Strēlnieku prospektā turpinās Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas būvdarbi. Būvdarbu procesā visi darbi, kas saistīti ar vēsturisko un dekoratīvo elementu demontāžu, tika veikti manuāli, izmantojot piemērotus rokas instrumentus. Pirms demontāžas veikta fasādes detaļu inventarizācija, katrs demontējamais elements tika uzskaitīts, sanumurēts, fotofiksēts un uzmērīts.
Manuāli demontēti ēkas logi, aplodas, palodzes, iekšdurvis, kārbas, grīdlīstes, fasādes apmales, grebumi, dzegas, palodzes un citas dekoratīvās detaļas, tās uzmanīgi atdalot no pamatkonstrukcijas. Veikta iekštelpu sienu paneļu parauga noņemšana un sienu apdares paneļu uzmērīšana, fiksēts dēļu platums, atstarpes starp tiem, paneļu augstums. Tāpat paņemti paraugi no fasādes dēļiem, veikta to uzmērīšana un saglabāti paraugi, lai pēc tiem izgatavotu ēkai fasādes dēļus. Tiek saglabāti un izvērtēti visi demontētie elementi, lai restaurācijas procesā, elementiem, kuru tehniskais stāvoklis būs tik slikts, ka to nebūs iespējams restaurēt, varēs veikt elementu protezēšanu vai izgatavot šo elementu kopijas. Fasādes elementu demontāžai izmantots pacēlājs, lai saudzīgi varētu nodemontēt detaļas un tās nocelt nesabojājot. Vietās, kur nebija iespējams piekļūt ar pacēlāju, izmantotas pārvietojamas uzstādāmas sastatnes, vai veikta demontāža, piekļūstot detaļām no zemes līmeņa vai iekštelpām, ievērojot darba drošību.
Ēkas demontāžas darbus objektā vada un uzrauga sertificēti speciālisti restaurācijas būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, kā arī darbiem seko līdz Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra pārstāvji.
Pirms pārējās būvmasas - nesošo konstrukciju demontāžas darbiem, darbu secība tika izvērtēta ņemot vērā, ka esošā ēka ir kritiskā avārijas stāvoklī. Kā prioritāte noteikta maksimāla drošība visiem iesaistītajiem un apkārtējiem, tāpēc demontāžas darbi organizēti, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni. Demontāža, izmantojot mehāniskās metodes jeb tehniku objektā tiek veikti pakāpeniski, sākot ar augšējām daļām, jumtu, sienām, pārsegumiem. Ēkas posmi tiek demontēti plaknē pa vertikāli, sākot ar tālāko ēkas malu tā, lai nepieļautu ēkas nekontrolējamu sagāšanos. Tiek sekots līdzi, lai ēkas konstruktīvie mezgli un novietojums neapdraud blakus esošās teritorijas ēkas, piebraucamos ceļus u.c. Demontāžas darbi tiek veikti saskaņā ar būvprojektā noteikto.
Pēc demontāžas darbu veikšanas būvdarbu veicējs sagatavos atsevišķu restaurācijas darbu veikšanas projektu, kurā tiks detalizētāk norādītas metodes, izmantojamiem materiāli un citi ar restaurāciju saistītie pasākumi.
Būvdarbu veicējs demontāžas darbus objektā paredzējis veikt 12 nedēļu laikā. Pārējie pretendenti, kas pretendēja uz Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas būvdarbu veikšanu, demontāžas darbu veikšanai pārsvarā paredzējuši no 6-9 nedēļām. Ņemot vērā pieejamo informāciju kopumā, pretendenti, kas pretendējuši uz būvdarbu veikšanu šajā objektā, finanšu piedāvājumos un darbu izpildes kalendārajos grafikos demontāžas darbu veikšanai ievērtējuši būvprojekta daļā “Darbu organizācijas projekts” noteikto un būvprojekta risinājumos paredzēto, paredzot, ka nesošo konstrukciju noslēguma darbiem tiks izmantotas mehāniskās metodes. Izvērtējot visu 8 būvdarbu iepirkuma pretendentu tāmēs norādītās ēkas demontāžas izmaksas, var secināt, ka pilnīgi visi pretendenti savās tāmēs ir iekļāvuši ēkas demontāžu, izmantojot tehniku nevis 100% roku darbu.
Ēka Strēlnieku prospektā 32 uzbūvēta 1909. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes (1880.-1967.) projekta. Būvdarbi tika uzsākti 1909. gada maijā, bet 1909. gada 29. septembrī notika ģimnāzijas ēkas svinīga iesvētīšana, tātad ēka tika uzbūvēta četru mēnešu laikā.
1931. gadā laikrakstā “Jūrmalas vārds” (29.08.1931, Nr.35) tiek minēts, ka ģimnāzijas ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un prasa lielus remontus, savukārt niecīgie ikgada remonti nepalīdz. Laikrakstā rakstīts, ka “Ģimnāzijas ēkā pūšot vējam no jūras, aukstums tāds, ka skolniekiem zobi klab, pārbūve iespējama tikai to galīgi nojaucot un iegūtais materiāls nebūtu ne laba dedzināmā malka, pūšot vējam no jūras aukstums bijis tāds, ka skolniekiem zobi klabējuši.”.
Pēc 1991. gada ēkai vairākkārt ir izstrādāti atjaunošanas projekti, kas nav tikuši īstenoti. Šī procesu ietvaros ēkai ir veiktas ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanas un pārbūves risinājumu priekšlikumi sniegti saskaņošanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
Lai noteiktu ēku konstrukciju tehnisko stāvokli un saņemtu rekomendācijas ēkas restaurācijai, 2006. gadā veikta ēkas tehniskā apsekošana. Tā rezultātā apsekotājs būvinženieris Sergejs Meierovics secina, ka sienu konstrukciju koka brusas atbalstītas uz koka sijām, kas savukārt balstās uz ķieģeļu mūra pamatiem. Tā kā mūris nav izolēts, atmosfēras ūdeņu ietekmē koka sija uz kuras balstās sienu karkass, ir sapuvusi, bojājumi konstatēti arī sijās pie 1. stāva ārsienām. Bojātā Jumta dēl, bojātas ir arī starpstāvu un bēniņu pārsegumu sijas, kā arī vietām bojāts ārsienu apšuvums.
2014. gada 20. martā ēku apsekojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, konstatējot, ka ēkas virspamatos redzami atsevišķi lokāli bojājumi, bet atsegtajās ēku konstrukcijās ir vietas, kur tās ir mitruma piesātinātas un inficētas ar trupes sēnīti bojāto lietus ūdens notekcauruļu dēļ.
Būvniecības valsts kontroles birojs 2018. gada 5. jūlija pārbaudes aktā norāda, ka ēka vairākus gadus nav lietota un šajā laika periodā tā cietusi ugunsgrēkā. Ugunsgrēkā cieta ēkas daļa, kas robežojās ar Strēlnieku prospektu 30, Jūrmalā, t.i., ar Dubultu kultūras kvartālu. Ugunsgrēkā pilnīgi izdegušas 12 telpas. Vizuāli novērtējot ēkas tehnisko stāvokli, secināts, ka ēkai ilgā laika posmā nav veikti nepieciešamie uzturēšanas un atjaunošanas būvdarbi.
2024. gadā, uzsākot būvprojekta izstrādi, konstatēts, ka ēka jau no 20. gadsimta 90. gadu beigām bija nostāvējusi bez lietošanas un apsaimniekošanas, kas katru gadu pasliktināja ēkas tehnisko stāvokli.
Būvprojekta “Jūrmalas Luda Bērziņa pamatskolas izveide” izstrādes procesā 2024. gadā ēkai veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Tajā secināts, ka 20. gadsimta vidū un laikā, kad ēka tikusi aktīvi ekspluatēta, orientējoši līdz 1991. gadam remonti veikti pavirši un neprofesionāli, izmantojot lētus vēsturiskai ēkai nepiemērotus materiālus un interjera iekārtas elementus. Kopumā telpas no mākslinieciskā viedokļa noplicinātas un fiziski nolietotas. Apsaimniekošanas trūkuma un vandālisma rezultātā jumta, pamatu un citi bojājumi skāruši ne tikai nesošās konstrukcijas un ēkas fasāžu apdari, bet arī ietekmējuši vēl saglabājušos interjera apdares elementu. Detalizētu izpēti būtiski traucē ēkas avārijas stāvoklis, jo ēkā ir bīstami uzturēties.
Arī 2024. gada ēkas tehniskās apsekošanas laikā SIA “ARH STADIJA” secināja, ka galveno nesošo konstrukciju - pamatu, sienu, pārsegumu, jumta elementu tehniskais stāvoklis nenodrošina pietiekamu būves stabilitāti un nestspēju. Ēkas kopējais nolietojums novērtēts kā 90%, un tā neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām. Tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts, ka koka stāvbūves sienas pieslēguma vietās kāpņu telpas apjomam un ielas fasādes rizalīta izvirzījuma stūros bojātas, satrupējušas visā augstumā. Ārsiena vertikāli nosēdusies, pārsegumi iesēdušies, kāpņu telpas pilnķieģeļa mūris mitruma piesātināts. Koka pārsegumiem konstatēti mitruma, trupes un atvērumu bojājumi, kā arī starpstāvu pārsegumu deformācijas, kas saistītas ar ārsienu nosēšanos trupes ietekmē un siju galu nosēšanos. Mitruma bojājumi un deformācija skārusi arī koka siju bēniņu pārsegumu.
Ņemot vērā ēkas ļoti slikto tehnisko stāvokli, būvprojekta risinājumi paredz ēkas demontāžu un pilnu ēkas pārbūvi, pēc iespējas izmantojot oriģinālos būvelementus un fasāžu un interjera apdares detaļas.
Saskaņā ar būvprojekta daļas “Darba organizācijas projekts” nosacījumiem, ēkas demontāžu paredzēts veikt uzmanīgi, lai saglabātu ēkas vēsturiskos un vērtīgos elementus. Demontētiem vēsturiskiem elementiem jānovērtē to tehniskais stāvoklis, tie jāuzmēra, jānomarķē. Pēc būvelementu un dekoratīvo elementu saudzīgas demontāžas, drīkst uzsākt nesošo konstrukciju būvmasas demontāžu, demontāžai izmantojot mehāniskās metodes. Lai nepieļautu vērtīgo detaļu zudumu, darbu veikšanas procesu jāuzrauga autoruzraugam, būvuzraugam un Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra pārstāvim. Visā demontāžas procesa laikā jāievēro darba drošības prasības.
Laiks, kas pagāja starp būvprojekta izstrādes uzsākšanu 2024.gada pirmajā ceturksnī un būvdarbu uzsākšanu 2026. gada trešajā ceturksnī, būtiski pasliktināja jau tā slikto ēkas tehnisko stāvokli. Pirms demontāžas darbu uzsākšanas, atbilstoši spēkā esošajiem būvnoteikumiem, būvdarbu līgumā noteiktajam un darba organizācijas projektā noteiktajam, izstrādājot darbu veikšanas projektu tika ņemta vērā ēkas tehniskā stāvokļa būtiskā pasliktināšanās un darba drošība objektā strādājošajiem.
