Šogad jau 5. reizi pasniedz Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas. Tās saņem vislabāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās vecās ēkas Jūrmalā. Šoreiz visi 3 galvenie laureāti ir arhitektūras pieminekļi.
10. septembrī Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā notiek balvas “Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva 2026” pasniegšana. Tur godina vislabāk atjaunotās un pārbūvētās Jūrmalas vēsturiskās ēkas. Pateicas ēku īpašniekiem un arhitektiem, kuri veido šos projektus.
Žūrijas komisijā ir arhitekti un kultūras mantojuma speciālisti. Viņi skatās, cik labi ēka saglabā sākotnējo izskatu, cik daudz saglabātas vēsturiskās detaļas un kā izmantoti koka grebumi un citi rotājumi. Pēc tam viņi izvēlas 3 labākos projektus. Šogad visi 3 ir arhitektūras pieminekļi.
1. vietu ieguva dzīvojamās ēkas pārbūve Bulduru prospektā 41. Projekta autore ir arhitekte Zaiga Gaile. Ēka ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā atrodas vietā, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Ēku ceļ 20. gadsimta sākumā. Tai ir daudz dekoratīvu detaļu, tāpēc tā ir ļoti svarīga pilsētas vidē. Pēc atjaunošanas ēkas vērtība ir lielāka. Arī apkārtējā pilsētvide izskatās labāk.
2. vietu ieguva dzīvojamās ēkas restaurācija Amatas ielā 2A. To veic īpašnieki Gunta un Armands kopā ar arhitektu Andri Kronbergu. Šī ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir dzīvojamā ēka, ko ceļ 19. gadsimta beigās. Tā atrodas vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.
Vecās vasaras virtuves vietā uzceļ jaunu piebūvi. Tā ir moderna un vienkārša. Tradicionālā koka māja ar slīpo jumtu labi iekļaujas apkārtējā vidē un saskan ar zemes reljefu. Jaunā ēkas daļa ir tumša un ar lieliem logiem. Tā veido skaidru pretstatu vecajai mājai, bet vienlaikus to papildina. Tādā veidā var labi redzēt gan vecās, gan mūsdienu arhitektūras raksturīgās iezīmes. Cilvēki var novērtēt abu laiku vērtības. Ikdienā tas nozīmē, ka māja ir ērta un mūsdienīga, bet saglabā veco šarmu.
3. vietu ieguva dzimtas māja Smilšu ielā 5. To ceļ 20. gadsimta sākumā. Tā ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Restaurāciju vairāku gadu laikā veic īpašnieki Inta un Pēteris kopā ar Jūrmalas arhitekti Guntu Ozoliņu. Viņi strādā ļoti rūpīgi.
Dzīvojamā ēka ir klasisks Jūrmalas vasarnīcas paraugs. Tai jau sākumā ir daudz dekoratīvu detaļu. Lielu daļu no tām saglabā un atjauno. Trūkstošās detaļas izgatavo no jauna un dara to kvalitatīvi. Pēc atjaunošanas saglabājas un izceļas gan ēkas, gan pilsētas vērtība. Ikdienā tas nozīmē, ka māja ir skaista, droša un ērta dzīvošanai, bet saglabā vēsturisko izskatu.
Visi 5 finālisti saņem dāvanā latviešu dizaina “an&angel” Trophy vāzi. Pie katras ēkas liek īpašu plāksni, kas rāda, ka ēka saņēmusi balvu.
Balvu “Publikas simpātija” nosaka Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra Facebook lapas sekotāji. Pēc sīvas cīņas ar Smilšu ielu 5 šo balvu iegūst ēka Tirgoņu ielā 11. Tas nozīmē, ka cilvēkiem tā patīk visvairāk.
Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs, savā runā stāsta, ka šogad finālā ir ļoti dažādas vēsturiskās ēkas. Tām ir dažādi atjaunošanas stāsti un risinājumi. Tas parāda, ka kultūrvēsturisko mantojumu var saglabāt dažādos veidos.
Finālistu vidū ir:
– kvalitatīvi atjaunota vēsturiskā ēka,
– pārbūvēta ēka ar mūsdienīgu piebūvi,
– ēka, kas atjaunota pēc vēsturiskā parauga,
– vēsturiskas ēkas mūsdienīga interpretācija.
Viņš saka, ka visiem šiem risinājumiem ir vieta Jūrmalā. Ikdienas valodā tas nozīmē, ka pilsētā var būt gan vecas, gan jaunas ēkas, ja tās labi saskan savā starpā.
Jūrmalas pašvaldības un domes priekšsēdētājs Jānis Lediņš sveic finālistus. Viņš pateicas par ieguldījumu pilsētas vidē un novēl veiksmi turpmākajos darbos.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula savā runā saka, ka Jūrmala ir īpaša pilsēta. Tā ir unikāla ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, īpaši ar koka arhitektūru. Viņa uzsver, ka šo mantojumu vajag kopt un saudzēt. Ikdienā tas nozīmē, ka cilvēkiem jārūpējas par vecām mājām, nevis jājauc tās nost.
Konkursu “Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva” izveido, lai palīdzētu saglabāt Jūrmalas īpašo arhitektūru. Tas arī dod atzinību ēku īpašniekiem par darbu, ko viņi iegulda pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Piemēram, ja īpašnieks atjauno vecu koka māju, viņš palīdz saglabāt pilsētas vēsturi.
No 64 objektiem, kas 2025. gadā nodoti ekspluatācijā (tas nozīmē, ka ēkas ir pabeigtas un tajās drīkst dzīvot vai strādāt), izvēlas 9 pretendentus. Tie atbilst vēsturiskās apbūves kritērijiem. Pēc tam žūrija vērtē:
– cik daudz saglabātas vēsturiskās detaļas,
– dekoratīvo un nesošo konstrukciju kvalitāti,
– cik labi ēka iekļaujas apkārtējā vidē.
Pēc šī vērtējuma žūrija izvēlas 5 finālistus. Tie ir dažādu laiku ēku piemēri – no 19. gadsimta vasarnīcas līdz 20. gadsimta savrupmājai. Tas parāda, ka Jūrmalā ir bagāta un daudzveidīga arhitektūra, ko ir vērts saglabāt.