2026. gada 17. - 19. martā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vadītāji un Jūrmalas Izglītības pārvaldes administrācijas pārstāvji devās pieredzes apmaiņas komandējumā uz Helsinkiem, Somijā. Vizītes laikā Jūrmalas delegācija tikās ar Latvijas vēstniecības Somijā pārstāvjiem, apmeklēja Vantā starptautisko skolu (International School of Vantaa) un Karrakalliona pamatskolu (Karakallion koulu), kā arī iepazina Somijas kultūrizglītības vidi.
Vizītes mērķis bija iepazīt Helsinku izglītības ekosistēmu, īpaši publisko un starptautisko izglītības iestāžu mācību procesa organizāciju un tās saistību ar stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tāpat būtiska uzmanība tika pievērsta Latvijas vēstniecības Somijā darba specifikai, Latvijas popularizēšanai ārvalstīs un Latvijas–Somijas sadarbības aktualitātēm izglītības un kultūras jomā.
Vizītes laikā tika gūts plašs un daudzpusīgs priekšstats par Somijas izglītības sistēmu, īpaši akcentējot iekļaujošās izglītības principus, skolēnu labbūtības un vienlīdzības nozīmi, kā arī elastīgu mācību procesa organizēšanu. Tāpat būtiska ir iespēja pedagogiem patstāvīgi pieņemt lēmumus par mācību saturu, metodēm un mācību procesa organizāciju, vienlaikus uzņemoties atbildību par izglītības kvalitāti. Liela nozīme tiek piešķirta arī individuālai pieejai katram skolēnam. Kā vērtīga tika atzīta arī praktiskā pieredze, piemēram, mācību stundu vērošana un dažādu izglītības iestāžu apmeklēšana, kas ļāva salīdzināt publiski pieejamo informāciju ar reālo situāciju skolās.
Gan kopējais vizītes mērķis, gan dalībnieku personīgie mērķi bija vienlīdz svarīgi. Dalībnieku personīgie mērķi galvenokārt bija saistīti ar Somijas izglītības sistēmas iepazīšanu dažādos līmeņos, īpaši izprotot mācību procesa organizāciju, izglītības vadību un iekļaujošas izglītības pieejas. Būtiska daļa bija arī vēlme salīdzināt Somijas un Latvijas praksi, atrast idejas, ko varētu izmantot savā darbā, un pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Dalībnieki akcentēja arī konkrētākas intereses, piemēram, pirmsskolas izglītības pieejas, mācības āra vidē, pedagogu darba organizāciju, finansēšanas modeli vai izglītības vides iekārtojumu, lai iegūtu praktiski izmantojamus risinājumus savās iestādēs. Atskatoties uz vizīti, dalībnieki atzīst, ka lielākā daļa mērķu tika sasniegti – iegūts plašs ieskats Somijas izglītības sistēmā, jaunas idejas un arī pārliecība par savu darbu vai ierosme to uzlabot.
Vizītes laikā bija iespēja salīdzināt Latvijas un Somijas izglītības sistēmas un secināt, ka tajās ir daudz līdzību. Tāpat kā Latvijā, arī Somijā mācību procesā tiek izmantotas dažādas metodes, uzsverot praktisku darbošanos, skolēnu aktīvu iesaisti un atbildību par savu mācīšanos, kā arī kompetenču pieejas īstenošanu. Vienlaikus abās valstīs līdzīgi tiek organizēts mācību process un sadarbība ar iesaistītajām pusēm – tiek plānotas strukturētas mācību stundas ar skaidriem mērķiem, izmantoti mācību plāni un digitālie rīki, kā arī uzdoti mājasdarbi. Nozīmīga ir sadarbība ar vecākiem un atbalsta personālu, kā arī darbs pie skolēnu sociālajām prasmēm, piederības sajūtas un vērtību izpratnes veidošanas. Gan Latvijā, gan Somijā izglītības iestādes cenšas attīstīt skolēnu patstāvību, līderību un spēju pielietot zināšanas dzīvē, vienlaikus rūpējoties arī par pedagogu profesionalitāti un labbūtību. Kopumā secināms, ka pieejas un pamatprincipu līmenī abas sistēmas ir ievērojami līdzīgas un vērstas uz mūsdienīgu, kvalitatīvu izglītību.
Vizītes laikā apstiprinājās arī citi novērojumi – vairākās jomās Somijas skolās pieeja un darba organizācija ir attīstītāka nekā Latvijā. Būtiska atšķirība ir augstais uzticēšanās līmenis pedagogiem un izglītības iestāžu vadībai – skolotājiem ir lielāka brīvība izvēlēties mācību metodes un mazāks birokrātiskais slogs, kas ļauj vairāk laika veltīt darbam ar skolēniem. Izceļas arī materiāltehniskais nodrošinājums – bagātīgi mācību līdzekļi, kvalitatīvs aprīkojums (īpaši praktiskajos mācību priekšmetos, mākslā, mūzikā), kā arī pārdomāta, elastīga un skolēniem draudzīga mācību vide. Skolu telpas bieži ir daudzfunkcionālas, mājīgas un veicina attīstību, kas stiprina skolēnu piederības sajūtu un mazina stresu. Tāpat Somijā lielāks uzsvars tiek likts uz skolēnu labbūtību, patstāvību un praktisku mācīšanos. Mācību process vairāk balstās reālās dzīves situācijās, problēmu risināšanā un individuālā pieejā, mazāk – faktu iegaumēšanā un standartizētos pārbaudījumos. Skolēniem tiek dota lielāka brīvība un atbildība, vienlaikus nodrošinot spēcīgu atbalsta sistēmu (speciālisti, asistenti, iekļaujošās izglītības mehānismi). Nozīmīga ir arī cieņpilna attieksme pret pedagogu profesiju un skolēnu, kā arī cieša sadarbība ar vecākiem. Kopumā Somijas izglītības pieeja balstās uz lielāku elastību, mazāku stresu un uzmanību katra bērna individuālajai attīstībai, ko atbalsta gan resursi, gan skolu darba organizācija.
Jāatzīmē, ka arī mums ir ar ko lepoties - vizītes dalībnieki uzsver, ka vairākās jomās Latvijas izglītības sistēma ir līdzvērtīga vai pat attīstītāka nekā Somijā. Latvijā lielāks uzsvars tiek likts uz akadēmisko disciplīnu, konkrētu prasmju apguvi un sagatavošanu turpmākajai izglītībai, kā arī vienotākām prasībām mācību satura apguvē. Mācību process bieži ir detalizētāk plānots un strukturēts, ar skaidri noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat nozīmīga ir plašā interešu izglītības piedāvājuma pieejamība, kultūrizglītības tradīcijas un darbs ar talantīgajiem skolēniem, kā arī lielāka uzmanība teorētisko zināšanu dziļumam. Būtiska priekšrocība Latvijā ir arī mācību vides sakārtotība, estētika un higiēnas standarti, īpaši pirmsskolās, kur vide tiek veidota pārdomāti, vizuāli kvalitatīvi un atbilstoši stingrām normām. Dalībnieki uzsver, ka Latvijā ir augstāks kārtības un disciplīnas līmenis, kā arī rūpīgāk organizēts ikdienas process (piemēram, ēdināšana, telpu uzturēšana). Vienlaikus Latvijas pedagogi raksturojami ar radošumu, elastību un spēju strādāt kvalitatīvi arī ierobežotu resursu apstākļos, radot daudzveidīgas mācību pieejas. Kopumā Latvijas stiprās puses raksturo mērķtiecība, strukturēta pieeja un spēja nodrošināt kvalitatīvu izglītību, vienlaikus saglabājot kultūras un tradīciju nozīmi izglītības procesā.
Kā galvenie ieguvumi no vizītes tiek uzsvērtas jaunas zināšanas, praktiskā pieredze, plašāks skatījums, kā arī jauni kontakti. Dalībnieki padziļināti iepazina Somijas izglītības sistēmu, vēroja mācību procesu un analizēja dažādas pieejas darbā ar skolēniem. Vērtīgs bija arī salīdzinošais skatījums, kas ļāva kritiski izvērtēt savu praksi un apzināt Latvijas izglītības stiprās puses. Dalībnieki uzsver sadarbības un tīklošanās nozīmi – stiprināti kontakti gan ar kolēģiem Latvijā, gan ar ārvalstu partneriem, kā arī gūta iedvesma un jaunas idejas iestāžu attīstībai.
Attiecībā uz iegūtās pieredzes izmantošanu dalībnieki plāno to aktīvi pielietot savā profesionālajā darbā. Piemēram, plānots vairāk veicināt skolēnu patstāvību, ieviešot izvēles aktivitātes un dodot skolēniem lielāku atbildību par savu mācīšanos un tās rezultātiem. Vairāki dalībnieki plāno arī pilnveidot mācību vidi, veidojot atpūtas zonas, elastīgāk iekārtojot telpas vai pārņemot idejas no Somijas skolu dizaina. Tiek plānots arī dažādot mācību metodes, piemēram, izmantot uzdevumus dažādos līmeņos, vairāk integrēt praktiskas aktivitātes un ārpusklases mācīšanos sadarbībā ar uzņēmumiem.
Jau mājupceļā tika apspriestas konkrētas idejas, piemēram, veģetāro dienu ieviešana ēdināšanā, darba uzlabošana ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības (piem., darbs mazākās grupās), kā arī pilnveidot digitālo rīku izmantošanas praksi. Tāpat būtisks pielietojuma virziens ir vadības kompetence un administrācijas sadarbības ar kopienu uzlabošana - tiek plānots stiprināt pedagogu sadarbību, organizējot diskusijas par redzēto un kopīgi izvērtējot mācību procesu, kā arī daloties pieredzē ar kolēģiem. Vadības līmenī iecerēts mazināt birokrātiju un veicināt uzticēšanos, deleģējot lielāku atbildību pedagogiem, kas praktiski izpaudīsies kā efektīvāka iekšējā komunikācija, mazāk formālu atskaišu un vairāk fokusa uz mācību kvalitāti. Tāpat tiks izmantoti iegūtie kontakti sadarbības attīstīšanai, piemēram, veidojot kopīgus projektus ar citām skolām vai nodrošinot labāku koordināciju starp izglītības iestādēm un pašvaldības organizācijām.
Pieredzes apmaiņas vizīte Helsinkos apliecināja, ka Latvijas, tostarp Jūrmalas, izglītības prakse attīstās mūsdienīgā virzienā, vienlaikus piedāvājot iespējas turpmākai uzlabošanai. Salīdzinājums ļāva labāk izprast Somijas stiprās puses - uzticēšanos, elastību un resursu nodrošinājumu -, kā arī skaidrāk apzināt Latvijas izglītības priekšrocības, piemēram, strukturētu mācību procesu, augstu prasību līmeni un kvalitatīvu mācību vidi. Vizīte veicināja izvērtēt profesionālo darbību, paplašināja redzesloku un stiprināja pārliecību par līdzšinējo darbu, vienlaikus rosinot pārskatīt un uzlabot dažus procesus. Iegūtā pieredze kalpos kā nozīmīgs pamats turpmākai attīstībai, īpaši veicinot skolotāju profesionālo brīvību, sadarbību un mācību vides uzlabošanu. Būtiski, ka dalībnieki ne tikai guva jaunas idejas, bet arī skaidri saredz to praktisku pielietojumu savā darbā un iestādēs. Vizīte vērtējama kā nozīmīgs ieguldījums Jūrmalas izglītības kvalitātes attīstībā, veicinot mērķtiecīgu un ilgtspējīgu izglītības pilnveidi, balstītu gan starptautiskā pieredzē, gan vietējā kontekstā.
