Šogad jau piekto reizi pasniegtas Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas, ko saņēma viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalas valstspilsētā. Šoreiz laureātu trijnieku veido arhitektūras pieminekļi.
10. septembrī Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā (JKVDC) noritēja “Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas 2026” svinīgā apbalvošanas ceremonija, tika atzīmētas viskvalitatīvāk atjaunotās un pārbūvētas Jūrmalas vēsturiskās ēkas, izteiktas pateicības un atzinības to īpašniekiem, kā arī īstenoto projektu arhitektiem.
Žūrijas komisija, kuras sastāvā ir arhitekti un kultūras mantojuma speciālisti, izvērtējot vēsturiskās ēkas atbilstību oriģinālam, kultūrvēsturiskās substances klātbūtni un kokgriezuma dekoratīvo elementu pielietojumu, izvēlējās trīs laureātus, šogad visi trīs ir arhitektūras pieminekļi.
Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās ēkas Bulduru prospektā 41 pārbūves projekts, kura autore ir Zaiga Gaile. Ēka ir reģiona nozīmēs arhitektūras piemineklis, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un celta 20. gadsimta sākumā. Tā ar bagātīgo dekoratīvo elementu pielietojumu ir pilsētbūvnieciski ļoti nozīmīga, un atjaunošanas rezultātā ir paaugstinājusies gan pašas ēkas, gan pilsētvides arhitektoniski telpiskā vērtība.
Ar rūpīgu attieksmi pret vēsturisko mantojumu izcēlās dzīvojamās ēkas Amatas ielā 2A restaurācija, ko īstenoja īpašnieki Gunta un Armands ar arhitektu Andri Kronbergu, iegūstot 2. vietu. Šis vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir dzīvojamā ēka, kas celta 19. gadsimta beigās, atrodas vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā. Tās vasaras virtuves vietā ir uzcelta moderna, askētiska piebūve. Tradicionālā koka ēka ar slīpo jumtu dabiski iekļaujas apkārtējā ainavā un saskan ar reljefu. Savukārt jaunā ēkas daļa ar tumšo apdari un lielajiem stiklojumiem veido skaidru kontrastu, vienlaikus papildinot vēsturisko apbūvi. Šis risinājums izceļ gan vēsturiskās arhitektūras, gan mūsdienu arhitektūras raksturīgās iezīmes, ļaujot novērtēt abu periodu vērtības.
Savukārt par trešo labāko tika atzīta dzimtas māja, kas 20. gadsimta sākumā uzcelta Smilšu ielā 5. Šis vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un restaurēts vairāku gadu garumā, ko ar īpašu rūpību dara īpašnieki Inta un Pēteris ar Jūrmalas arhitekti Guntu Ozoliņu. Dzīvojamā ēka ir klasisks Jūrmalas vasarnīcu arhitektūras paraugs. Tā jau sākotnēji bijusi ar diezgan bagātu dekoratīvo apdari, kas lielā mērā saglabāta un restaurēta. Trūkstošās detaļas kvalitatīvi izgatavotas no jauna. Veiktās atjaunošanas rezultātā ir saglabāta un izcelta gan pašas ēkas, gan pilsētas vērtība.
Visi pieci finālisti ieguva dāvanā latviešu dizaina “an&angel” Trophy vāzi un pie ēkas liekamu balvas plāksni.
Balvu nominācijā “Publikas simpātija”, kuru noteica JKVDC Facebook sekotāji, pēc sīva dueļa ar Smilšu ielu 5, ieguva Tirgoņu iela 11.
“Šogad finālā iekļuvušas vēsturiskās ēkas ar tik dažādiem atdzimšanas stāstiem un risinājumiem, cik vien daudzveidīga var būt pieeja kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Finālistu vidū ir gan kvalitatīvi atjaunota vēsturiskā ēka, gan pārbūvēta ēka, kas papildināta ar laikmetīgu apjomu, gan pēc vēsturiskās analoģijas atjaunota ēka, gan vēsturiskās ēkas mūsdienīga interpretācija. Visiem šiem risinājumiem ir sava vieta Jūrmalā,” uzrunā sacīja Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis.
Jūrmalas pašvaldības un domes priekšsēdētājs Jānis Lediņš sveica finālistus, pateicās tiem par ieguldījumu pilsētvidē un novēlēja izdošanos arī nākamajos darbos.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula savā runā atzina, ka Jūrmalas pilsēta ir unikāla ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, it sevišķi koka arhitektūru, kas jākopj un jāsaudzē.
Konkurss “Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva” dibināts, lai veicinātu Jūrmalas unikālās un augstvērtīgās arhitektūras saglabāšanu, un izteiktu atzinību ēku īpašniekiem par ieguldījumu pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. No sešdesmit četriem objektiem, kas 2025. gadā nodoti ekspluatācijā, tika izvirzīti deviņi pretendenti, kas atbilda vēsturiskās apbūves kritērijiem. Izvērtējot saglabāto kultūrvēsturisko substanci, dekoratīvo un konstruktīvo elementu kvalitāti, kā arī ēkas harmonisku iekļaušanos apkārtējā vidē, žūrijas komisija izvēlējās piecus finālistus - no 19. gadsimta vasarnīcas līdz 20. gadsimta savrupmājai.
