Katrā pilsētā ir rētas, kuras atstājuši kari un Latvijas Brīvības cīņas, bet mēs nesam tās ar lepnumu un klusu piemiņu – piemiņas vietas, kapi un pieminekļi glabā dzīvu atmiņu par tiem, kuri samaksāja augstāko cenu par to, lai mēs dzīvotu brīvā Latvijā.
Jūrmalā ir divas vietas, kas tieši saistās ar Brīvības cīņu notikumiem – Bulduru tilts un Paula Zolta kauju vietas Kaugurciemā, bet ir vēl virkne vietu, kur varam pieminēt varoņus – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietas, piemiņas vietas baznīcās un citviet. Redzamākās vietas Jūrmalā, kas šodien liecina par šiem pagātnes notikumiem, ir piemiņas zīme “Tilts un Mūžība” Lielupē, piemineklis Kaugurciemā kapteiņa P. Zolta un viņa vienības kauju vietā, kā arī kritušajiem karavīriem veltīta piemiņas plāksne Slokas baznīcā un piemiņas stēlas jūrmalniekiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem pie Slokas baznīcas.
Bulduru tilts
Bermontiādes laikā Jūrmalas atbrīvošanā liela nozīme bija cīņām par Bulduru (Lielupes dzelzceļa) tiltu, kas risinājās 1919. gada 3.–8. novembrī. Lai atbrīvotu Kurzemi no Pāvela Bermonta karaspēka, Latgales divīzija pārgāja uzbrukumā un cīņu par Jūrmalas atbrīvošanu izcīnīja 9. Rēzeknes kājnieku pulks.
Vairākas dienas risinājās smagas kaujas par tiltu. 8. novembrī izdevās forsēt upi pār pontonu tiltu un jau 16. novembrī Latvijas armija sasniedza Ķemerus.
Par cīņām pie Bulduru tilta 39 Latvijas armijas karavīri tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni, to vidū bija divi jūrmalnieki – Jēkabs Amoliņš un Alberts Neilands.
2006. gadā Lielupē, Siguldas ielā, tika atklāts piemineklis, kas veltīts šīm kaujām. Tā maketu izgatavoja tēlnieks Gļebs Pantaļejevs, bet to realizēja Andris Veidemanis.
Piemiņas zīme “Tilts un mūžība” tapusi pēc Jūrmalas pilsētas domes iniciatīvas. Tas ir pirmais nozīmīgais piemineklis, kas Jūrmalā tapis atjaunotās Latvijas laikā.
Kapteiņa P. Zolta kaujas vieta Kaugurciemā
1919. gada 18. maijā Kaugurciemā, netālu no Bungu mājām, norisinājās kauja starp Latvijas armijas Studentu bataljona 2. rotu kapteiņa P. Zolta vadībā un padomju armijas daļām. Smagajā, nežēlīgajā kaujā, kura daļēji risinājās kā durkļu tuvcīņa, jo ložmetējus bija sabojājušas smiltis un piegādātā munīcija nebija lietojama, kapteinis Zolts un daudzi viņa karavīri gāja bojā.
Pēc nāves kapteinis Zolts tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
1934. gadā pēc slocenieka Rolanda Kangera un Latvijas jaunatnes Slokas organizācijas ierosmes kaujas vietā Kauguru kāpās Kaugurciemā kapteinim Zoltam un viņa karavīriem tika uzstādīts piemineklis.
1945. gadā pieminekli uzspridzināja, bet 1989. gadā tas tika atjaunots pēc arhitekta Jāņa Alberta projekta.
2000. gadā Jūrmalas pašvaldība veica piemiņas vietas labiekārtošanu.
Piemiņas plāksne Slokas baznīcā
Piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem karavīriem 1917. gadā kaujās pie Slokas baznīcā novietota 1922. gadā, savukārt piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Slokas draudzes locekļiem baznīcā pie sienas novietota 1926. gadā. Melnā granīta plāksne glabā kritušo karavīru uzvārdus – 40 draudzes locekļus un vēl 72 pie Slokas kritušos karavīrus.
Plāksni izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā, un tās uzstādīšanu organizējusi Sieviešu palīdzības korpusa Slokas nodaļa.
“Atceries Lāčplēšus!”
2016. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, godinot Latvijas valsts brīvības cīnītājus, pie Slokas baznīcas, Raiņa ielā, svinīgi atklāja divas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītas piemiņas zīmes – stēlas.
Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 21 jūrmalniekam; viņu vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmēs.
Piemiņas plāksnes tika izgatavotas un uzstādītas pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas ar Jaunsardzes un informācijas centra atbalstu sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldību. Stēlu mākslinieciskais autors ir mākslinieks Jānis Strupulis.
Stēlu uzstādīšana Jūrmalā tika īstenota, iesaistoties Latvijas valsts simtgadei veltītajā projektā “Atceries Lāčplēšus”.
