Līdz ar pavasara tuvošanos Latvijas piekrastē sastopami jūras krastā izskaloti roņu mazuļi. Pamanot jūras krastā ronēnus, iedzīvotāji aicināti tos netraucēt, neaiztikt, nedzīt un pasargāt no suņiem.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka roņu parādīšanās krastā ir dabisks process, un lielākajā daļā gadījumu cilvēku palīdzība tiem nav nepieciešama – tie iznākuši sildīties, atpūsties un uzkrāt spēkus.
Kā rīkoties, ja liedagā pamanīts roņu mazulis
- Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt – dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai pārvietot.
- Ja ronēns izskatās apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu.
- Netuvoties dzīvniekiem arī, lai uzņemtu fotogrāfijas vai selfijus, jo lieka uzmanība palielina stresu un apdraud mazuļu izdzīvošanu.
- Ja ronēns izskatās novārdzis vai ievainots, jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 26424972. Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēns tiks nogādāts uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
- Konstatējot bojā gājušu roņa mazuli, ziņojiet biedrībai “Dzīvnieku glābšanas dienests” pa tālruni 24422440.
Iedzīvotājiem pašiem nav atļauts glābt vai pārvietot pludmalē atrastus roņu mazuļus.
Svarīgi suņu īpašniekiem
Būtiskākais drauds novārgušiem ronēniem piekrastē ir cilvēku radītais stress un suņu uzbrukumi. Pastaigu laikā suņi obligāti jāved pavadā, lai novērstu ronēnu sakošanu, kas dzīvniekam var būt letāla. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju – jūsu mājdzīvnieku.
Aicinām suņu īpašniekus būt atbildīgiem un ievērot normatīvajos aktos noteikto, tostarp nodrošināt, lai suns netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Atgādinām, ka Jūrmalas teritorijā Rīgas līča pludmalē atrasties ar suni atļauts tikai rudens un ziemas sezonā, no 1. novembra līdz 31. martam un Jūrmalas administratīvajā teritorijā publiskās vietās, arī pludmalē, sunim ir jābūt pavadā. No 1. aprīļa līdz 31. oktobrim higiēnas un drošības apsvērumu dēļ ir spēkā aizliegums ievest pludmalē mājdzīvniekus.
Kāpēc ronēni nonāk krastā?
Bargās ziemās, kad jūrā veidojas plaši ledus lauki, roņu mazuļi parasti paliek uz tiem vai pie Igaunijas salām. Turpretim gados, kad ledus sega ir nepastāvīga vai tās nav, vējš un straumes ronēnus kopā ar ledus gabaliem biežāk izdzen krastā. Ja šopavasar ilgu laiku saglabāsies stabila ledus sega, Pārvalde prognozē, ka Rīgas jūras līča piekrastē mazuļu varētu būt mazāk, savukārt lielāka to koncentrācija gaidāma tieši Kurzemes krastos, kur tie nokļūst no Igaunijas rietumu salām un ledus laukiem.
Pāragri no mātes atdalījušies ronēni ir īpaši neaizsargāti, jo nav paspējuši uzņemt pietiekamu taukaudu slāni izdzīvošanai aukstā ūdenī. Redzot pludmalē mazuli ar pūkas atliekām, ir kategoriski aizliegts to dzīt atpakaļ jūrā vai aiztikt, jo krastā dzīvnieks atgūst dzīvībai svarīgu enerģiju.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis Halichoerus grypus Fabricius, kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kg. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.
Plašāka informācija par roņu mazuļiem un pareizu rīcību, tos sastopot, pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē sadaļā Roņi liedagā – kā rīkoties.
