traģisko Latvijas vēstures posmu, kļūst arvien mazāk.
“Svarīgi ir neļaut aizmirst faktus par 1941. un 1949. gada izsūtīšanām, kuras pastarpināti vai tieši ietekmējušas gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Svarīgi, lai par traģēdiju, ko pārdzīvojuši no Latvijas uz Sibīriju aizvestie bērni, uzzinātu pasaulē. Svarīgi vēsturi saglabāt savai tautai un svarīgi to izstāstīt citām tautām,” pauž fonda “Sibīrijas bērni” pārstāve Katrīna Šteinberga.
Izstāde “Sibīrijas bērni” atbalstīta Jūrmalas pašvaldības līdzfinansēto iniciatīvas projektu konkursā projektā “Klātienes lekciju, runājošās grāmatas, ceļojošo izstāžu izvietojums Jūrmalas skolās, muzejos un bibliotēkās”.