Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka šī gada dzīvnieks – parastais krupis – ir modies, un Jūrmalā uzsākti pirmie glābšanas darbi. Krupju glābšanas kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” iesaistīties var ikviens, piesakoties par brīvprātīgo, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu vai ziņojot par dabā novērotajiem migrācijas punktiem.
Krupju migrācijas periodā, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumiem, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība uz divām nedēļām pārtrauks atsevišķu ceļu un gājēju celiņu tīrīšanu vietās, kur notiek abinieku pārvietošanās. Pašlaik tas galvenokārt attiecas uz Jaunķemeru ceļu.
Šogad kampaņai jau pieteikušies 108 brīvprātīgie, taču papildu palīdzība joprojām ir nepieciešama 58 krupju migrācijas vietās visā Latvijā, tostarp arī jaunās vietās.
Lai kļūtu par brīvprātīgo, jāaizpilda anketa un jāapseko izvēlētais migrācijas punkts. Kad migrācija ir sākusies, jābūt gatavam tuvākajās nedēļās apsekot šo vietu un pārnest krupjus pāri ceļam.
Par jauniem migrācijas punktiem (pievienojot kartē iezīmētu vietu un īsu aprakstu) iespējams ziņot, rakstot uz e-pastu: krupis@daba.gov.lv.
Iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā. Pēc katras dalības reizes tiešsaistē jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa. Iegūtā informācija palīdz precīzāk noteikt sugu stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.
Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad vidējā gaisa temperatūra dienā sasniedz vismaz +5 °C un iestājas mitri laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās. Brīvprātīgo līdzdalība kampaņā ir ļoti svarīga, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nesasniegs.
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām – ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem ir īpaši bīstama, jo tā var ilgt pat 15 minūtes.
Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa – tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.
Vairāk informācijas: https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis