Pilsētsaimniecība Jūrmalā: skaista un sakopta vide

No Jūrmalas līdz Viļņai

Ceļu, ielu un ietvju tīrīšanai pašvaldības budžetā paredzēti 2,5 miljoni eiro. Ielu un ceļu, kurām pašvaldības Pilsētsaimniecības nodaļa nodrošina ikdienas uzturēšanas darbus, kopējais garums Jūrmalā pārsniedz 365 kilometrus – tas ir attālums no Jūrmalas līdz Viļņai; ietvju kopējais garums – aptuveni 250 kilometru.

Ziemas apstākļos, īpaši ilgstošas snigšanas laikā, tik plašas teritorijas savlaicīga un kvalitatīva attīrīšana ir sarežģīts un laikietilpīgs uzdevums. Tāpēc ielu uzturēšanas darbi visā pilsētas teritorijā tiek veikti pakāpeniski, ievērojot tām noteikto uzturēšanas klasi.

2026. gada janvārī un februārī daudz sniga; no vietām, kur sniega uzkrāšanās būtiski traucēja gājēju pārvietošanos un transportlīdzekļu novietošanu, tika izvesti aptuveni 2400 kubikmetru sniega.

Ielu uzturēšana tiek veikta atbilstīgi sezonai, laikapstākļiem un noteiktajām ielu uzturēšanas klasēm. Prioritāte ir A un B uzturēšanas klases ielas, kur ir koncentrēta sabiedriskā infrastruktūra un augsta satiksmes intensitāte.

Vasaras sezonā tiek veikta regulāra brauktuvju un ietvju tīrīšana, gružu un kritušo zaru savākšana, kā arī citi nepieciešamie uzturēšanas darbi.

Eiropas dārzu līmenī

Jūrmala ik gadu priecē savus iedzīvotājus un viesus ar krāšņiem dekoratīvajiem stādījumiem. Pilsētā tiek kopti un uzturēti vairāk nekā 46 000 kvadrātmetru kokaugu un jauktu stādījumu dobju, 2500 kvadrātmetru ziemciešu dobju, 1500 kvadrātmetru rožu dobju un 6600 kvadrātmetru dzīvžogu. Un tad vēl vasaras puķu stādījumi puķu traukos pie apgaismes stabiem, uz Dzintaru tilta un krāšņas puķu piramīdas! Par skaistākajiem pilsētas dārzu stādījumiem Ķemeru kultūrvēsturiskais parks 2023. gadā saņēmis otro godalgu Eiropas dārzu konkursā.

Pilsētsaimniecības nodaļa nodrošina 52 parku, skvēru un piemiņas vietu uzturēšanu un kopšanu, kopējā ikdienā apsaimniekojamā platība – 80,10 hektāru. Aprēķināts, ka parkos, skvēros un citās pilsētas zaļajās zonās kopējā pļaušanas platība šogad plānota vairāk nekā 1000 hektāru. Ikdienā parkos un laukumos tiek kopts sintētiskais segums, tīrītas atkritumu urnas, kur izvietotas rotaļu ierīces.

Parku, skvēru, atpūtas vietu un apstādījumu kopšanai budžetā paredzēti 1,89 miljoni eiro, 909,72 tūkstoši eiro – pilsētvides noformējumam, lai nodrošinātu ziedu kompozīcijas pilsētā, strūklaku darbību, vides informācijas norādes, ielu nosaukumu plāksnītes, autobusu pieturu apsaimniekošanu u. c. pilsētsaimniecības darbus.

Pilsētsaimniecības nodaļa ik gadu rīko konkursu par skaistāko īpašumu, lai tādējādi veicinātu sakoptas un skaistas vides veidošanu visā pilsētas teritorijā un godinātu jūrmalniekus, kas ikdienā gādā par sakoptiem dārziem un pagalmiem.

Jūrmalā visvairāk oficiālo peldvietu

Jūrmalas teritorijā ir lielākais oficiālo peldvietu skaits Latvijā – oficiālo peldvietu statuss atbilstīgi Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām ir piešķirts 13 peldvietām – 11 no tām atrodas jūras līča piekrastē un divas pie Lielupes. Iedzīvotāju atpūtai ir labiekārtotas divas oficiālās peldvietas pie Lielupes – Upmalas ielas un Ezeru ielas galā, kā arī atpūtas vietas pie Lielupes: Dadžupes ielas galā Dubultos, Plūdu ielas galā Majoros un pie Slokas karjera, kas aprīkotas ar labiekārtojuma elementiem.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāji atpūtai aktīvi izmanto teritoriju pie Lielupes Vasarnīcas ielas galā Valteros un Vārnukrogā – pie dabas objekta “Buļļu kāpas”, šajās vietās papildus tiek organizētas peldvietas ūdens kvalitātes pārbaudes.

Pašvaldība nodrošina ne tikai oficiālo peldvietu, bet visas pludmales apsaimniekošanu jūras līča piekrastē 24,2 kilometru garumā: vasaras sezonā pludmale tiek uzkopta agrās rīta stundās ik dienu, pirms vēl ieradušies atpūtnieki, regulāri tiek irdinātas piekrastes smiltis, savākti un izvesti atkritumi.

Rūpējoties par iedzīvotāju veselību un drošu atpūtu pludmalē, līdz ar valsts nodrošināto peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu vasaras sezonā pašvaldība papildus veic ūdens analīzes oficiālajās peldvietās, arī atpūtas vietās pie Lielupes un Slokas karjerā. Informācija par ūdens kvalitāti operatīvi tiek izvietota peldvietu informatīvajos stendos, kā arī vietnēs www.jurmala.lv un www.visitjurmala.lv.

Labiekārtota pludmale

Pludmales kopšanai un labiekārtošanai budžetā šim gadam plānoti 547,8 tūkstoši eiro.

Vairāk nekā 800 m garumā jūras līča pludmalē, posmā no Dzintariem līdz Majoriem, ir izvietots modulārais koka celiņš, tas ir ērts pastaigām pludmalē arī ar bērnu ratiņiem, tāpat gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 57 izejas uz jūru ir labiekārtotas ar koka laipām, kuru kopējais garums pārsniedz 4700 metru.

Pludmalē aktīvai atpūtai ir ierīkoti 27 volejbola laukumi, 21 rotaļu un atpūtas laukums, velonovietnes, apmeklētāju ērtībām izvietoti 227 pludmales soli, izvietoti 13 informatīvie stendi. Līdz ar pavasara sezonu, kad pludmalē ir daudz apmeklētāju, pludmalē izvieto vairāk nekā 100 sadzīves atkritumu konteineru, 75 pārģērbšanās kabīnes, tajā skaitā četras ir pielāgotas invalīdiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, sešās vietās ir pieejamas dušas un 11 izejās uz jūru – ūdens krāni kāju noskalošanai.

Pludmales dalījums zonās – aktīvai atpūtai sportiskām aktivitātēm vai mierīgai atpūtai apmeklētājiem, kuri vēlas sauļoties un atpūsties, – sniedz iespēju izvēlēties piemērotāko atpūtas vietu. Ir arī noteiktas nobrauktuves, kur atļauts iebraukt pludmalē, ja saņemta rakstiska atļauja, lai pievestu ūdens transportlīdzekļus vai peldlīdzekļus, kā arī speciāli noteiktas vietas Kauguros, Asaros, Pumpuros un Lielupē, kur var nodarboties ar ūdens sporta veidiem – kaitbordu, vindsērfingu.

Aktīvai atpūtai un bērnu rotaļām

Rotaļu laukumu apsaimniekošanai un uzturēšanai 2026. gada pašvaldības budžetā plānoti 769,8 tūkstoši eiro.

Pilsētsaimniecības nodaļa apsaimnieko 80 atpūtas laukumu pilsētas iekšpagalmos, parkos un pludmalē, kur izvietotas rotaļu un sporta iekārtas: 21  laukums daudzdzīvokļu namu pagalmos, 13 laukumu pilsētas parkos un skvēros – Dzintaru mežaparkā, Mellužu parkā, Asaru parkā, Kauguru parkā, Ķemeru parkā, Dubultu parkā un citviet. Jūrmalnieku un pilsētas viesu atpūtai pieejamas rotaļu un atpūtas iekārtas 24 laukumos pludmalē pie jūras un pie Lielupes, 14 pie izglītības iestādēm.

Atpūtas vietās ir iekārtoti laukumi dažādām bumbu spēlēm, vingrošanai, pieejami trenažieri, skeitparks un atsevišķas rampas skeitošanai, ziemas sezonā – slidotava Kauguros. Visi rotaļu laukumi regulāri tiek pārraudzīti, pēc vajadzības tiek veikti nepieciešamie remontdarbi, atjauninātas rotaļu ierīces.

Atjaunos rotaļu laukumus

Apjomīgākie rotaļu laukumu atjaunošanas darbi šogad plānoti Dzintaru mežaparkā, kur atjaunos lielo rotaļu laukumu, bļodveida rampu un tiks nomainīts trošu ceļš. Plānota gumijas seguma atjaunošana sporta laukumam Asaru parkā, rotaļu laukuma atjaunošana Robežu ielā Ķemeros, iekšpagalmā starp daudzdzīvokļu mājām Skolas ielā un Engures ielā Kauguros un citviet pilsētā. Budžetā plānotais finansējums šiem darbiem ir 548,5 tūkstoši eiro.

Mazāk atkritumu – tīrāka vide

Sadzīves un bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai pašvaldības budžetā šogad plānoti 945,6 tūkstoši eiro.

Lai nodrošinātu sakoptu vidi, pašvaldība ik gadu sniedz iespēju Jūrmalas iedzīvotājiem Spodrības mēneša laikā bez maksas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, izvedot tos no jūrmalnieku īpašumiem, kā arī nodrošina iespēju bez maksas nodot savāktās rudens lapas.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā saskaņā ar publiskā iepirkumu konkursa rezultātiem pašvaldības uzdevumā nodrošina SIA “Clean R”. Pavasara, vasaras un rudens sezonā Jūrmalas pludmalē ir izvietoti 102 sadzīves atkritumu konteineri, izejās uz jūru – 15 konteineru. No pludmales, izejām uz jūru un pašvaldības organizētajiem pasākumiem pērn izvestas 860 tonnas sadzīves atkritumu.

Pērn organizētajā bezmaksas lielgabarīta atkritumu savākšanas akcijā atkritumu apsaimniekotājs apkalpoja vairāk nekā 1400 adrešu un tika savāktas un no iedzīvotāju īpašumiem izvestas aptuveni 370 tonnas lielgabarītu atkritumu, tādā veidā sniedzot atbalstu jūrmalniekiem.

Apsaimniekoto bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms 2025. gadā bija 2084 tonnas, tajā skaitā rudens lapu bezmaksas savākšanas akcijas laikā no iedzīvotājiem savāktās lapas.

Pilsētā ir 139 dalīto atkritumu punkti, kur izvietoti konteineri plastmasas un stikla šķirošanai un 24 konteineri tekstilam, kur atkritumus var ievietot bez maksas, tādējādi pašvaldība motivē iedzīvotājus šķirot. Šķirojot atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja arī būtiski samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Vide, sanitārā tīrība

Vides aizsardzības pasākumiem 2026. gada budžetā plānoti 1,5 miljoni eiro.

Jūrmalā atrodas dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas”, kas ar valsts normatīvo aktu ir noteikta kā īpaši aizsargājama dabas teritorija – “Natura 2000” – ar īpašām tās uzturēšanas prasībām. Pašvaldība ik gadu nodrošina pļavu un niedrāju pļaušanu 40 hektāru platībā.

Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem vasaras sezonā visā pilsētas teritorijā ir pieejamas pašvaldības nodrošinātas 42 publiskās tualetes, tostarp parkos, atpūtas vietās un peldvietās. Visas labierīcības apmeklētājiem ir bez maksas.

Rūpējoties par tīru vidi un mājdzīvnieku labturību, pašvaldības uzdevumā biedrība “Dzīvnieku glābšanas dienests” veic klaiņojošu bezsaimnieka kaķu un suņu izķeršanu, kā arī dzīvnieku līķu savākšanu. Izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitināšanu un aprūpi nodrošina dzīvnieku patversme “Labās mājas”, savukārt kaķu izmitināšanu un aprūpi, kā arī bezsaimnieka kaķu sterilizāciju – patversme “Dzīvnieku draugs” Fridriha Candera ielā 4, Rīgā. 

Sadarbojoties ar biedrību “Vides aizsardzības asociācija”, pašvaldība koordinē licencēto makšķerēšanu Varkaļu kanālā, kā arī nodrošina tai piešķirto rūpnieciskās zvejas rīku limita sadali un slēdz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumus. Zvejošanai Rīgas līča piekrastē 2025. gadā tika izsniegtas 34 zvejas atļaujas komerczvejniekiem un pašpatēriņa zvejniekiem.

Pašvaldības pārziņā ir rekultivētās atkritumu izgāztuves “Priedaine” apsaimniekošana – 12 ierīkotajos urbumos divreiz gadā tiek veikts gruntsūdens monitorings,  nodrošinot vides kvalitātes rādītāju uzraudzību. Tāpat katru gadu tiek organizēti topogrāfiskie uzmērījumi.