Domes sēdē apstiprināja Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Centrālās grāmatvedības nolikumu, veica grozījumus noteikumos “Kārtība, kādā Jūrmalas pilsētas dome sadala termiņos vai atliek nokavētos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus”, svītrojot normas, kas bija saistītas ar likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 3. pantu, tika pieņemti lēmumi par nekustamo īpašumu, teritoriju un citi.
Jūrmalas domē darbu sākuši divi jauni deputāti
Jūrmalas domē darbu sākuši divi jauni deputāti: Romāns Mežeckis, kas ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības, un Jānis Asars – ievēlēts no Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Šodien, 28. jūlijā, notika Attīstības un vides jautājumu komitejas sēde, kurā par komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Romāns Mežeckis.
Jānis Asars strādās Jaunatnes un sporta jautājumu komitejā, Tūrisma un kūrortoloģijas komitejā un Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu komitejā.
R. Mežeckis un J. Asars uzsāka darbu Jūrmalas domē, pamatojoties uz to, ka deputāti Anita Adijāne (ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības) un Andris Čuda (ievēlēts no Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) nolikuši deputāta pilnvaras.
Ieceļ amatā Jūrmalas muzeja direktoru
Sākot ar 1. septembri, Jūrmalas muzeju vadīs Ernests Sviklis. E. Sviklis pēc izglītības ir vēsturnieks ar organizatora un vadītāja darba pieredzi. Viņa zinātniskās intereses ir vēstures didaktika, kompetenču pieeja izglītībā, arheoloģija, vēsturiskā izpēte un rekonstrukcijas.
Ernests Sviklis darba gaitas uzsācis Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā kā galvenais speciālists, pēc tam – galvenais krājumu glabātājs, veidojis un vadījis muzejpedagoģiskās programmas, piecus gadus bijis filiāles vadītājs.
Sviklim ir arī 10 gadu darba pieredze skolā, mācot vēsturi, bijis LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, kā arī Alberta koledžas lektors un kopš 2017. gada – Rīgas 64. vidusskolas direktors.
Izsolīs tirdzniecības vietu Ķemeru parkā
Organizēs tirdzniecības vietas, kas atrodas Ķemeru parkā pie bērnu rotaļu laukuma, nomas tiesību izsoli, lai nodrošinātu videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un attīstītu uzņēmējdarbību Ķemeru apkaimē.
Dubultos veidos piemiņas vietu “Trešā atmoda”
Dubultu skvērā iecerēts izveidot piemiņas vietu, godinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Metu konkursu “Mākslinieciski augstvērtīga vides objekta “Trešā atmoda” izveide Dubultos” organizēs Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs. Plānots, ka konkursu izsludinās šā gada rudenī.
Pašvaldības mērķis ir iegūt atbilstošu un ekonomiski pamatotu, mākslinieciski augstvērtīgu, laikmetīgos vizuālos risinājumos veidotu vides objekta metu, lai godinātu Latvijas neatkarības atjaunošanā iesaistītos Latvijas un Jūrmalas iedzīvotājus, organizācijas un kustības, vienlaikus paredzot ainaviski labiekārtotu zonu.
Majoru muižu plāno nodot atpakaļ valsts īpašumā
Nolemts Majoru muižas īpašumu Konkordijas ielā 66 Jūrmalā nodot atpakaļ valsts īpašumā. Lēmums pieņemts, jo pieaugošo būvniecības un citu izmaksu apstākļos pašvaldība tuvāko gadu laikā neredz iespēju no pašvaldības budžeta rast līdzekļus vairāk kā 10 miljonu eiro apmērā kompleksa atjaunošanai. Pašvaldība īpašuma atjaunošanai bija plānojusi piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, taču 2014.–2020. gada plānošanas periodā finansējums šāda veida projektiem nebija pieejams.
Pašvaldības finanšu līdzekļu ieguldīšana vairāk kā 10 miljonu apmērā bez ārējā līdzfinansējuma piesaistes Majoru muižas kompleksa atjaunošanā pašvaldības ieskatā nav saimnieciska un racionāla. Tāpat jāņem vērā, jārēķinās ar būtiskām ēkas un īpašuma uzturēšanas izmaksām. Majoru apkārtnē un tuvumā iedzīvotājiem ir nodrošinātas plašas kultūras iespējas – Majoros darbojas Jūrmalas Kultūras centrs, Jūrmalas muzejs, netālu ir Dzintaru koncertzāle, Aspazijas māja.
Pašvaldības prioritāte šobrīd, saimnieciski izmantojot pieejamos finanšu resursus, ir pabeigt iesāktos lielos pilsētas infrastruktūras objektus – Ķemeru teritorijas revitalizāciju, Aspazijas pamatskolas un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pārbūvi, Jūrmalas teātra ēkas atjaunošanu, Kauguru parka izbūvi, ceļu un ielu atjaunošanas projektus u.c.
Īpašumu pašvaldībai Finanšu ministrija bez atlīdzības nodeva 2009. gadā, un to ļauts izmantot tikai pašvaldības funkciju veikšanai – gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību.
Papildina pilsētas ielu sarakstu
Kaugurciemā izveidota jauna iela, kurai dots Lupīnu ielas nosaukums un kas ir pēc skaita 699. iela Jūrmalas ielu sarakstā. Tā sākas pie Cīniju ielas. Ielas izveide paredzēta, izstrādājot detālplānojumu zemesgabalam Kreimeņu ielā 7 un Cīniju ielā 5, un Cīniju ielā 9, ko deputāti apstiprināja šī gada maijā.
Nosaka ilgtermiņa ieguldījumu pieņemšanas kārtību
Nolikums nosaka kārtību, kādā tiek pieņemti ilgtermiņa ieguldījumi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, kas izbūvēti saskaņā ar starp Jūrmalas valstspilsētas administrāciju un līgumslēdzējiem noslēgtajām vienošanām, kas paredz veikt ielu izbūvi, rekonstrukcijas darbus vai citus būvniecības darbus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos un izbūvētos objektus nodot īpašumā bez atlīdzības Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai.
Par interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas kārtību
Lai aktualizētu un nodrošinātu kārtību, kādā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā tiek licencētas interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas, pieņemti jauni saistošie noteikumi. Licences interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanai izsniedz juridiskām un fiziskām personām, kas nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Saistošie noteikumi par izglītības programmu licencēšanu būs spēkā pēc saskaņojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Piešķir naudas balvu sportistam
Jūrmalas Sporta skolas audzēknim Maksimam Bižānam piešķirs naudas balvu 1000 eiro apmērā (pēc nodokļu nomaksas) un viņa trenerim Vladislavam Minginovičam naudas balvu 500 eiro apmērā par izcīnīto 3. vietu Eiropas džudo čempionātā kadetiem -90 kg svara kategorijā.
Naudas balvas tiek piešķirtas par augstiem sasniegumiem sportā, pamatojoties uz 2011. gada 31. marta nolikumu Nr. 7 “Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un kultūrā piešķiršanas kārtība un apmērs”.
Apstiprina ilgtspējīgas enerģētikas rīcības programmas uzraudzības ziņojumu
Uzraudzības ziņojumā ir novērtēts Jūrmalas valstspilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības programmas aktivitāšu statuss, veiktie pasākumi un to progress, kā arī noteiktas prioritātes turpmākajam periodam. Ziņojumā secināts, ka ir paveikti obligāti izpildāmie uzdevumi – pašvaldība aktīvi atjauno tai piederošās ēkas, kā arī veic nepieciešamos remontdarbus energoefektivitātes palielināšanai.
Kā viens no veicamajiem pasākumiem atzīmēta veloceliņu un velo infrastruktūras attīstība tās sasaistei ar dzelzceļu, pilsētas autobusu un citiem transporta veidiem. Tāpat secināts, ka ielu apgaismojuma sistēmas atjaunošana varētu noritēt straujāk – pilsētā pret energoefektīvajiem un labāku gaismu nodrošinošajiem LED gaismekļiem ir atjaunoti mazāk par 20% gaismekļu. Ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams iesaistīt visu sabiedrību, tai skaitā uzņēmumus un dažādas interešu grupas, lai pilsētas teritorijā kopumā samazinātu energoresursu patēriņu.
Apstiprina ūdens resursu aizsardzības rīcības plāna uzraudzības ziņojumu
Ziņojumā kā būtiskākie ieguldījumi ūdens resursu aizsardzībā atzīmēta ūdenssaimniecības tīklu izbūve dažādās Jūrmalas apkaimēs un piedalīšanās projektā “Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā” –, kā arī citas aktivitātes sekmējušas to, lai panāktu attīrītu sadzīves un ražošanas notekūdeņu novadīšanu Lielupē.
Pagājušajā gadā turpinājās Lielupes krasta nostiprinājuma izbūve posmā no Rīgas ielas līdz Plūdu ielai un krasta stiprinājumam piegulošās Lejas ielas pārbūve, savukārt, lai aizkavētu jūras pludmales un Lielupes krasta eroziju, veikta kārklu sēdināšana.
Papildu ieguldījums vides kvalitātes saglabāšanā ir regulāra ūdens kvalitātes kontrole Rīgas jūras līča un Lielupes peldvietās, atpūtas infrastruktūras pilnveidošana un uzlabošana, kā arī kārtības un būvniecības kontrole pludmalē, ko organizē Jūrmalas pašvaldība.
Apzinoties neizbēgamās klimata pārmaiņas un dažādo dabas resursu daudzveidības izsīkšanu, ziņojumā uzsvērts, ka virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzībā arī turpmāk ir ieguldāms regulārs, uz jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem balstīts darbs, t. sk. jāpanāk cilvēka radīto sadzīves un bīstamo atkritumu atbilstoša apsaimniekošana, vedinot uz atkritumu samazināšanu kā nākamo pakāpi sabiedrības domāšanā un rīcībā.
Apstiprina Tūrisma attīstības rīcības plāna 2018.–2022. gadam uzraudzības ziņojumu
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izplatības radītajiem ierobežojumiem, kas būtiski ietekmēja tūrisma nozari pilsētā, 2021. gadā Jūrmala joprojām ir bijusi otrs populārākais galamērķis Latvijā vietējo un ārvalstu tūristu vidū.
Neraugoties uz izaicinājumiem, pārskata gadā norisinājās veiksmīga sadarbība ar Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem, realizējot mārketinga aktivitātes, kā arī sešiem uzņēmumiem sniegts līdzfinansējums konkursā “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības attīstībai Jūrmalas pilsētā”.
2021. gadā tika īstenoti vairāki lieli investīciju objektu projekti – pabeigti būvdarbi Ķemeru parkā un Ķemeru ūdenstornī, kā arī Ķemeru ūdenstornī izveidota ekspozīcija un izveidots tūrisma informācijas ieguves punkts. Tika noslēgts būvdarbu līgums un pakalpojumu līgums daudzfunkcionāla interaktīva dabas tūrisma objekta izveidei Ķemeros, 2021. gadā pieņemts domes lēmums par projekta “Ietekmes uz vidi mazināšana Rīgas jūras līča piekrastes kāpu zonā, Dubultos – Pumpuros, izveidojot labsajūtas dabas taku” īstenošanu.
Veicinot veselīgu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanu ārtelpās, izstrādāti jaunu pastaigu maršruti un orientēšanās spēles u.c.
Secināts, ka nākamajos gados tūrisma attīstības ideju un projektu realizācijai jāizvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus plānošanas periodā līdz 2027. gadam reģionālās attīstības veicināšanai.
Tāpat jāturpina sadarbība ar Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem un jāpilnveido pilsētas infrastruktūra, piemēram, izveidojot publiskās dzeramā ūdens ņemšanas vietas pilsētas centrā, nodrošinot elektrības jaudas palielināšanu Dzintaru mežaparkā u.c.
Apstiprina Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Attīstības stratēģijas uzraudzības ziņojumu
Jūrmalas Mūzikas vidusskola ir viena no lielākajām mūzikas profesionālās ievirzes izglītības iestādēm Latvijā. Tās audzēkņu skaits pagājušajā gadā bija 557 izglītojamie, no kuriem 45 apguva izglītības programmu vidējās izglītības pakāpē.
Kā būtisks sasniegums atzīmēts fakts, ka Mūzikas skolā mācījās 11,4% no visiem Jūrmalas skolēniem, izglītojamo skaits pamata izglītības pakāpē pieaudzis par 2,7% un vidējās izglītības pakāpē – par 0,7%, kā arī izglītības programmu piedāvājuma daudzveidības attīstība reto mūzikas instrumentu apmācībā.
2021. gadā tika licencētas divas jaunas programmas: alta spēle un trombona spēle, ieviestas četras jaunas interešu izglītības programmas.
Secināts, ka jāturpina pilnveidot tehniskais nodrošinājums, jāpalielina audzēkņu motivācija turpināt izglītību vidējās izglītības pakāpē, īpaši metālpūšaminstrumentu spēlē, kā arī jālicencē jaunas izglītības programmas.
Ar visiem Jūrmalas domes sēdēs pieņemtajiem dokumentiem var iepazīties sadaļā “Domes pieņemtie dokumenti”.
Nākamā kārtējā domes sēde plānota 18. augustā.