Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai

Budžets 2026. gadam - 585,0 tūkstoši eiro

• 210,4 tūkst. eiro - līdzfinansējums kultūras pieminekļu un vēsturiskās apbūves saglabāšanai vai atjaunošanai, t. sk. Jomas ielas metu konkursam;
• 123,7 tūkst. eiro - vēsturiskās arhitektūras popularizēšanai: ekspozīcijas, lekcijas, Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva, meistarklašu un ekskursiju organizēšana, Jūrmalas koka arhitektūras izdevums u. c.
• 244,4 tūkst. eiro - JKVDC darbības nodrošināšanai

Jūrmalas vēsturiskajā arhitektūrā dominē 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tapušās koka ēkas ar krāšņiem kokgriezuma dekoriem logu ailēs, fasāžu un jumtu apdarē. Šajā vizuāli bagātīgajā vidē līdzās pastāv vairāku laikmetu un arhitektūras stilu iezīmes. 

Jūrmalas vēsturnieki un arhitektūras speciālisti līdz ar Latvijas valsts atjaunotās neatkarības laiku ir apzinājuši kultūrvēsturiskās ēkas, lai saprastu to vērtību un arhitektonisko nozīmi pilsētas un valsts kontekstā. Apkopotā informācija tika iekļauta Jūrmalas teritorijas apbūves noteikumos kā valsts, reģiona un vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas ar kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām, dažādu gradāciju vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

Jūrmala pamatoti var lepoties ar bagātīgu kultūrvēsturisko koka arhitektūras mantojumu. Pilsētā ir apzinātas 2800 ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, tajā skaitā vairāk nekā 380 ir arhitektūras pieminekļi, 700 saglabājamu būvju ar kultūrvēsturisku vērtību un 1700 vēsturiskā fona apbūves ēku, kas veido pilsētas noskaņu. Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas Jūrmalā aizņem 2333 hektārus, tas ir, 23,3% no pilsētas kopējās teritorijas.

Kopš 2022. gada ekspluatācijā ir nodots ap 400 Jūrmalas ēku, to vidū kultūras pieminekļi, vēsturiskās ēkas un jaunbūves vēsturiskajās pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās.

Jūrmalniekiem pašvaldība nodrošina 90% atlaidi zemes nodoklim. Sākot ar šo gadu, papildus ir noteikta 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 57 tūkstošiem eiro, bet, pārsniedzot šo summu, arhitektūras pieminekļiem tiek piemērota vēl papildu nodokļa atlaide 50% apmērā.

Jau vairāk nekā desmit gadu pašvaldībā tiek īstenota atbalsta programma kultūrvēsturisko īpašumu saglabāšanai un atjaunošanai – pašvaldība projektu konkursa veidā piešķir līdzfinansējumu kultūrvēsturiski vērtīgu ēku saglabāšanai un atjaunošanai, lai īpašnieki varētu sakārtot ēku fasādes, jumtus, atjaunot logus. Sākotnēji atbalsts tika piešķirts tikai publiski pieejamām ēkām, lielākoties baznīcām. Tagad uz to var pretendēt arī tie arhitektūras pieminekļi, kuri apskatāmi no publiskās ārtelpas. 

“Jūrmalas vēsturiskā apbūve ir unikāls kultūrvēsturiskais mantojums, un pašvaldība, apzinoties savu lomu tā saglabāšanā, nodrošina finansiālu atbalstu vēsturisko ēku īpašniekiem,” saka Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis. “Ar pašvaldības atbalstu kopumā vairāk nekā 600 tūkstošu eiro apjomā līdz šim īstenoti gandrīz 60 projekti: atjaunotas dzīvojamo ēku un baznīcu fasādes, interjera priekšmeti un būvelementi, kā arī labiekārtota apkārtējā vide.”

Pašvaldības līdzfinansējums 149,53 tūkstošu eiro apmērā 2025. gadā tika piešķirts 11 ēku atjaunošanas projektiem. Līdzfinansējuma programma pērn devusi iespēju īstenot kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas projektus ēkām Jomas ielā, Salacas ielā, Piestātnes ielā, Ķemeru Romas katoļu baznīcai, Bulduru luterāņu baznīcai, Dubultu luterāņu baznīcai, Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīcai. 

Šogad Jūrmalas dome palielināja līdzfinansējuma budžetu arhitektūras pieminekļu un vēsturisko ēku atjaunošanai un saglabāšanai līdz 200 tūkstošiem eiro, līdz ar to šogad līdzfinansējumu saņems jau 17 projekti. 

Maksimālais finansējums, ko piešķir pašvaldība vienam projektam, ir 15 tūkstoši eiro kultūras piemineklim un 10 tūkstoši eiro vēsturiskajai apbūvei; finansējuma saņēmējs iegulda otru pusi. Gadu no gada piedaloties atbalsta programmā, īpašnieki var pakāpeniski sakārtot Jūrmalas kultūrvidei tik nozīmīgās ēkas, kas veido mūsu pilsētas raksturu un ar kurām pamatoti lepojamies.

Jūrmalas domes 2023. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 20 “Kārtība, kādā piešķir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai”

Kultūrvēsturisko ēku atjaunošana un saglabāšana ir sarežģīts, kā arī dārgs un laikietilpīgs process. Novērtējot kultūrvēsturisko ēku īpašnieku ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, JKVDC nu jau piekto gadu pasniegs Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas. 

Balvas tiek piešķirtas iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotajām viskvalitatīvāk atjaunotajām, restaurētajām un pārbūvētajām kultūrvēsturiskajām ēkām Jūrmalā. Apbalvojuma mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Jūrmalas unikālajam arhitektūras mantojumam, lai tā saglabāšana kļūtu ne tikai par pienākumu, bet arī par laikmetīgu tendenci. Pērn no iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotajiem 67 objektiem, izvērtējot vēsturiskās ēkas atbilstību oriģinālam un kultūrvēsturiskās substances klātbūtni, konkursam tika izvirzīti 13 pretendenti. Izvērtēto objektu skaits un kvalitāte apliecina īpašnieku augošo izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un saglabāšanas nozīmi.

“Apsekojot kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas, esam konstatējuši, ka vairākas no tām ir sliktā tehniskā stāvoklī, tomēr pēdējā laikā vērojama pozitīva tendence – īpašnieki arvien vairāk apzinās savas pilsētas ēku kultūrvēsturisko vērtību un nepieciešamību tās atjaunot,” situāciju raksturo JKVDC vadītājs Gundars Ūķis. 

Lai vairotu izpratni par vēsturiskās arhitektūras saglabāšanu, JKVDC rīko ekskursijas par arhitektūras un kultūrvēstures tēmām, kā arī izglītojošas lekcijas un citus ar kultūras mantojuma popularizēšanu saistītus pasākumus, piemēram, sietspiedes darbnīcas Eiropas kultūras mantojuma dienās. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veidotajā Eiropas kultūras mantojuma dienu 2026. gada rakstu krājumā būs lasāms JKVDC veidotais raksts par Jūrmalas arhitektūras unikalitātes sargāšanas vēsturi.

Atzīmējot Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas dibināšanas piecus gadus, 2027. gadā plānots izdot bukazīnu jeb žurnālgrāmatu, tajā tiks apkopoti balvas finālisti un spilgtākie pusfinālisti, ēku un to iedzīvotāju stāsti. 

Šoruden jau trešo gadu norisināsies lekciju cikls “Meistarstāsti”, kas sniedz iespēju tikties ar arhitektiem un restauratoriem un apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas. Lekcijās ēku īpašnieki un citi interesenti var satikt aroda meistarus, uzklausīt arhitektu, restauratoru pieredzes stāstus par ēku un atsevišķu koka detaļu un elementu atjaunošanu un piedalīties diskusijā par vēsturiskās arhitektūras saglabāšanu un estētiskas vides veidošanu.

Centrā vēl ir apskatāma Jūrmalas vēsturisko vasarnīcu kokgriezumu ornamentiem veltīta pastāvīgā ekspozīcija “Trausli”. Šopavasar ir noslēdzies metu konkurss multimediālas ekspozīcijas “Jūrmalas vasarnīca” izstrādei, lai radītu mūsdienīgu, multimediālu stāstījumu par Jūrmalas koka arhitektūras mantojumu. Konkursa uzvarētājs “DJA – Didzis Jaunzems Architecture” jau uzsācis darbu izstādes izveidei, tā gaidāma centra telpās šā gada noslēgumā.

JKVDC regulāri notiek arī izcilu mākslinieku izstādes, ko ikviens interesents var apskatīt bez ieejas maksas. Šā gada septembrī plānota glezniecības vecmeistara Induļa Zariņa personālizstāde, kas tiks organizēta sadarbībā ar “Rietumu banku”, savukārt novembrī, Latvijas svētku mēnesī, fotomākslinieces Intas Rukas emocionālie Latvijas cilvēku portreti.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā tiek rīkotas meistarklases koka detaļu atjaunošanai, apskatāmas tematiskas izstādes.

Jūrmalā mākslu var sastapt ne tikai muzejos, bet arī pilsētas ielās, skvēros un pludmales kāpās. Tiem ir īpaša aura, tie apvieno tradicionālās un modernas mākslas formas un ne tikai rotā pilsētu, bet arī stāsta par vēsturi, kultūru un mūsdienu dzīvi. Jūrmalā dažādās apkaimēs kopumā ir apskatāmi 19 vides objekti. Tie organiski iedzīvojas pilsētvidē, kļūstot par tās sastāvdaļu ar savu stāstu un atsauci uz vēsturi vai notikumiem.

Pilsētvidē izvietoto vēsturisko pieminekļu un dekoratīvo skulptūru apsekošanu un uzturēšanu nodrošina JKVDC. Pilsētas viesiem atpazīstamākie un senākie ir lielais globuss Jomas ielā un skulptūra “Lāčauša cīņa ar pūķi”, kas ir viens no atpazīstamākajiem Majoru skvēra vides akcentiem Jūrmalā. 

Pilsētas vēsturi izceļ jūrmalnieka Kristapa Gulbja veidotā skulptūra “Raiņa priedes”, kur Dzejas dienās pulcējas dzejas cienītāji. Kristaps Gulbis veidojis arī jūrmalnieku un pilsētas viesu iemīļotās “Jūrmalas baltās kaijas”, kas atrodas uz soliņiem Majoru skvērā un pretī Jūrmalas Kultūras centram.

Nozīmīgs devums Jūrmalas pilsētvidei ir jūrmalnieces tēlnieces Olgas Šilovas veidotās skulptūras “Aspazija kāpās” Dubultos un “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” Mellužu parkā pie estrādes, kā arī pilsētai dāvinātā skulptūra “Jūrava un peldētājs”, kas aplūkojama Majoru pludmales kāpu zonā Ērgļu ielas galā.

Vides objektu projektu konkursu rezultātā tapis “Čiekurs” Jaundubultu parkā, “Ķemeru Anniņa”, kas veidots kā laikmetīgs Ķemeru apkaimes simbols un kļuvis par ķemernieku iecienītu tikšanās un pasākumu rīkošanas vietu. Vides objekts “Mezgls” Raiņa ielā, Kauguros, izvietots kaugurnieku ikdienas maršrutu krustpunktā un veido skvēra vizuālo centru. 

2025. gadā Dzintaru pludmalē tika atklāts jauns vides mākslas objekts “Mare Balticum”, kas vēsta par Baltijas jūras reģiona vienotību un vides ilgtspējas nozīmi. Tas tapis starptautiskas sadarbības rezultātā, kurā apvienojās biedrība “MB D79” (Francija), Francijas institūts Latvijā, Jūrmalas pašvaldība un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs.

Vides mākslas objekts “Mare Balticum” tapis starptautiskas sadarbības rezultātā, kurā apvienojās biedrība “MB D79” (Francija), Francijas institūts Latvijā, Jūrmalas pašvaldība un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs.

Viens no pilsētas viesiem atpazīstamākajiem Jūrmalas vides objektiem ir lielais globuss Jomas ielā.

Centrs organizē ideju konkursus arī jaunu pilsētvides objektu izvietošanai un nodrošina iepirkumu konkursus, objektu izgatavošanu un nodošanu ekspluatācijā.

Rīkoti konkursi funkcionāla vides objekta izveidei Asaru parkā, kura mērķis ir ar mākslas palīdzību veidot pilsētas un apkaimju identitāti, veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu apkaimei. Nesen noslēdzies metu konkurss Jomas ielas labiekārtojuma un vizuālās identitātes izveidei, lai radītu mūsdienīgu, funkcionālu un estētiski kvalitatīvu risinājumu pilsētas centrālajai gājēju promenādei.

Kaugurciemā pie jūras plānots izveidot piemiņas vietu izcilajam pasaules apceļotājam un Ginesa rekordistam Kārlim Bardelim. Šo Jūrmalas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursa projekta realizāciju vadīs JKVDC.