Atskats uz 2025. gadā paveikto Jūrmalā

• Pašvaldība, tās iestādes un kapitālsabiedrības īstenoja 51 projektu, kam piesaistīti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi un citi ārējā finansējuma avoti. Pabeigta 15 projektu īstenošana. Šo projektu kopējā vērtība pārsniedz 32 miljonus eiro.
• Infrastruktūras attīstībai un vides aizsardzībai tiek īstenoti projekti Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes veicināšanai, meliorācijas un lietusūdens tīklu sistēmu modernizācijai, pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, Ķemeru saules parka izveidei ūdenssaimniecības pakalpojumu infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, Ķemeru meža parka pārbūvei, atjaunojot gājēju celiņu tīklu, labiekārtojot dabas taku, pārbūvējot divus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļus – gājēju tiltiņus pār Vēršupīti.
• Izglītības jomā tiek īstenoti 20 projekti, tajā skaitā pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas izveidei, integrētas skolas–kopienas izglītības ekosistēmas izveidei, STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) apguvei plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei, inovatīvu mobilitātes risinājumu zaļai un drošai pilsētvidei izstrādei un citi.
• Kultūras jomā īstenoti 15 projekti, tajā skaitā Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās zvejas tīklu darināšanas prasmju saglabāšana, popularizēšana un vēsturiskā izpēte, unikālu Jūrmalas muzeja krājuma priekšmetu restaurēšana un saglabāšana, literāras tikšanās Jūrmalas bibliotēkās un citi.
• Sabiedrības veselības un integrācijas jomā tiek īstenoti septiņi projekti: pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei, darba iemaņu uzturēšanai bezdarbniekiem, pārmaiņu risinājumu ieviešanai ar mērķi uzlabot klimatnoturību, kas veicinās sabiedrības veselības uzlabošanos.

• Jūrmala saglabāja stabilu pozīciju kā otrs populārākais tūrisma galamērķis Latvijā. Gada pirmajos deviņos mēnešos kūrortpilsētā reģistrēti vairāk nekā 199 000 nakšņojušo tūristu. Tūristu lielākā daļa bija no Latvijas (32,6%), Lietuvas (25,8%), Igaunijas (6,6%), Somijas (5,4%) un Vācijas (4,6%). Salīdzinājumā ar 2024. gadu deviņos mēnešos par 3,9% ir pieaudzis vietējo tūristu skaits; tūristu skaita pieaugums bija janvārī (+5,4%), aprīlī (+14,7%) un maijā (+1,1%).
• Tūrisma veicināšanai Jūrmala piedalījās tūrisma izstādēs Somijā un Polijā un vairākās tūrisma kontaktbiržās Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Lielbritānijā. Tūrisma iespējas Jūrmalā tika reklamētas arī pilsētu svētkos Daugavpilī un Klaipēdā, un Šauļos, Lietuvā.
• Sadarbībā ar lidsabiedrību “Air Baltic”, Latvijas tūrisma operatoriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika organizētas iepazīstināšanas vizītes delegācijām gan no tradicionāliem mērķtirgiem – Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Somijas –, gan arī tālākām valstīm – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Amerikas Savienotajām Valstīm.
• Organizētas ārvalstu un vietējo mediju vizītes, kuru laikā žurnālisti iepazinās ar kūrortpilsētā piedāvātajiem tūrisma produktiem un pakalpojumiem. Pēc vizītēm Latvijas, Lietuvas, Polijas, Beļģijas, Vācijas un Francijas plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļots Jūrmalas unikālais tūrisma piedāvājums: saullēkta pārgājiens ar purva kurpēm, masāža ar dzintaru un dūņu vannas, ārstnieciskais minerālūdens, zāļu tēju vārīšana uz ugunskura, pārgājieni gar pludmali, Ķemeru ūdenstorņa apmeklējums, koncerti Dzintaru koncertzālē u. c. piedāvājumi.

Jūrmala valstspilsētu kategorijā atzīta par uzņēmumiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Apbalvojums ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīva, kas ik gadu izceļ un apbalvo tās pašvaldības, kuras nodrošina vislabvēlīgāko vidi uzņēmējdarbības attīstībai, veicina uzņēmējdarbības izaugsmi, radot atbalstošu infrastruktūru, nodrošinot efektīvu komunikāciju ar uzņēmējiem un veicinot investīciju piesaisti.

• Atjaunots Dzintaru dzelzceļa pārvads un labiekārtota tam piegulošā teritorija, vienlaikus saglabājot pārvada ainavisko izskatu un arhitektonisko risinājumu. Pārbūvēta pārvada brauktuve, atjaunots asfaltbetona segums nobrauktuvēs un pārvada pieejās,izbūvētas triecienizturīgas tērauda barjeras drošībai. Atjaunotas piegulošās ielas, gājēju celiņi, veloceliņi un laukumi. Zem pārvada izbūvētas jaunas autostāvvietas 82 automašīnām un 12 tūristu autobusiem, izvietoti atpūtas soliņi, izbūvēti velostatīvi velosipēdu novietošanai. Projekta kopējās izmaksas ir 8,7 miljoni eiro.
• Pārbūvēts tilts pār Vecsloceni Slokā, Dzirnavu ielā: pārbūvētas konstrukcijas, izbūvēts jauns krasta nostiprinājums un apgaismes balsti ar energoefektīviem gaismekļiem. Pārbūves rezultātā uzlabota satiksmes drošība un sakārtota vide. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 507,83 tūkstoši eiro.
• Pārbūvēts stadiona “Sloka” mākslīgā zāliena laukums, izbūvēts laukuma apgaismojums, kas dos iespēju organizēt augstāka līmeņa starptautiskās izlašu un klubu futbola spēles. Ikdienā laukumu treniņiem un sacensībām izmanto Jūrmalas Futbola skola un Jūrmalas Sporta skola. Pārbūves kopējās izmaksas ir 2,54 miljoni eiro.
• 2025. gadā pirmo reizi īstenots pašvaldības līdzdalības budžets infrastruktūras projektiem – 69,82 tūkstoši eiro; iedzīvotāju biedrības piesaka projektus, tos īsteno pašvaldība. Konkursā apstiprināti divi iedzīvotāju ideju projekti – Kaugurciema vēsturiskā centra labiekārtošana un sporta laukuma izveide Dzintaros.

• Pirmo reizi pasniegtas Jūrmalas Izglītības izcilības balvas. Apbalvojuma mērķis ir godināt Jūrmalas pedagogus un izglītības darbiniekus par izcilu darbu un ieguldījumu izglītībā. Pašvaldības apbalvojums tika piešķirts 11 nominācijās, augstākais apbalvojums nozarē – “Par mūža ieguldījumu izglītībā” – piešķirts pirmsskolas izglītības iestādes “Podziņa” vadītājai Anitai Auziņai.
• Vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai skolas un bērnudārzi saņēmuši 258 portatīvos datorus mācību vajadzībām un 473 portatīvos datorus pedagogu darba nodrošināšanai.
• Pašvaldība iegādājās 47 interaktīvos ekrānus/tāfeles izglītības iestādēm, Jauniešu iniciatīvas centram un Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai, Jūrmalas muzejam prezentācijām, apmācībām, interaktīvām izstādēm. Izglītības iestādes nodrošinātas ar 23 jauniem stacionārajiem datoriem.

• Atjaunota Jūrmalas Mežmalas pamatskolas sporta zāle: atjaunots grīdas segums, sienu apdare, izbūvēti dekoratīvie sienu apšuvumi, uzstādīts jauns sporta tablo, izbūvētas palīgtelpas sporta inventāra uzglabāšanai. Atjaunots sporta zāles balkons, izbūvēts jauns apgaismojums un veikti citi pārbūves un labiekārtošanas darbi skolas audzēkņu ērtībām. Projekta kopējās izmaksas ir 562,00 tūkstoši eiro.  

• Jūrmalas pašvaldības policijai sekmīgai ikdienas darba nodrošināšanai iegādāti četri jauni operatīvie transportlīdzekļi un viena apvidus automašīna. Jaunie transportlīdzekļi dos iespēju paātrināt operatīvā dienesta preventīvo darbu un reaģēšanas spēju, kā arī operatīvi nodrošināt policijas klātbūtni dažādās situācijās.
• Rūpējoties par drošību uz ūdens un pludmalē, preventīvu drošības pasākumu veikšanai un ātrākai reaģēšanai iegādāti divi ūdens motocikli. Atvērta jauna tipveida glābšanas stacija Jaunķemeru peldvietā; pastāvīga peldvietu uzraudzība tika veikta septiņās oficiālajās peldvietās. Pašvaldības policija ikdienas darbā sāka izmantot zemūdens dronu ūdenstilpju apsekošanai, meklēšanas darbiem, piesārņojuma konstatēšanai.
• Drošības pastiprināšanai pilsētā paplašināts Jūrmalas pašvaldības policijas publisko vietu videonovērošanas tīkls; uzsākta transportlīdzekļu atļautā braukšanas ātruma kontrole.

• Pieņemts lēmums par jaunu atbalsta veidu jūrmalniekiem – no 2026. gada 1. janvāra 90% atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim arī par mājokli. Atvieglojumu saņems 22 000 iedzīvotāju, kuri deklarēti Jūrmalā.
• Divkārt palielināts pabalsta apmērs jaundzimušajiem – no 500 uz 1000 eiro; 2025. gadā piešķirti pabalsti 399 jūrmalniekiem kopumā 383 572 eiro apmērā.
• Veidojot mūsdienīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas centru, atjaunots vēl viens korpuss PSIA “Veselības un sociālās aprūpes centrs – Sloka” īslaicīgās un ilglaicīgās sociālās, veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Atjaunotajās telpās paredzēta dzīvesvieta 48 klientiem. Pārbūves kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro.

• Palielināts pabalsts veselības aprūpei senioriem no 150 uz 200 eiro. Pabalstu saņēma 9303 seniori, tas izmaksāts 1 859 357,97 eiro apmērā.

• Oktobrī tika rīkots Veselības mēnesis ar vairāk nekā 100 bezmaksas aktivitātēm visa mēneša garumā. Vairāk nekā 40 Jūrmalas uzņēmēju un nozares speciālistu, treneri, ārsti un lektori piedāvāja plašu nodarbību un pakalpojumu klāstu senioriem, topošajiem vecākiem, jaunajām māmiņām, bērniem, jauniešiem.
• Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jūrmalniekiem bija nodrošinātas bezmaksas aktivitātes veselības veicināšanai: nūjošana, ciguns, joga un citas. Nodarbības pludmalē iecienījuši gan jūrmalnieki, gan aktīva dzīvesveida cienītāji no citām pilsētām.

• Palielināts līdzfinansējums kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas projektiem – 2025. gadā pašvaldība piešķīra 149 530 eiro 11 kultūras pieminekļu atjaunošanas projektiem: sešām uz vēsturisko apbūvi attiecināmām dzīvojamām ēkām un piecām baznīcām.
• Dzintaru pludmalē sadarbībā ar Francijas institūtu atklāts vides objekts, simbolisks veltījums Baltijas jūrai – “Mare Balticum”. Jūrmala kļuvusi par pirmo pilsētu Baltijas jūras reģionā, kur uzstādīta Francijas mākslinieka Žana Denāna (Jean Denant) veidotā spoguļkarte – simbolisks mākslas veltījums Baltijas jūras valstu vienotībai un vides ilgtspējai. Šādas spoguļkartes iecerēts izvietot visa Baltijas jūras krasta garumā, lai rosinātu dialogu par ekoloģiskajiem izaicinājumiem un stiprinātu reģiona starptautisko sadarbību.

Pieņemts lēmums par iebraukšanas nodevas izmaiņām – no 2026. gada 1. janvāra vienas dienas caurlaides maksa ir 5 eiro, mainīts arī nodevas apmērs citiem caurlaižu veidiem. Saglabāti visi iepriekš noteiktie atvieglojumi un atbrīvojumi. Nodevas mērķis ir mazināt satiksmes intensitāti kūrortpilsētā, mudināt iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgāku transportu.

• Gada laikā notikuši aptuveni 700 dažādu kultūras pasākumu: 70 tikšanās bibliotēkās ar kultūras personībām, 58 izrādes Jūrmalas teātrī, tajā skaitā četras pirmizrādes, 30 jaunas izstādes Jūrmalas muzejos, vairāk nekā 140 pasākumu Jūrmalas Kultūras centrā un Kauguru kultūras namā, vairāk nekā 70 organizēto profesionālās mākslas koncertu Dzintaru koncertzālē.
• Pirmo reizi Jūrmalas muzejs rīkoja starptautisku zinātnisko konferenci: sociālā un kultūras dzīve piejūras kūrortā gadsimtu gaitā.
• Ar pašvaldības atbalstu iedzīvotāju biedrības papildināja kultūras pasākumu klāstu ar jaunām norisēm: Zivju diena Kaugurciemā, kopadīšanas pasākums “VALDZinājums” Dubultu stacijā, vasaras saulstāvju svētki Ezeru ielas peldvietā, koncerts laivās uz ūdens “Melnezera skaņas”, izzinošā Gaismas taka Ķemeros, ērģeļmūzikas koncerti Dubultu baznīcā un Bulduru baznīcā u. c.
• Gandrīz 900 Jūrmalas skolēnu, 51 kolektīvs – tautas un mūsdienu deju kolektīvi, kori, instrumentālie un vokālie ansambļi un vizuālās mākslas pulciņi –, ar pašvaldības atbalstu piedalījās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Jūrmalnieki svētku konkursos un skatēs ieguva vienu Zelta diplomu, vienu 1. pakāpes diplomu, vienu 1. vietu un vienu 6. vietu.

• Ar pašvaldības atbalstu rīkotas gandrīz 400 vietēja, nacionāla un starptautiska mēroga sacensības 27 sporta veidos, tostarp prestižās “FIVB Pasaules tūres posms pludmales volejbola “Futures” sērijas sacensībās sieviešu un vīriešu pāriem”. Jūrmala bija mājvieta starptautiskām tenisa, mākslas vingrošanas sacensībām, šaha festivālam, ūdens motosporta sacensībām. Lielu atsaucību bērnu un jauniešu vidū guva skrituļslidošanas nodarbības, 3x3 basketbola sacensības četros posmos un pludmales volejbola treniņi vasarā, kā arī atklātās sporta bezmaksas nodarbības Jūrmalas iedzīvotājiem.

• Pieminot Raiņa un Aspazijas trimdā pavadītos gadus un godinot izcilos dzejniekus viņu 160. gadskārtā, Jūrmalā tika atklāta Kastaņolas iela. Tā atrodas netālu no Aspazijas mājas, pie Zigfrīda Meierovica prospekta, Aspazijas ielas un vides objekta “Aspazija kāpās”. Kastaņolas ielas atklāšanu Jūrmalā pagodināja Šveices Konfederācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē. Ielas nodēvēšana Kastaņolas vārdā apliecina pateicību Šveicei par Rainim un Aspazijai doto mājvietu un kultūras saiknes starp abām valstīm – Latviju un Šveici.
• Aspazijas 160. jubilejas gadā Jūrmalā norisinājās plaša kultūras programma – teātra festivāls “Aspazija – drāmas karaliene”, koncerts “Latvieši Aspazijai”, izstāde “Aspazija. Spēcīga sieviete. Portrets”.
• Ar izstādi “Pavisam mazas svinības” mākslas stacijā “Dubulti” tika atzīmēta 10 gadu jubileja.
• Ar svētku pasākumu programmu “Sloka svin” jūrmalnieki atzīmēja 770 gadu Slokas apkaimei kopš pirmās pieminēšanas rakstos un 140 gadu jubileju Slokas bibliotēkai.