Pašvaldība īsteno 51 projektu ar ES struktūrfondu un ārējo finansējumu. 15 projekti ir pabeigti. Kopējā vērtība ir vairāk nekā 32 miljoni eiro.
Attīstot infrastruktūru un aizsargājot vidi, tiek veikti projekti, lai uzlabotu Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, modernizētu meliorācijas un lietusūdens sistēmas, paaugstinātu pašvaldības ēku energoefektivitāti, izveidotu Ķemeru saules parku, uzlabotu ūdenssaimniecības energoefektivitāti, pārbūvētu Ķemeru meža parku, atjaunotu gājēju celiņus un divus gājēju tiltiņus pār Vēršupīti.
Izglītības jomā ir 20 projekti, piemēram, pedagogu atbalsta sistēmas izveide, skolas-kopienas izglītības ekosistēmas izveide, STEM mācību paplašināšana, zaļo un drošo mobilitātes risinājumu izstrāde.
Kultūras jomā ir 15 projekti, piemēram, zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšana, Jūrmalas muzeja priekšmetu restaurēšana, literāras tikšanās Jūrmalas bibliotēkās.
Sabiedrības veselības un integrācijas jomā ir 7 projekti, piemēram, pasākumi veselības veicināšanai, slimību profilaksei, darba iemaņu uzturēšanai bezdarbniekiem, risinājumi klimata izmaiņu noturībai.
Tūrisms Jūrmalā ir populārs. Jūrmala ir otrā populārākā vieta tūristiem Latvijā. Pirmajos 9 mēnešos Jūrmalā bija vairāk nekā 199 000 tūristu. Daudzi tūristi ir no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Vietējo tūristu skaits palielinājās par dažiem cilvēkiem, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vairāk tūristu bija janvārī, aprīlī un maijā.
Jūrmala reklamēja sevi tūrisma izstādēs Somijā un Polijā. Tā piedalījās arī tūrisma pasākumos Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Lielbritānijā. Jūrmalas tūrisma iespējas tika reklamētas arī svētkos Daugavpilī, Klaipēdā un Šauļos.
Kopā ar “Air Baltic” un citiem tūrisma uzņēmumiem Jūrmala organizēja vizītes delegācijām no dažādām valstīm. Tās bija no Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Somijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Žurnālisti no dažādām valstīm apmeklēja Jūrmalu, lai iepazītos ar tās piedāvājumiem. Pēc tam viņi rakstīja par Jūrmalas tūrisma piedāvājumiem savās valstīs. Jūrmalā var doties saullēkta pārgājienā ar purva kurpēm, saņemt masāžu ar dzintaru, baudīt dūņu vannas, dzert minerālūdeni, vārīt zāļu tēju uz ugunskura, iet pārgājienos gar pludmali, apmeklēt Ķemeru ūdenstorni un klausīties koncertus Dzintaru koncertzālē.
Jūrmala ir atzīta par visdraudzīgāko pilsētu uzņēmējiem Latvijā. Šo apbalvojumu dod Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai izceltu pašvaldības, kas palīdz uzņēmumiem augt, veido labu infrastruktūru, komunicē ar uzņēmējiem un piesaista investīcijas.
Jūrmalā ir atjaunots Dzintaru dzelzceļa pārvads. Tas ir drošāks un skaisti izskatās. Tur ir jaunas autostāvvietas 82 mašīnām un 12 tūristu autobusiem. Projekta izmaksas ir 8,7 miljoni eiro.
Vecslocenes tilts Slokā ir pārbūvēts. Tagad tas ir drošāks un vide ir sakārtota. Tas maksāja 507,83 tūkstoši eiro.
Stadiona "Sloka" futbola laukums ir uzlabots. Tagad tur var notikt starptautiskas futbola spēles. Tas maksāja 2,54 miljoni eiro.
2025. gadā pašvaldība pirmo reizi izmantoja līdzdalības budžetu. Iedzīvotāji piedāvāja projektus, kurus pašvaldība īstenoja. Kopējās izmaksas bija 69,82 tūkstoši eiro.
Jūrmalā pirmo reizi pasniedza Izglītības izcilības balvas, lai godinātu pedagogus. Augstāko balvu saņēma pirmsskolas vadītāja Anita Auziņa.
Skolas un bērnudārzi saņēma 258 portatīvos datorus skolēniem un 473 datorus skolotājiem.
Pašvaldība iegādājās 47 interaktīvos ekrānus izglītības iestādēm un citām vietām. Skolas saņēma 23 jaunus stacionāros datorus.
Jūrmalas Mežmalas pamatskolas sporta zāle ir atjaunota. Tur ir jauna grīda, sienu apdare, sporta tablo un apgaismojums. Tas maksāja 562,00 tūkstoši eiro.
Drošība un kārtība
Jūrmalas policija ir ieguvusi 4 jaunus ātrās palīdzības auto un 1 apvidus auto, lai labāk strādātu ikdienā. Šie auto palīdzēs policijai ātrāk rīkoties un būt klāt dažādās situācijās.
Lai nodrošinātu drošību pie ūdens un pludmalē, iegādāti 2 ūdens motocikli. Jaunķemeru pludmalē atvērta jauna glābšanas stacija, un pastāvīgi tiek uzraudzītas 7 peldvietas. Policija izmanto zemūdens dronu, lai pārbaudītu ūdens tilpnes, veiktu meklēšanas darbus un konstatētu piesārņojumu.
Jūrmalas policija pilsētā ir uzstādījusi vairāk videokameras un sākusi kontrolēt, vai auto brauc ar atļauto ātrumu.
Atbalsts jūrmalniekiem
Jūrmalas iedzīvotājiem no 2026. gada būs 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim par mājokli. To saņems 22 000 cilvēku, kas dzīvo Jūrmalā.
Palielināts pabalsts jaundzimušajiem no 500 uz 1000 eiro. 2025. gadā pabalstu saņēma 399 cilvēki, kopā izmaksājot 383 572 eiro.
Atjaunots vēl viens korpuss centrā "Sloka", kur sniedz sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus. Tur varēs dzīvot 48 cilvēki. Pārbūve izmaksāja 2,8 miljonus eiro.
Senioriem palielināts pabalsts veselības aprūpei no 150 uz 200 eiro. To saņēma 9303 seniori, un izmaksāja 1 859 357,97 eiro.
Jūrmalnieku veselībai
Oktobrī bija Veselības mēnesis. Visu mēnesi notika vairāk nekā 100 bezmaksas aktivitātes. Daudzi Jūrmalas uzņēmēji un speciālisti, treneri, ārsti un lektori piedāvāja dažādas nodarbības un pakalpojumus senioriem, topošajiem vecākiem, jaunajām māmiņām, bērniem un jauniešiem.
Ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību jūrmalniekiem bija pieejamas bezmaksas aktivitātes veselības uzlabošanai: nūjošana, ciguns, joga un citas. Daudzi cilvēki no Jūrmalas un citām pilsētām piedalījās nodarbībās pludmalē.
Skaistākai pilsētvidei
Pašvaldība palielināja naudu kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai. 2025. gadā tika piešķirti 149 530 eiro 11 projektiem: sešām vēsturiskām dzīvojamām ēkām un piecām baznīcām.
Dzintaru pludmalē kopā ar Francijas institūtu uzstādīts vides objekts "Mare Balticum". Jūrmala ir pirmā pilsēta Baltijas jūras reģionā, kur ir Francijas mākslinieka Žana Denāna veidota spoguļkarte. Tā ir mākslas dāvana Baltijas jūras valstu vienotībai un vides aizsardzībai. Plānots izvietot šādas spoguļkartes gar visu Baltijas jūras krastu, lai runātu par ekoloģijas problēmām un stiprinātu reģiona sadarbību.
Draudzīgi videi
Pieņemts lēmums par izmaiņām iebraukšanas maksā. No 2026. gada 1. janvāra vienas dienas caurlaide maksās 5 eiro. Mainīts arī citu caurlaižu maksa. Saglabāti iepriekšējie atvieglojumi un atbrīvojumi. Nodevas mērķis ir samazināt satiksmi kūrortpilsētā un mudināt cilvēkus izvēlēties videi draudzīgāku transportu.
Notikumi kultūrā un sportā
- Gada laikā notikuši ap 700 kultūras pasākumu. Bija 70 tikšanās bibliotēkās ar kultūras cilvēkiem, 58 izrādes Jūrmalas teātrī, 4 pirmizrādes, 30 jaunas izstādes Jūrmalas muzejos, vairāk nekā 140 pasākumu Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā, vairāk nekā 70 koncertu Dzintaru koncertzālē.
- Jūrmalas muzejs pirmo reizi rīkoja starptautisku zinātnisko konferenci par dzīvi piejūras kūrortā.
- Ar pašvaldības palīdzību iedzīvotāju biedrības rīkoja jaunus kultūras pasākumus. Bija Zivju diena Kaugurciemā, kopā adīšanas pasākums Dubultos, vasaras svētki Ezeru ielā, koncerts laivās uz ūdens, izzinoša Gaismas taka Ķemeros, ērģeļmūzikas koncerti Dubultos un Bulduru baznīcā.
- Gandrīz 900 Jūrmalas skolēni un 51 kolektīvs piedalījās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Jūrmalnieki ieguva Zelta diplomu, 1. pakāpes diplomu, 1. vietu un 6. vietu.
- Ar pašvaldības palīdzību notika ap 400 sporta sacensības 27 sporta veidos. Bija prestižās pludmales volejbola sacensības, tenisa, mākslas vingrošanas sacensības, šaha festivāls, ūdens motosporta sacensības. Skrituļslidošanas nodarbības, 3x3 basketbola sacensības un pludmales volejbola treniņi vasarā bija populāri bērnu un jauniešu vidū. Jūrmalā notika arī bezmaksas sporta nodarbības.
Nozīmīgas gadskārtas
- Jūrmalā tika atklāta Kastaņolas iela, lai godinātu dzejniekus Raini un Aspaziju viņu 160. gadskārtā. Iela ir netālu no Aspazijas mājas. Atklāšanā piedalījās Šveices vēstnieks Latvijā. Ielas nosaukums apliecina pateicību Šveicei par mājvietu Rainim un Aspazijai.
- Aspazijas 160. jubilejas gadā Jūrmalā notika plaša kultūras programma. Bija amatierteātru festivāls, koncerts un izstāde par Aspaziju.
- Jūrmalnieki atzīmēja 770 gadus Slokas apkaimei un 140 gadus Slokas bibliotēkai ar svētku pasākumiem.
- Mākslas stacijā "Dubulti" ar izstādi tika atzīmēta 10 gadu jubileja.