Aspazijas mājā norisinās interaktīva izstāde bērniem, kas veidota pēc Vilhelma Buša komiksa “Makss un Morics”. Septiņu nedarbu stāstu latviešu valodā lasītājiem tālajā 1904. gadā dāvājusi Aspazija.
Interaktīvā izstāde Aspazijas mājā aicina mazos apmeklētājus kļūt par detektīviem, lai ar āķīgu uzdevumu palīdzību dotos pa pēdām diviem nedarbu veicējiem Maksam un Moricam. Izstādes autori – scenogrāfs Aigars Ozoliņš un režisore Anta Priedīte – radījuši vidi, kas mudina bērnus un viņu vecākus darboties – tulkot zīmes un vārdus, provēt uz savas ādas un, to darot, padomāt par nodomu un seku samērību.
“Šis ir brīnišķīgi dauzonīgs un politnekorekts stāsts, kurš uzprasās uz jautājumu – kas ir cēlonis, un kas – sekas”, par interaktīvo izstādi saka tās veidotāji.
Vilhelma Buša “Makss un Morics” pirmo reizi Vācijā tika izdots 1865. gadā, tas ir laiks, kad “Daukšās” pasaulē nāca mazā Elza Rozenberga, kura vēlāk kļuva par izcilo latviešu dzejnieci Aspaziju. Elza ar Makša un Morica nedarbiem iepazinās ģimnāzistes gados, taču pie pasaules vēsturē pārdotākās bērnu grāmatas tulkošanas dzejniece ķērās 1904. gadā, pēc E. Plātesa izdevniecības pasūtījuma. Lai gan Aspazijas laikabiedrs Jānis Poruks uzskatīja, ka “Maksī un Moricā” ir daudz “nepievilcīgu stiķu un niķu” un tos nevajag tulkot, Aspazija tā tulkojumu latviešu valodā tomēr pievienoja to 300 valodu sarakstam, kurās Buša komikss ir pārtulkots. Aspazijas veikumu kritiķi lielākoties vērtē kā veiksmīgu, izceļot dzejnieces spēju tulkojumā saglabāt Buša tekstu lakonismu un komismu.
Interaktīvā izstāde bērniem “Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija” Aspazijas mājā norisināsies līdz nākamā gada jūnijam.
Izstāde tapusi ar Jūrmalas pašvaldības atbalstu.