Strēlnieku prospektā turpinās Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas būvdarbi. Vēsturiskos un dekoratīvos elementus noņem ar rokām, izmanto piemērotus rokas instrumentus. Pirms noņemšanas saskaita visas detaļas, katrai piešķir numuru, nofotografē un nomēra.
Ar rokām noņem logus, aplodas, palodzes, iekšdurvis, durvju kārbas, grīdlīstes, fasādes apmales, grebumus, dzegas un citas dekoratīvās detaļas. Detaļas uzmanīgi atdala no ēkas nesošajām daļām. Iekštelpās noņem sienu paneļu paraugus un nomēra sienu apdares paneļus. Fiksē dēļu platumu, atstarpes starp dēļiem un paneļu augstumu. Paņem arī fasādes dēļu paraugus, tos nomēra un saglabā. Pēc šiem paraugiem vēlāk izgatavos jaunus fasādes dēļus.
Visus noņemtos elementus saglabā un izvērtē. Ja kāda detaļa būs tik sliktā stāvoklī, ka to nevarēs atjaunot, izgatavos jaunu detaļu vai kopiju. Fasādes detaļu noņemšanai izmanto pacēlāju, lai detaļas varētu noņemt saudzīgi un nesabojātu. Vietās, kur pacēlājs netiek klāt, izmanto pārvietojamas sastatnes. Daļu detaļu noņem arī no zemes vai no iekštelpām, ievērojot darba drošību.
Demontāžas darbus vada un uzrauga sertificēti speciālisti, kas prot vadīt restaurācijas darbus un būvuzraudzību. Darbiem seko arī Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra pārstāvji.
Pirms nesošo konstrukciju demontāžas izvērtē darbu secību, jo ēka ir kritiskā avārijas stāvoklī. Galvenā prioritāte ir drošība visiem darbiniekiem un apkārtējiem. Tāpēc demontāžu plāno tā, lai nodrošinātu ļoti augstu drošības līmeni. Nesošās daļas demontē pakāpeniski, izmanto tehniku. Vispirms noņem augšējās daļas – jumtu, sienas, pārsegumus. Ēku nojauc pa daļām vertikāli, sākot ar tālāko ēkas malu. Tas palīdz nepieļaut nekontrolētu ēkas sagāšanos. Uzmanīgi seko, lai ēkas daļas un to krišanas virziens neapdraud blakus ēkas, ceļus un citu teritoriju. Demontāžu veic atbilstoši būvprojektam.
Būvprojekta daļā “Darba organizācijas projekts” noteikts, ka ēku demontē uzmanīgi, lai saglabātu vēsturiskos un vērtīgos elementus. Katram vēsturiskajam elementam novērtē tehnisko stāvokli, to nomēra un marķē. Tikai pēc tam, kad vēsturiskās un dekoratīvās detaļas ir saudzīgi noņemtas, drīkst sākt nesošo konstrukciju demontāžu ar tehniku. Lai nepazaudētu vērtīgas detaļas, darbu procesu uzrauga autoruzraugs, būvuzraugs un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra pārstāvis. Visu demontāžas laiku ievēro darba drošības prasības.
Būvdarbu veicējs plāno demontāžas darbus pabeigt 12 nedēļās. Citi pretendenti demontāžai bija paredzējuši apmēram no 6 līdz 9 nedēļām. Visi pretendenti savos finanšu piedāvājumos un darbu grafikos ir ņēmuši vērā “Darba organizācijas projektā” rakstīto un būvprojekta risinājumus. Visi ir paredzējuši, ka nesošo konstrukciju noslēguma darbiem izmantos tehniku. Izvērtējot 8 pretendentu tāmes, redzams, ka visi ir iekļāvuši ēkas demontāžu ar tehniku, nevis tikai ar roku darbu.
Pēc demontāžas būvdarbu veicējs sagatavos atsevišķu restaurācijas darbu projektu. Tajā sīkāk aprakstīs darba metodes, materiālus un citus pasākumus, kas saistīti ar restaurāciju.
Laiks starp būvprojekta izstrādes sākumu 2024. gada pirmajā ceturksnī un būvdarbu sākumu 2026. gada trešajā ceturksnī vēl vairāk pasliktināja ēkas jau tā slikto tehnisko stāvokli. Pirms demontāžas darbu sākšanas, izstrādājot darbu veikšanas projektu, ņēma vērā ēkas stāvokļa pasliktināšanos un darba drošību objektā strādājošajiem. Tas atbilst būvnoteikumiem, būvdarbu līgumam un darba organizācijas projektam.
Sliktā ēkas tehniskā stāvokļa dēļ būvprojekts paredz ēkas demontāžu un pilnu pārbūvi. Iespēju robežās izmantos oriģinālos būvelementus un fasādes un interjera apdares detaļas.
2024. gadā, sākot būvprojekta izstrādi, konstatēts, ka ēka jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām stāv bez lietošanas un apsaimniekošanas. Katru gadu tas pasliktināja ēkas tehnisko stāvokli.
2024. gadā ēkai veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Secināts, ka 20. gadsimta vidū un līdz apmēram 1991. gadam ēkā veiktie remonti bijuši pavirši un neprofesionāli. Izmantoti lēti, vēsturiskai ēkai nepiemēroti materiāli un interjera elementi. Telpas no mākslinieciskā viedokļa kļuvušas vienkāršas un neinteresantas, un arī fiziski nolietotas. Apsaimniekošanas trūkuma un vandālisma dēļ bojāts jumts, pamati un citas konstrukcijas. Tas skāris nesošās konstrukcijas, fasādes apdari un arī vēl saglabājušos interjera apdares elementus. Detalizētu izpēti traucē ēkas avārijas stāvoklis, jo ēkā ir bīstami uzturēties.
2024. gada tehniskās apsekošanas laikā SIA “ARH STADIJA” secināja, ka galvenās nesošās konstrukcijas – pamati, sienas, pārsegumi, jumta elementi – ir sliktā stāvoklī. Tās nenodrošina pietiekamu ēkas stabilitāti un nestspēju. Ēkas nolietojums novērtēts kā ļoti liels, un ēka neatbilst Būvniecības likuma prasībām. Atzinumā norādīts, ka koka stāvbūves sienas vietās, kur tās savienojas ar kāpņu telpu un ielas fasādes izvirzījumiem, ir bojātas un satrupējušas visā augstumā. Ārsiena ir nosēdusies, pārsegumi ir iesēdušies, kāpņu telpas ķieģeļu mūris ir mitrs. Koka pārsegumiem ir mitruma, trupes un caurumu bojājumi. Starpstāvu pārsegumi ir deformēti, jo ārsienas ir nosēdušās un siju gali ir bojāti. Mitruma bojājumi un deformācijas skārušas arī bēniņu koka sijas.
Būvniecības valsts kontroles birojs 2018. gada 5. jūlija aktā norāda, ka ēka vairākus gadus nav lietota un šajā laikā cietusi ugunsgrēkā. Ugunsgrēks skāris ēkas daļu, kas robežojas ar Strēlnieku prospektu 30, pie Dubultu kultūras kvartāla. Ugunsgrēkā pilnīgi izdegušas 12 telpas. Vizuāli novērtēts, ka ilgā laikā nav veikti vajadzīgie uzturēšanas un atjaunošanas darbi.
2014. gada 20. martā ēku apsekoja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Konstatēts, ka virspamatos ir atsevišķi bojājumi. Atsegtajās konstrukcijās ir vietas, kur tās ir mitras un inficētas ar trupes sēnīti. Tas noticis bojātu lietus ūdens notekcauruļu dēļ.
2006. gadā veikta ēkas tehniskā apsekošana, lai noteiktu konstrukciju stāvokli un saņemtu ieteikumus restaurācijai. Būvinženieris Sergejs Meierovics secināja, ka sienu koka brusas balstās uz koka sijām, kas balstās uz ķieģeļu pamatiem. Tā kā mūris nav izolēts, atmosfēras ūdens ietekmē koka sija ir sapuvusi. Bojājumi ir arī sijās pie 1. stāva ārsienām. Bojātā jumta dēļ bojātas ir arī starpstāvu un bēniņu pārsegumu sijas, kā arī vietām bojāts ārsienu apšuvums.
Pēc 1991. gada ēkai vairākkārt izstrādā atjaunošanas projektus, bet tos neīsteno. Šo darbu laikā speciālisti apskata ēkas tehnisko stāvokli. Viņi sagatavo pārbūves priekšlikumus un iesniedz tos saskaņošanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
1931. gadā laikraksts “Jūrmalas vārds” raksta, ka ģimnāzijas ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un tai vajag lielus remontus. Mazie ikgadējie remonti nepalīdz. Laikrakstā raksta, ka, kad pūš vējš no jūras, ēkā ir tik auksti, ka skolēniem klab zobi. Tur arī min, ka pārbūve ir iespējama tikai tad, ja ēku pilnīgi nojauc. Pat iegūtais būvmateriāls nav labs pat kā malka. Vēlreiz uzsver, ka, kad pūš vējš no jūras, aukstums ir tik liels, ka skolēniem klab zobi.
Ēku Strēlnieku prospektā 32 uzbūvē 1909. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Būvdarbus sāk 1909. gada maijā. Ģimnāzijas ēkas svinīga iesvētīšana notiek 1909. gada 29. septembrī. Tātad ēku uzbūvē apmēram 4 mēnešos.