Bulduru Izstāžu namā līdz 5.06. ir izstāde par gleznotāju Voldemāru Cauni “No Jūrmalas līdz Roņu salai. Gleznotājam Voldemāram Caunem – 125”. Izstāde notiek par godu viņa 125 gadu jubilejai. To veido Jūrmalas muzejs kopā ar mākslinieka ģimeni. Izstādē ir viņa gleznas un dokumenti. Te īpaši parādās viena viņa darba daļa – jūras krasta ainavas un zvejnieku dzīve.
Voldemārs Caune (1901–1975) ir latviešu gleznotājs, kurš glezno cilvēkus. Viņš ir aktīvs pirmskara Rīgas Jūrmalas kultūras dzīvē. 1936. gada vasarā Jūrmalas Latviešu biedrība rīko pirmo mākslas izstādi. Tajā piedalās 5 mākslinieki no Jūrmalas: Voldemārs Āboliņš, Voldemārs Caune, Ansis Cīrulis, Alberts Filka un Otto Pladers. Pēc dažām vasarām, 1939. gadā, mākslinieku jau ir daudz vairāk – ap 30. Tie ir gan no Jūrmalas, gan citām Latvijas pilsētām. Mākslinieks un mākslas apskatnieks Jūlijs Madernieks 1939. gadā laikrakstā “Jaunākās Ziņas” raksta, ka vasaras gleznu izstāde padara Jūrmalas sezonu garīgi gaišāku un bagātāku. Tas nozīmē – cilvēkiem ir vairāk prieka un domu par mākslu.
Izstādē Bulduru Izstāžu namā var redzēt ne tikai Jūrmalas, bet arī Roņu salas ainavas un salas cilvēku portretus. Tie parāda Baltijas jūras krasta cilvēku dzīvesveidu, raksturu un darbu ikdienā. Mākslinieks ļoti uzmanīgi parāda cilvēku jūtas un domas. Viņš glezno zvejnieku grūto dzīvi un salas cilvēku noslēgto, savādo pasauli. Ļoti pamanāma ir liela glezna “Senā mūzika. Alšvangas spēlmaņi” no 1940. gada. Tā ir figurāla kompozīcija – tas nozīmē, ka gleznā ir vairāki cilvēki, kas veido vienotu ainu. Šī glezna ir kā robeža starp 2 laikiem mākslinieka dzīvē – pirmskara un pēckara laiku. Pirms kara viņš ir atzīts žanra gleznotājs, pēc kara padomju vara viņa darbu nenovērtē.
1929. gadā Voldemārs Caune pabeidz Figurālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. To vada profesors Jānis Roberts Tillbergs. Figurālā glezniecība nozīmē gleznot cilvēkus. Caunes diplomdarbs “Zvejnieki” ir tik labs, ka to nopērk tā laika valsts prezidents Gustavs Zemgals. Gleznu liek Rīgas pils svinīgajās telpās, lai tās izrotātu. Caune ir viens no profesora Tillberga mīļākajiem skolniekiem. Viņš strādā arī kā asistents profesora studijā Rīgā. Vienā no izstādes darbiem “Prof. Tillbergs glezno studijas Jaunmīlgrāvī” (1942) Caune parāda profesoru, kurš glezno dabā. Savukārt profesors Tillbergs 1942. gadā uzglezno lielu Voldemāra Caunes portretu. Šī glezna pārdzīvo kara laiku un arī ir redzama izstādē. Profesora ietekmē Caune kļūst par spilgtu figurālās glezniecības pārstāvi. Viņam ir savas krāsas, īpaša noskaņa un neparasti skatupunkti gleznās.
Izstādes laikā notiek arī citi pasākumi. 23.05. plkst. 18.00 ir lekcija par Voldemāra Caunes daiļradi. To lasa mākslinieka mazmeita, mākslas zinātniece Ieva Ose. 30.05. plkst. 13.00 notiek portretu zīmēšanas meistarklase ar mākslinieku Haraldu Saknīti. Meistarklase ir nodarbība, kur var mācīties zīmēt portretus un saņemt padomus no profesionāla mākslinieka.