Dzejas dienas "Kino lektorija cikls "Rodrigo Rikarda dokumentālo filmu retrospekcija""

Šajā rudenī Raiņa un Aspazijas vasarnīcu (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) piepildīs kino dvesmas. Piecos kinolektorijos kopā ar kino zinātnieku Agra Redoviča un aktieriem apmeklētāji aicināti skatīties dokumentālā inscenējuma žanra aizsācēja Latvijā, režisora un operatora Rodrigo Rikarda (1941–2014) filmas par Raini un Aspaziju.

14. septembrī plkst. 17.00 kinolektoriju ciklu aizsāks filma “Aspazija” (2001), kurā dzeju un Aspazijas dienasgrāmatas lasa aktrise Dita Lūriņa. Pirms filmas – kino zinātnieka Agra Redoviča un literatūrzinātnieces Gaidas Jablovskas saruna par Aspaziju.

Turpmākajos četros kinolektorijos tiks demonstrētas filmas “Rainis” četras sērijas, katrā reizē pa vienai. “Filmā galvenajā lomā ir aktieris Juris Strenga – viņš ir gan atraktīvs stāstnieks un gids, kurš ārzemju ceļojumos izmanto savas angļu un vācu valodas zināšanas, gan arī kā patiešām aktieris, kurš precīzās Raiņa dzīves auduma vietās iespēlē pa citātam no klasiskajiem dzejnieka tekstiem,” stāsta pasākuma veidotāja Astrīda Cīrule. Aspazijas šajās Rodrigo Rikarda filmās nav daudz – tikai kā dialoga partnere Rainim vispirms Vizmas Kvēpas veidolā, pēdējās divās filmās – kā Māras Zemdegas balss.

28. septembrī plkst. 17.00. “Rainis. Man apkārt trimdas aukstais tuksnesis…” (1985). Kinolektorijā piedalās kino zinātnieks Agris Redovičs un Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks Jānis Zālītis.

12. oktobrī plkst. 17.00. “Rainis. Vētras sēja” (1986). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs un filmas aktrise Vizma Kvēpa.

26. oktobris plkst. 17.00. “Rainis. Kastaņola” (1988). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs un filmas aktieris Juris Strenga.

 9. novembrī plkst. 17.00. “Rainis Sudrabota gaisma. 1920–1929” ( 1989). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs

Kinolektorija veidotāja Astrīda Cīrule vairāk stāsta par divām noslēdzošajām filmām: “Abu pēdējo filmu galvenais attēla krāšņums ir ceļojumu ainavas, jo kino grupa trešajā filmā dodas pa Raiņa pēdām uz Šveici, ceturtajā – uz Izraēlu un Ēģipti. Interesanti, ka Rikarda tetraloģija stāsta ne tikai par Raiņa dzīvi, bet arī par laiku, kurā tapusi katra filma, – līdz ar atmodu paveras jaunas iespējas. Rodrigo Rikarda filmas ir lielisks palīgmateriāls skolu programmai – citāti no “Jāzepa un viņa brāļiem”, “Uguns un nakts” un citiem  literatūras darbiem daudz labāk kļūst uztverami, ja it kā dabiski piedzimst no konteksta, no Raiņa sajūtām un dzīves apstākļiem konkrētā darba rakstīšanas laikā.”

Rodrigo Rikards dzimis 1941. gada 20. septembrī Rīgā. Beidzis 2. Rīgas vidusskolu, pēc vidusskolas beigšanas 1960. gadā uzsāka darbu Latvijas Televīzijā, kas kļuva par pirmo un vienīgo Rikarda darba vietu.

1967. gadā ar izcilību beidzis Vissavienības Valsts kinoinstitūtu Maskavā ar filmu “Pusstunda Latvijā”, kas bija pirmā krāsainā filma Latvijas Televīzijā. Savā radošajā mūžā Rodrigo Rikards uzņēmis vairāk nekā simt filmu par Latvijas kultūras mantojumu un dižākajām personībām, tostarp Leonīdu Vīgneru, Zentu Mauriņu, Oskaru Kalpaku, Aspaziju un Krišjāni Baronu. Arī filmu “Sirdsdaugava”, kas tapa 1987. gadā kā protests pret Daugavpils HES būvniecību. 1995. gadā Rodrigo Rikards nodibinājis Vizuālo mākslu studiju “Scilla”.

Par nopelniem filmu mākslā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.