Valsts svētku mēnesī Jūrmalas muzejā būs apskatāma ekspresizstāde par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas saistīti ar Jūrmalu. Šogad izstāde “Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2073” vēstīs par Elzu Žiglevicu. Izstādes atklāšana – 11. novembrī plkst. 15.30.
Lāčplēša dienā Jūrmalas muzejā tiks atklāta nu jau par tradīciju kļuvusī ekspresizstāde par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas saistīti ar Jūrmalu. Izstāde “Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2073” veltīta Elzai Žiglevicai, Slokā uzaugušai meitenei, kura, atbalstot Latvijas armijas karavīrus, zaudēja dzīvību ienaidnieka artilērijas apšaudes laikā.
Izstādē Jūrmalas muzeja pirmajā stāvā būs iespēja apskatīt pašu ordeni ar speciālo glabāšanas kārbiņu, piemiņas brošūras, kas tagad ir bibliogrāfisks retums, iepazīties ar Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa vadītājas rekomendācijas vēstuli, kurā aprakstīta Elzas Žiglevicas varoņdarba nozīme, kā arī aplūkot fotogrāfijas, kas atspoguļo Elzas Žiglevicas dzīvi Slokā. Vairāk par viņas dzīvi un izvēlēm toreiz trauksmainajā militārajā un politiskajā situācijā pastāstīs izstādes autore – Jūrmalas muzeja pētniece Līga Strazda.
Elza Žiglevica – Lāčplēša Kara ordeņa Nr. 2073 kavaliere
1919. gada rudenī, kad Bermonta armija bija nostiprinājusies Rīgas kreisajā krastā, labajā krastā, kur atrodas Vecrīga un centrs, bija ierakumi, kuros bez atpūtas un silta ēdiena uzturējās Latvijas armijas karavīri. 1919. gada 10. oktobrī Elza Žiglevica nesa siltu ēdienu ierakumos esošajiem karavīriem. Kad viņa bija netālu no Esplanādes laukuma, notika sprādziens, kas sadragāja meitenes kājas. Lai gan Elzu nogādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā un ārsti centās viņu glābt, meitene nespēja atlabt pēc amputācijas un operācijas. 1919. gada 29. oktobrī viņa mira. Elzai bija 21 gads.
Šis notikums izraisīja spēcīgu sabiedrības reakciju. Neraugoties uz apšaudēm pilsētā, Elzas bērēs 2. novembrī Jāņa draudzes kapos (mūsdienās – Lielie kapi) bija daudz pavadītāju. Sabiedriskie darbinieki un valstsvīri sūtīja līdzjūtības apliecinājumus. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis rakstīja vecākiem: “Sēro tauta, sēro kareivji, jo, darīdama drošsirdīgi zem ienaidnieka šāvieniem savu mīlestības darbu priekš viņiem, viņa tika no ienaidnieka granātas ievainota. Elzas Žiglevices vārds neizdzēšami iespiedīsies latviešu tautas sirdīs...”
Draugi un līdzstrādnieki 1920. gadā sagatavoja brošūru Elzas piemiņai, kuru 1925. gadā izdeva atkārtoti, papildinātu ar attēliem un atmiņu vēstījumiem, lai upuris, ko jaunā sieviete nesa tēvzemei, nepazustu no cilvēku atmiņām.
Doma Elzu Žiglevicu apbalvot ar Lāčplēša Kara ordeni radās 1928. gada pavasarī. Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeņa dome 1928. gada martā jautājumu neizlēma, bet 1928. gada 25. oktobrī dome piešķīra Elzai Žiglevicai III šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 2073, ko meitas vārdā saņēma vecāki. Tas arī bija noslēdzošais apbalvojums, pēc kura ordeni nevienam vairs nepiešķīra.
Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību “Brāļu kapu komiteja” un Latvijas Kara muzeju. Izstādē izmatoti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma un Latvijas Nacionālā arhīva materiāli. Izstādes dizaina autore – Jana Rāve.
