Valsts policija joprojām saņem ziņas par cilvēkiem, kuri ir zaudējuši naudu krāpnieku dēļ. Krāpnieki izmanto dažādas metodes, lai iegūtu naudu. Visbiežāk cietušie ir vecāki cilvēki.
Populārākais krāpšanas veids ir telefonkrāpšana. Krāpnieki zvana un izliekas par komunālo pakalpojumu, piemēram, “Elektrum”, “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, banku vai policijas darbiniekiem. Viņi sāk ar stāstu par skaitītāju maiņu vai datu pārbaudi, prasa dzīvesvietas un personīgo informāciju, piemēram, pases datus. Pēc tam seko zvans no “policijas” vai “bankas”, kas saka, ka iepriekšējais zvans bija no krāpniekiem. Viņi prasa nodot naudu “drošībā” kurjeram, kurš it kā drīz ieradīsies. Krāpnieki arī jautā, vai mājās ir skaidra nauda, saka, ka tā jādeklarē, vai draud ar kratīšanu, ja cilvēks nesadarbosies.
Ja cilvēks piekrīt, kurjers paņem naudu, bankas kartes un piekļuves datus un pazūd. Šādi senioriem bieži tiek izkrāpta liela nauda.
Valsts policija iesaka:
- Nekad neizpaust pa telefonu personīgos datus, piemēram, pases vai ID informāciju, bankas kartes numurus, internetbankas pieejas datus.
- Nesekot nezināmu cilvēku norādījumiem, īpaši, ja prasa instalēt programmas vai veikt neparastas darbības ierīcēs.
- Lietot drošas un atšķirīgas paroles katram kontam.
- Nelietot paroles veidošanā personīgos datus.
- Lietot divu faktoru autentifikāciju internetbankai un e-pastam.
- Regulāri mainīt paroles un nelietot tās dažādās interneta vietnēs.
- Izmantot atsevišķu maksājumu karti tiešsaistes pirkumiem.
- Lejupielādēt un aktivizēt mobilajās ierīcēs DNS ugunsmūri, kas pasargā no krāpnieciskām saitēm un bloķē krāpnieciskus zvanus.
Runājiet ar vecāka gadagājuma radiniekiem un draugiem par šiem riskiem!
Ja esat nodevis bankas datus vai naudu krāpniekiem, nekavējoties sazinieties ar banku un informējiet Valsts policiju!