Dabas aizsardzības pārvalde stāsta, ka šī gada dzīvnieks ir parastais krupis. Krupji jau mostas. Jūrmalā cilvēki jau sāk pirmos glābšanas darbus.
Ikviens var piedalīties krupju glābšanas kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Tu vari pieteikties par brīvprātīgo. Tu vari palīdzēt krupjiem droši šķērsot ceļu. Tu vari arī ziņot par vietām dabā, kur redzi krupju pārvietošanos.
Krupju pārvietošanās laikā Jūrmalas pašvaldība uz 2 nedēļām pārtrauc dažu ceļu un gājēju celiņu tīrīšanu. Tas notiek vietās, kur pārvietojas abinieki, piemēram, krupji un vardes. Pašlaik tas galvenokārt ir uz Jaunķemeru ceļa.
Šogad kampaņai jau piesakās 108 brīvprātīgie. Tomēr joprojām vajag vēl daudz palīdzības. Palīdzība nepieciešama 58 krupju pārvietošanās vietās visā Latvijā. Ir arī jaunas vietas.
Lai kļūtu par brīvprātīgo, ir jāaizpilda anketa. Pēc tam ir jāaizbrauc uz izvēlēto krupju pārvietošanās vietu. Kad krupji sāk pārvietoties, brīvprātīgajam tuvākajās nedēļās jābrauc uz šo vietu. Brīvprātīgais palīdz pārnest krupjus pāri ceļam.
Ja pamani jaunu krupju pārvietošanās vietu, par to vari ziņot. Vajag kartē atzīmēt vietu un uzrakstīt īsu aprakstu. Šo informāciju sūti uz e-pastu: krupis@daba.gov.lv.
Piedaloties krupju glābšanā, brīvprātīgie arī palīdz dabas uzskaitei. Tas nozīmē, ka cilvēki palīdz saskaitīt un novērot dzīvniekus. Pēc katras reizes brīvprātīgajam tiešsaistē jāaizpilda neliela anketa par abiniekiem. Savāktā informācija palīdz saprast, kā klājas sugām. Tā palīdz saprast, kas ietekmē dzīvniekus. Tad speciālisti var plānot, kā labāk aizsargāt dabu.
Abinieku pārvietošanās Latvijā parasti sākas, kad dienas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +5 grādi un ir mitrs laiks. Pārvietošanās var sākties pēkšņi. Tā var sākties vienā Latvijas daļā vai uzreiz daudzviet. Tas var notikt jau tuvākajās dienās vai nākamajās nedēļās. Brīvprātīgo palīdzība ir ļoti svarīga. Bez cilvēkiem daudzi abinieki nenokļūst līdz nārsta vietām. Nārsta vieta ir vieta, kur dzīvnieki dodas vairoties, piemēram, dīķis vai ezers.
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās. Pavasarī tas dodas uz nārsta vietām – uz ūdenstilpēm, piemēram, dīķiem un ezeriem. Daudzviet krupju senie ceļi tagad krustojas ar autoceļiem. Tāpēc ceļa šķērsošana krupjiem ir ļoti bīstama. Krupis ceļu šķērso lēni. Tas var ilgt līdz 15 minūtēm.
Krupji ir svarīga dabas daļa. Tie palīdz samazināt kukaiņu, gliemju un citu mazu dzīvnieku skaitu. Šie mazie dzīvnieki ir bez mugurkaula, piemēram, tārpi un kukaiņi. Krupji paši ir barība daudziem plēsīgiem dzīvniekiem, piemēram, putniem un lapsām. Ja krupju kļūst mazāk, tas ietekmē visu dabas līdzsvaru. Tas ietekmē arī bioloģisko daudzveidību. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē, ka dabā ir daudz dažādu augu un dzīvnieku.
Vairāk informācijas ir šeit:
https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis