Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs ir dibināts 2021. gadā. Tā ir pirmā pašvaldības iestāde Latvijā, kas veidojas pēc likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Likums nosaka, ka pašvaldībās, kur ir vairāk nekā 300 vietējie kultūras pieminekļi, ir jāizveido īpašs dienests kultūras mantojuma aizsardzībai.
Iestāde atrodas Pils ielā 1. Tā ir veca koka ēka, kas celta 1879. gadā. Ēka ir labs kūrorta arhitektūras piemērs. Tā ir pēdējā saglabājusies ēka no Dubultu kūrmājas ēku grupas.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra (JKVDC) galvenais mērķis ir sargāt kultūrvēsturisko mantojumu. Centrs palīdz ievērot būvniecības noteikumus. Centrs veido pilsētvides dizaina objektus, tos uzstāda un kopj. Centrs arī īsteno mākslas un izstāžu projektus.
Pašvaldība piešķir vairāk nekā 600 tūkstošus eiro kultūrvēsturisku ēku saglabāšanai un atjaunošanai. Ar pašvaldības atbalstu īstenoti ap 60 projekti.
Centra 5 darbības gadu laikā pašvaldības atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai ir audzis. Plāns ir turpināt šo pieeju arī nākamajos gados. Piemēram, īpašnieks var saņemt atbalstu, lai salabotu vecas koka mājas fasādi vai jumtu.
Svarīga ir ne tikai vēsturisko ēku saglabāšana. Tikpat svarīgi ir, lai pilsētā parādās kvalitatīvas mūsdienu ēkas. Tās nākotnē arī būs daļa no kultūras mantojuma. Īpaši veiksmīgs ir metu konkurss Jomas ielas labiekārtošanai un vizuālajai identitātei. Pamazām ieviešot konkursa rezultātus, Jomas iela kā galvenā gājēju iela kļūs dzīvīgāka un mūsdienīgāka. Piemēram, ielā var parādīties jauni soliņi, apgaismojums un vienots dizains izkārtnēm.
Kultūrvēsturiskās vērtības Jūrmalā
Jūrmalā ir daudz vēsturisku un īpašu vietu un ēku.
- 2800 vēsturiskās ēkas
- 100 arhitektūras pieminekļi ar reģiona nozīmi
- 28 arhitektūras pieminekļi ar valsts nozīmi
- 255 arhitektūras pieminekļi ar vietējo nozīmi
Arheoloģijas pieminekļi (senas vietas, kur atradumi stāsta par pagātni):
- 1 arheoloģijas piemineklis ar valsts nozīmi
- 1 arheoloģijas piemineklis ar reģiona nozīmi
Vēstures pieminekļi (vietas un objekti, kas saistīti ar svarīgiem notikumiem):
- 5 vēstures pieminekļi ar vietējo nozīmi
- 2 vēstures pieminekļi ar valsts nozīmi
Mākslas pieminekļi (gleznas, skulptūras, citi mākslas darbi):
- 32 mākslas pieminekļi ar valsts nozīmi
- 66 mākslas pieminekļi ar reģiona nozīmi
- 27 mākslas pieminekļi ar vietējo nozīmi
Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas (īpašas pilsētas daļas, piemēram, vecpilsētas vai vēsturiskas ielas):
- 1 teritorija ar valsts nozīmi
- 1 teritorija ar reģiona nozīmi
- 9 teritorijas ar vietējo nozīmi
Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centra budžets 2026. gadam ir 585 tūkstoši eiro.
No šīs naudas:
- 210,4 tūkstoši eiro ir līdzfinansējums. Šo naudu izmanto, lai saglabā vai atjauno kultūras pieminekļus un vēsturiskas ēkas. Tajā skaitā ir arī Jomas ielas metu konkurss. Metu konkurss ir sacensība, kur arhitekti iesniedz savus priekšlikumus par to, kā varētu izskatīties kāda vieta vai ēka.
- 123,7 tūkstoši eiro ir vēsturiskās arhitektūras popularizēšanai. Šo naudu izmanto ekspozīcijām, lekcijām, Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvai, meistarklasēm, ekskursijām un Jūrmalas koka arhitektūras izdevuma sagatavošanai. Piemēram, cilvēki var doties ekskursijā pa Jūrmalu un redzēt vecas koka mājas, klausīties stāstus par tām un saņemt drukātu materiālu ar bildēm.
- 244,4 tūkstoši eiro ir Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centra darbības nodrošināšanai. Tas nozīmē naudu ikdienas darbam, piemēram, darbinieku algām, telpu uzturēšanai, rēķinu apmaksai, pasākumu organizēšanai.
Vērtību saglabāšana sākas ar apzināšanu
Jūrmalā ir daudz vēsturisku koka ēku. Tās galvenokārt ceļ 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Šīm ēkām ir bagāti koka rotājumi ap logiem, uz fasādēm un jumtiem. Šajā vidē blakus ir ēkas no dažādiem laikiem un ar dažādiem arhitektūras stiliem.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jūrmalas vēsturnieki un arhitekti sāk pētīt šīs ēkas. Viņi grib saprast, kāda ir šo ēku vērtība un nozīme Jūrmalas un visas valsts mērogā. Savākto informāciju iekļauj Jūrmalas apbūves noteikumos. Tur norāda teritorijas, kur ir valsts, reģiona un vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi. Šajās teritorijās ir kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas un dažādu līmeņu vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
Jūrmalai ir bagāts koka arhitektūras mantojums, ar ko pilsēta var lepoties. Pilsētā ir apzinātas 2800 ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību. No tām vairāk nekā 380 ir arhitektūras pieminekļi. Ap 700 ēku ir saglabājamas būves ar kultūrvēsturisku vērtību. Ap 1700 ēku veido vēsturisko fonu un pilsētas noskaņu. Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas Jūrmalā aizņem ap 2300 hektārus. Tas ir ap 1 piektdaļa no visas pilsētas teritorijas.
NĪN atlaide arhitektūras pieminekļiem
Kopš 2022. gada lietošanā nodod ap 400 Jūrmalas ēku. To vidū ir kultūras pieminekļi, vēsturiskas ēkas un jaunas ēkas. Tās atrodas vēsturiskās pilsētas daļās un to aizsargjoslās. Aizsargjosla ir apkārtējā teritorija, ko sargā, lai pasargātu ēku.
Jūrmalas iedzīvotāji saņem lielu atlaidi zemes nodoklim. Pašvaldība dod 90% atlaidi zemes nodoklim.
No šī gada ir arī 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim ēkām, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 57 tūkstošiem eiro. Kadastrālā vērtība ir oficiāla ēkas vērtība, ko izmanto nodokļu aprēķinam.
Ja kadastrālā vērtība ir lielāka par 57 tūkstošiem eiro, arhitektūras pieminekļiem dod vēl papildu nodokļa atlaidi. Tā ir 50% apmērā. Tas nozīmē, ka nodoklis ir vēl mazāks.
Pašvaldība palīdz atjaunot kultūras pieminekļus
Pašvaldība jau vairāk nekā 10 gadus īsteno atbalsta programmu. Tā palīdz saglabāt un atjaunot vēsturiskas ēkas. Pašvaldība rīko projektu konkursu un piešķir naudu. Ēku īpašnieki var sakārtot ēku fasādes, jumtus, atjaunot logus.
Sākumā atbalstu saņēma tikai publiski pieejamas ēkas, galvenokārt baznīcas. Tagad atbalstu var saņemt arī citas vēsturiskas ēkas, kuras cilvēki var redzēt no ielas vai laukuma.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis stāsta, ka Jūrmalas vēsturiskās ēkas ir īpašas. Tās ir svarīgas visai pilsētai. Pašvaldība to saprot un palīdz ar naudu vēsturisko ēku īpašniekiem.
Ar pašvaldības atbalstu jau īsteno gandrīz 60 projektus. Kopējā naudas summa ir vairāk nekā 600 tūkstoši eiro. Ir atjaunotas dzīvojamo ēku un baznīcu fasādes, interjera priekšmeti, dažādas būves detaļas. Ir sakārtota arī apkārtējā vide, piemēram, pagalmi un celiņi.
2025. gadā pašvaldība piešķir 149,53 tūkstošus eiro 11 ēku atjaunošanas projektiem. Pērn programma palīdzēja atjaunot ēkas Jomas ielā, Salacas ielā, Piestātnes ielā. Atbalstu saņēma arī Ķemeru Romas katoļu baznīca, Bulduru luterāņu baznīca, Dubultu luterāņu baznīca un Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca.
Šogad Jūrmalas dome palielina naudu, ko piešķir līdzfinansējumam. Tagad arhitektūras pieminekļu un vēsturisko ēku atjaunošanai un saglabāšanai ir 200 tūkstoši eiro. Tāpēc šogad atbalstu saņems jau 17 projekti.
Pašvaldība vienam projektam piešķir ne vairāk kā 15 tūkstošus eiro kultūras piemineklim un ne vairāk kā 10 tūkstošus eiro vēsturiskajai apbūvei. Pārējo naudu iegulda pats īpašnieks. Tā soli pa solim īpašnieki var sakārtot ēkas, kas ir svarīgas Jūrmalas kultūrvidei. Šīs ēkas veido pilsētas raksturu, un par tām mēs varam lepoties.
Šo kārtību nosaka Jūrmalas domes 2023. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 20 “Kārtība, kādā piešķir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai”.
Kultūrvēsturisko ēku atjaunošana un saglabāšana ir sarežģīts process. Tas prasa daudz naudas un daudz laika. Lai novērtētu ēku īpašnieku darbu kultūras mantojuma saglabāšanā, JKVDC jau 5 gadus pasniedz Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas.
Balvas saņem tās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalā, kuras iepriekšējā gadā pabeidz un nodod lietošanai. Tās ir ēkas, kuras īpašnieki labi atjauno, restaurē vai pārbūvē. Balvas mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību Jūrmalas īpašajām vēsturiskajām ēkām. Ir svarīgi, lai šo ēku saglabāšana nav tikai pienākums. Tā var būt arī mūsdienīga mode un laba izvēle.
Piemēram, cilvēks atjauno vecu koka vasarnīcu. Viņš saglabā vecās koka detaļas, logu formu un rotājumus. Tajā pašā laikā viņš uzlabo siltumu un drošību. Šāda ēka var saņemt balvu.
Pērn no 67 objektiem, kurus iepriekšējā gadā nodod lietošanai, konkursam izvirza 13 ēkas. Vērtē, cik labi ēka saglabā sākotnējo izskatu un cik daudz tajā ir palicis no vēsturiskās daļas. Izvēlēto ēku skaits un kvalitāte parāda, ka īpašnieki arvien labāk saprot kultūrvēsturisko ēku vērtību un to saglabāšanas nozīmi.
JKVDC vadītājs Gundars Ūķis stāsta, ka daudzas vēsturiskās ēkas ir sliktā stāvoklī. Tomēr pēdējā laikā ir laba ziņa. Ēku īpašnieki arvien labāk saprot, ka viņu ēkas ir svarīgas pilsētai un ka tās ir jāsakopj un jāatjauno.
Lai cilvēki labāk saprot, kāpēc jāsaglabā vecās ēkas, JKVDC rīko dažādus pasākumus. Ir ekskursijas par arhitektūru un vēsturi. Ir arī lekcijas un citi pasākumi, kas palīdz iepazīt kultūras mantojumu. Piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienās notiek sietspiedes darbnīcas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gatavo rakstu krājumu 2026. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām. Tajā būs arī JKVDC raksts par to, kā Jūrmalā sargā īpašo koka arhitektūru.
2027. gadā plāno izdot nelielu žurnālu–grāmatu par Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvu. Tajā būs stāsti par balvas finālistiem un spilgtākajiem pusfinālistiem. Būs arī apraksti par ēkām un to iedzīvotājiem. Tas palīdzēs cilvēkiem saprast, kāpēc šīs ēkas ir īpašas. Piemēram, lasītājs varēs uzzināt, kā ģimene atjauno savu veco koka māju.
Šoruden jau 3. gadu notiks lekciju cikls “Meistarstāsti”. Tajā var tikties ar arhitektiem un restauratoriem. Cilvēki var uzzināt gan teoriju, gan mācīties praktiskas lietas. Piemēram, kā pareizi atjaunot vecas koka logu detaļas. Ēku īpašnieki un citi interesenti var uzdot jautājumus, dzirdēt stāstus par pieredzi un piedalīties sarunās par to, kā saglabāt vēsturiskās ēkas un veidot skaistu pilsētvidi.
Centrā ir pastāvīga izstāde “Trausli”. Tā ir par Jūrmalas veco vasarnīcu koka grebumiem. Šopavasar noslēdzas konkurss jaunai multimediālai izstādei “Jūrmalas vasarnīca”. Multimediāla nozīmē, ka izstādē izmantos dažādus materiālus, piemēram, bildes, video, skaņu. Mērķis ir parādīt Jūrmalas koka arhitektūru mūsdienīgā veidā. Konkursā uzvar birojs “DJA – Didzis Jaunzems Architecture”. Tas jau strādā pie izstādes. Jaunā izstāde būs skatāma centra telpās šī gada beigās.
JKVDC bieži notiek arī pazīstamu mākslinieku izstādes. Tās var apskatīt bez maksas. Septembrī plāno gleznotāja Induļa Zariņa personālizstādi. To rīko kopā ar “Rietumu banku”. Novembrī, kad ir Latvijas svētku mēnesis, būs fotomākslinieces Intas Rukas izstāde. Tajā būs emocionāli Latvijas cilvēku portreti. Piemēram, bildes ar cilvēkiem no dažādām vietām un dažādiem dzīves stāstiem.
Jūrmalā māksla ir ne tikai muzejos. Mākslu var redzēt arī ielās, skvēros un pludmales kāpās. Šiem vides objektiem ir īpaša noskaņa. Tie apvieno vecas un jaunas mākslas formas. Tie ne tikai rotā pilsētu, bet arī stāsta par vēsturi, kultūru un šodienas dzīvi. Jūrmalā dažādās vietās ir 19 vides objekti. Tie labi iekļaujas pilsētā un kļūst par tās daļu. Katram ir savs stāsts un saikne ar kādu vēsturisku notikumu vai vietu.
Par vēsturisko pieminekļu un dekoratīvo skulptūru apskati un kopšanu rūpējas Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs. Pilsētas viesiem vislabāk zināms ir lielais globuss Jomas ielā. Vēl ļoti pazīstama ir skulptūra “Lāčauša cīņa ar pūķi”. Tā ir viens no galvenajiem vides akcentiem Majoru skvērā.
Par Jūrmalas vēsturi atgādina jūrmalnieka Kristapa Gulbja veidotā skulptūra “Raiņa priedes”. Pie tās Dzejas dienās pulcējas dzejas mīļotāji. Kristaps Gulbis ir veidojis arī skulptūras “Jūrmalas baltās kaijas”. Tās sēž uz soliņiem Majoru skvērā un pretī Jūrmalas Kultūras centram. Cilvēkiem patīk tur apsēsties, atpūsties un fotografēties.
Lielu ieguldījumu pilsētvidē dod jūrmalniece tēlniece Olga Šilova. Viņa ir veidojusi skulptūru “Aspazija kāpās” Dubultos. Viņas darbs ir arī skulptūra “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” Mellužu parkā pie estrādes. Pilsētai dāvinātā skulptūra “Jūrava un peldētājs” atrodas Majoru pludmales kāpās Ērgļu ielas galā. Cilvēki tur bieži pastaigājas un aplūko skulptūru.
Vides objektu projektu konkursu rezultātā ir radīti vairāki darbi. Jaundubultu parkā atrodas “Čiekurs”. Ķemeros ir vides objekts “Ķemeru Anniņa”. Tas ir mūsdienīgs Ķemeru apkaimes simbols. Vietējiem iedzīvotājiem tas patīk. Tur cilvēki satiekas un rīko pasākumus. Vides objekts “Mezgls” Raiņa ielā, Kauguros, atrodas vietā, kur krustojas daudzi ikdienas maršruti. Tas veido skvēra vizuālo centru. Cilvēki to redz, ejot uz veikalu, darbu vai skolu.
2025. gadā Dzintaru pludmalē atklāja jaunu vides mākslas objektu “Mare Balticum”. Tas stāsta par Baltijas jūras reģiona vienotību. Tas atgādina arī par dabas saudzēšanu un vides ilgtspēju. Ilgtspēja nozīmē, ka mēs rūpējamies par dabu tā, lai labi ir gan šodien, gan nākotnē. Objekts radās starptautiskas sadarbības rezultātā. Kopā strādāja biedrība “MB D79” no Francijas, Francijas institūts Latvijā, Jūrmalas pašvaldība un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs.
Laikmetīga pils/vide
Centrs rīko ideju konkursus jauniem pilsētas vides objektiem. Centrs arī veic iepirkumus, organizē objektu izgatavošanu un nodod tos lietošanā.
Asaru parkā notiek konkurss funkcionāla vides objekta izveidei. Mērķis ir ar mākslu veidot pilsētas un apkaimes seju. Tas palīdz cilvēkiem justies piederīgiem savai apkaimei. Piemēram, skulptūra parkā var kļūt par satikšanās vietu.
Nesen noslēdzas metu konkurss Jomas ielas labiekārtošanai un vizuālajai sejai. Mērķis ir radīt mūsdienīgu, ērtu un skaistu risinājumu galvenajai gājēju ielai pilsētas centrā. Piemēram, ērtus soliņus, drošu apgaismojumu un vienotu dizainu.
Kaugurciemā pie jūras plāno izveidot piemiņas vietu izcilam pasaules ceļotājam un Ginesa rekorda īpašniekam Kārlim Bardelim. Šo Jūrmalas pašvaldības līdzdalības budžeta projekta īstenošanu vada JKVDC.