Bērnu drošība sākas mājās un ir mūsu kopīga atbildība

Vasaras brīvlaikā bērni bieži pavada vairāk laika mājās, nereti bez pieaugušo klātbūtnes. Lai novērstu negadījumus, svarīgi padarīt mājas vidi maksimāli drošu: turēt bērniem nepieejamā vietā medikamentus, sadzīves ķīmiju, asas vai karstas lietas, kā arī elektriskās ierīces. Ieteicams bērniem atgādināt, ka nedrīkst atvērt durvis svešiniekiem, spēlēties ar sērkociņiem vai elektrības kontaktligzdām. Vecākiem jāizskaidro, kā rīkoties ārkārtas situācijās — kam zvanīt un ko darīt, ja notiek nelaime.

Pirms došanās ārpus mājas bērnam jāinformē vecāki par vēlēšanos doties ciemos, jāizstāsta, pie kā, jāvienojas, kā nokļūs līdz turienei, cikos atgriezīsies un kā tiks mājās.

Bērniem jāzina – nekad nedrīkst doties līdzi svešiem cilvēkiem vai pieņemt no viņiem dāvanas, saldumus vai aicinājumus. Ja kāda situācija šķiet aizdomīga vai izraisa neomulību, bērnam nekavējoties jāpamet šī vieta un jāmeklē palīdzība pie uzticama pieaugušā.

Arvien biežāk krāpnieki izmanto tehnoloģijas – bērnu var apmānīt, izmantojot viltotus video, foto vai pat vecāku balsi, kas radīta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Lai pasargātos, ieteicams ģimenē vienoties par slepenu paroli – vārdu vai frāzi, ko izmantot tikai ārkārtas situācijās, lai pārliecinātos, ka ziņa vai cilvēks tiešām ir uzticams.

Paskaidrojiet bērnam, ka nevajadzētu kontaktēties ar nepazīstamiem cilvēkiem internetā. Mēs nekad nevaram zināt, kas slēpjas datora otrā pusē. Paskaidrojiet bērnam arī to, ka ar internetā sastaptu personu ir bīstami tikties. Šī persona var izlikties par draugu, lai varētu panākt satikšanos.

Vasarā, kad bērni biežāk pārvietojas ar velosipēdiem, skrejriteņiem vai dodas ārā paši, ir īpaši svarīgi ievērot satiksmes drošības noteikumus. Bērniem jāzina un jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Viņiem jāprot droši šķērsot ielu, saprast luksofora signālus, ievērot gājēju pāreju noteikumus un zināt, kā rīkoties dažādās satiksmes situācijās. Ieteicams šos noteikumus periodiski pārrunāt arī mājās. Paskaidrojiet bērnam, ka spēlēties uz ielas un ietves ir aizliegts. Gājējam jāpārvietojas pa ietvi, savukārt vietās, kur nav ietves, jāpārvietojas pa brauktuves malu vai ceļa nomali, pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam (pa kreiso ceļa pusi). Ejot šādi, gājējs labi redz tuvojošos transportlīdzekļus un var pavirzīties tuvāk ceļa malai.

Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona! Pirms sliežu šķērsošanas vienmēr pārliecinies par drošību! REDZI - skaties uz apkārtni, noliec telefonu, neaizsapņojies! DZIRDI - izņem austiņas un noņem biezo kapuci. CIENI – Ievēro noteikumus, pārej sliedes tikai atļautās vietās. NESKRIEN un NEIZAICINI!

Ķivere ir obligāta, ja bērns brauc ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļslidām vai citādi piedalās ceļu satiksmē kā aktīvs dalībnieks. Vecākiem jāpārliecinās, ka ķivere tiek lietota pareizi un regulāri.

Ja bērns atrodas ārpus telpām krēslas laikā vai slikti apgaismotās vietās, viņam jābūt redzamam citiem satiksmes dalībniekiem. Tāpēc svarīgi izmantot atstarojošus elementus vai apģērbu ar atstarotājiem.

Paskaidrojiet bērnam, kā rīkoties, ja gadījies apmaldīties. Vajag saglabāt mieru, apstāties un apdomāt situāciju. Galvenais ir neskriet prom nezināmā virzienā. Ja bērns ir bijis kopā ar vecākiem, vajadzētu palikt uz vietas, jo vecāki bērnu meklēs tur, kur pēdējo reizi redzējuši. Ja tas noticis mežā, galvenais ir neslēpties un saukt pēc palīdzības. Ir svarīgi zināt, ka šādā situācijā var doties lūgt palīdzību arī pie svešiniekiem. Savukārt, ja bērns ir apmaldījies pilsētā, pēc palīdzības var vērsties pie pārdevējām veikalos, apsargiem, policistiem. Šie ir cilvēki, kas var palīdzēt bērnam atrast pareizo ceļu.

Informācija, kas bērnam ir jāzina, lai gadījumā, ja notiek kāds starpgadījums, bērns spētu par sevi pastāstīt:

• Savu vārdu un uzvārdu, cik ir gadu.
• Kā sauc mammu un tēti.
• Savu dzīvesvietas adresi.
• Vecāku tālruņa numuru.
• Ārkārtas palīdzības numurs – 112.

Gadījumā, ja notikusi nelaime vai kāda situācija kļuvusi bīstama, vispirms jāzvana uz ārkārtas palīdzības numuru 112. Sarunā ar operatoru ir svarīgi skaidri un precīzi pastāstīt, kas ir noticis, kur tieši notikuma vieta atrodas un vai ir kādi cilvēki, kuriem nepieciešama steidzama palīdzība. Tāpat ieteicams vecākiem un bērniem savos viedtālruņos lejupielādēt un iepriekš sagatavot lietotni “112 Latvija”, kas ļauj ātri un vienkārši nosūtīt palīdzības signālu un precīzas atrašanās vietas datus ārkārtas dienestiem. Svarīgi ir mācīt bērniem saglabāt mieru un rīkoties pārdomāti, lai viņi spētu sniegt skaidru informāciju un saņemtu nepieciešamo palīdzību iespējami ātri.

Vasara, kas piemērota baudāmai atpūtai ūdenī, tāds mirklis vien ir. Tverot siltos vasaras mirkļus un izvēloties atpūtu peldvietās, aicinām sargāt sevi un citus, atceroties būtiskākos noteikumus drošai atpūtai pie ūdens.

Nenolaidiet acis no bērna un esiet bērna tuvumā, kad bērns atrodas ūdenī. Bērna drošība ir svarīgāka par mirkļa vājumu, raugoties viedierīcēs. Atpūšoties ar bērnu pie ūdens, apzinieties, ka uzmanības novēršana no bērna uz mirkli var rezultēties traģēdijā. Visbiežāk noslīkst bērni vecumā līdz četriem gadiem, esiet sevišķi vērīgi, pieskatot mazākos līdzgaitniekus. Uzvelciet bērnam peldvesti un nelietojiet piepūšamus peldlīdzekļus, kurus var pārdurt vai no kuriem var iziet gaiss, zūdot drošībai.

Esiet pamanāmi un izvēlieties drošu un pazīstamu peldvietu, kurā uzraudzību veic glābēji un kuras krasts ir lēzens, ar cietu pamatu un bez lielas straumes. Tomēr pat peldvieta, kurā uzraudzību veic glābēji un kuras gultne ir pazīstama, ir bīstama nelabvēlīgos laikapstākļos: negaisā, lielos viļņos, tumsā un pārrāvuma straumju jeb zemūdens straumju laikā. Nespēlējies ar ūdeni un nepeldies nelabvēlīgos laikapstākļos.

Ievērojiet oficiālajās peldvietās izvietotos signālkarogus: sarkans karogs signalizē, ka peldēties ir aizliegts, dzeltenais karogs signalizē, ka peldēties ir bīstami, savukārt zaļais karogs signalizē, ka peldēties ir atļauts. Peldi droši zaļā karoga laikā!

Sagatavojoties peldei un esot ūdenī, vienmērīgi atdziestiet un pierodiet pie ūdens. Nepeldieties pārkaršanas gadījumā. Nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī! Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvji norāda, ka ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai. Pārkaršanu veicina: karstums; mitrums; nepietiekama šķidruma uzņemšana; bezvējš; neatbilstošs apģērbs un fiziska slodze.

Apreibinošo vielu ietekmē zūd koordinācijas spējas un reakcijas ātrums, bet risks noslīkt būtiski palielinās. Nejauc alkoholu ar ūdeni, kategoriski aizliegts peldēties apreibinošo vielu ietekmē! Nepieļaujiet līdzcilvēku došanos ūdenī apreibinošo vielu ietekmē!

Izvērtē savas spējas un vienmēr peldi divatā! Nedodies peldēties, ja nejūties pārliecināts par savām spējām un prasmēm peldēt. Ievēro oficiālajās peldvietās izvietotās robežzīmes – bojas –, kas norāda drošas peldvietas robežas. Nepeldi aiz bojām! Pierādi saprātu, nevis pārgalvību. Bravūrai ūdenī nav vietas. Vientuļa pelde var izvērsties vientuļā un nemanāmā traģēdijā.

Obligāti uzvelciet glābšanas vesti, kad dodaties atpūtā ar kuģošanas līdzekļiem: ūdensmotocikliem, motorlaivām, kuteriem, airu laivām, airdēļiem u.c.

Atceries, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.

• Visdrošāk ir sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas slīkstošajam cilvēkam palīdzētu noturēties virs ūdens (piemēram, tukša plastmasas ūdens pudele, bumba u.tml.). 
• Nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
• Ja tomēr dodies ūdenī, lai glābtu, vienlaicīgi parūpējies arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem. bumbu, piepūšamo riņķi vai tml.), jo slīkstošais cilvēks var instinktīvi Tevi pagrūst zem ūdens.
• Sagaidi glābējus un norādi cietušā atrašanās vietu.