4. decembrī pl. 17.00 Jūrmalas jauno vēsturnieku klubu vadīs Prof. Dr., LU Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs Andris Levāns. Šoreiz iedziļināsimies tēmā: “Ko atradu, tas pieder man! Manta no jūras un krasta tiesības viduslaiku Livonijā”.
Jūras un cilvēku attiecības ir sarežģītas. Dzīve jūras piekrastē māca, ka bijība pret ūdens stihiju atmaksājas: pieredze un priekšstati par jūru kā bīstamu vidi cilvēkam ļāva pasargāt dzīvību un mantu. Ja Baltijas jūrā vētras laikā nogrima kāds kuģis, kurā vestā manta vēlāk tika izskalota krastā, tad piekrastes iedzīvotājiem bija tiesības, izskalotās lietas iegūt sev. Šai postā arvien kāds bija zaudētājs, proti, vētrā cietušie tirgotāji un viņu pasažieri. Ieguvēji bija atradēji, kuri atrasto drīkstēja paturēt. Sākot ar 12. gadsimtu šīs senās krasta tiesības tika mainītas tā, lai aizstāvētu vētrās cietušos. Šīs izmaiņas piekrastes tiesībās paredzēja aizliegumu, izskaloto mantu kā atradumu brīvi paņemt sev. Livonijā šie tiesību paradumi tika mainīti 13. gadsimta sākumā: tās bija neparastas pārmaiņas, kas izraisīja gan pārpratumus, gan konfliktus ar “laimīgajiem” atradējiem un cietušajiem. Lekcijā sarunāsimies par cilvēku dzīvi un paradumiem jūras piekrastē, tiesībām rīkoties ar atrastu, no jūras izskalotu mantu, kuģošanu Baltijas jūrā un kuģu bojāeju un jūras kartēm kā panākumu un noslēpumu atslēgām.