Gandrīz visi Jūrmalas iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi pilsētā
Aptauja notiek 2025. gadā. To veic Centrālā statistikas pārvalde. Aptauja notiek 9 lielās pilsētās, bet ne Rīgā.
96,6 iedzīvotāji no 100 Jūrmalā ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā. Jūrmalā ir arī visaugstākais gaisa kvalitātes novērtējums starp lielajām pilsētām.
Pilsētvide un klusums
93,5 iedzīvotāji no 100 ir apmierināti ar Jūrmalas zaļajām zonām, parkiem un dārziem.
86,2 no 100 ir apmierināti ar pilsētas sakoptību. Šis rādītājs aug kopš 2017. gada.
91,9 no 100 ir apmierināti ar trokšņu līmeni pilsētā.
Gandrīz visi, 97,3 no 100, ir apmierināti ar gaisa kvalitāti.
Ārstniecība un rehabilitācija
Jūrmalā arvien vairāk cilvēku ir apmierināti ar ārstniecības un rehabilitācijas iespējām.
2017. gadā apmierināti ir 67,2 no 100 iedzīvotājiem.
2022. gadā – 71,4 no 100.
2025. gadā – 79,4 no 100.
Tas ir labākais rādītājs starp lielajām pilsētām. Tas ir daudz vairāk nekā lielajās pilsētās vidēji.
Apmierinātība ar naudas situāciju
Jūrmalā pieaug apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju.
Kopš 2022. gada ir daudz vairāk cilvēku, kuri ir drīzāk vai ļoti apmierināti ar savu naudas situāciju.
Šis rādītājs aug no 67,6 līdz 84,2 no 100. Tas ir augstākais rādītājs starp lielajām pilsētām.
87 no 100 Jūrmalas iedzīvotāju saka, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav grūtību samaksāt rēķinus. Arī tas ir augstākais rādītājs starp lielajām pilsētām.
96,1 no 100 strādājošo Jūrmalā ir apmierināti ar savu darbu. Tas ir par daudz vairāk nekā 2022. gadā.
Sabiedriskais transports un vilciens
Jūrmalā ir visvairāk apmierināto ar sabiedrisko transportu starp lielajām pilsētām – 87,9 no 100. Kopš 2022. gada šis rādītājs aug.
Galvenais iemesls ir tas, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams. 92,6 no 100 uzskata, ka sabiedriskais transports ir finansiāli pieejams. Viens no iemesliem ir atlaides braukšanai Jūrmalas sabiedriskā transporta maršrutos.
89,9 no 100 saka, ka sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams. Tas nozīmē, ka pieturas ir tuvu mājām un darbam.
87,8 no 100 uzskata, ka sabiedriskais transports ir drošs.
82,3 no 100 uzskata, ka tas kursē bieži.
80,5 no 100 uzskata, ka tas kursē pēc grafika.
Vilciens kā pārvietošanās veids
17,1 no 100 Jūrmalas iedzīvotāju vilcienu izmanto kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem. Tas ir visvairāk starp lielajām pilsētām.
Ogrē vilcienu kā galveno pārvietošanās veidu izmanto 7,5 no 100 iedzīvotāju.
Jelgavā – 2 no 100.
Sabiedrisko transportu (autobusu, mikroautobusu) kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 32 no 100 Jūrmalas iedzīvotāju.
64,5 no 100 pārvietojas ar auto.
6,8 no 100 – ar velosipēdu.
Ar kājām pārvietojas 36,1 no 100, un tas ir zemākais rādītājs starp lielajām pilsētām.
Uzticība policijai un drošība
Jūrmalā ir vislielākā uzticība policijai starp lielajām pilsētām. Policijai uzticas 82,6 no 100 iedzīvotāju. Kopš 2022. gada šis rādītājs aug.
68,1 no 100 iedzīvotāju saka, ka nebaidās vieni pārvietoties pa pilsētu naktī.
71,8 no 100 uzticas citiem pilsētas iedzīvotājiem.
Pašvaldības pakalpojumi tiešsaistē
Jūrmalā ir otrs augstākais rādītājs par apmierinātību ar pašvaldības informācijas un pakalpojumu vieglu pieejamību internetā. Ar to ir apmierināti 73,4 no 100 iedzīvotāju. Vēl augstāks rādītājs ir tikai Valmierā – 78,2 no 100.
Sociālais atbalsts un vientulība
Jūrmalā ir spēcīgs sociālais atbalsts.
83,8 no 100 iedzīvotāju uzskata, ka vajadzības gadījumā var saņemt materiālu palīdzību. Materiāla palīdzība ir, piemēram, nauda vai lietas no radiem, draugiem vai citām personām.
95,7 no 100 uzskata, ka var saņemt nemateriālu palīdzību. Tas ir, piemēram, saruna, padoms vai praktisks atbalsts ikdienā.
88,6 no 100 iedzīvotāju saka, ka reti vai nemaz nejūtas vientuļi. Tas ir augstākais rādītājs starp lielajām pilsētām.
Jomas, kur vēl ir ko uzlabot
Aptauja parāda arī jomu, kur Jūrmalai vēl ir attīstības iespējas.
Ar sporta objektiem pilsētā ir apmierināti 68,5 no 100 iedzīvotāju. Sporta objekti ir, piemēram, sporta laukumi un sporta zāles. Šis rādītājs ir zemākais starp lielajām pilsētām. Tas ir zemāks nekā pilsētās vidēji.
Ar kultūras pasākumu vietām ir apmierināti 83,2 no 100 jūrmalnieku. Kultūras vietas ir, piemēram, koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas. Šis rādītājs ir zemāks nekā lielajās pilsētās vidēji.
Kā notiek aptauja
Centrālā statistikas pārvalde veic aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim. Aptauja notiek Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī.
Kopā aptaujā piedalās 4 624 cilvēki. Jūrmalā piedalās 502 cilvēki.
Aptauju veic Eiropas Komisijas līdzfinansētā projektā “Pilsētu un teritoriāla statistika 2023”. Līdzfinansēšana nozīmē, ka daļu naudas dod Eiropas Komisija.
Līdzīgu aptauju CSP veic arī 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās notiek daudzās Eiropas valstīs. Tā aptver 83 lielas Eiropas pilsētas. Tajā ir gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas. Visās valstīs izmanto vienādu aptaujas metodi.
Plašāka informācija
Plašāku informāciju par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var atrast internetā oficiālās statistikas portālā.
Tur var redzēt:
– datus par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti,
– vientulības izjūtu,
– atbalstu un iespējas saņemt materiālu palīdzību no radiem, draugiem un citām personām,
– uzticēšanos citiem cilvēkiem un policijai,
– novērtējumu par pašvaldības darbu, korupciju un drošību lielajās pilsētās.
CSP neveic aptauju Rīgā. Bet Eiropas Komisija veic aptauju par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā. Rezultāti ir pieejami oficiālās statistikas portālā.
Aptaujas dalībnieki var norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.