Jūrmalā nākamajos gados plāno attīstīt dažādus tūrisma piedāvājumus visa gada garumā. Pilsēta grib stiprināt uzņēmējdarbību un padarīt Jūrmalu atpazīstamāku citās valstīs. To nosaka Jūrmalas tūrisma attīstības plāns 2026.–2029. gadam. Plāns nosaka galvenos virzienus, svarīgākās jomas un rezultātus, ko grib sasniegt.
Plāna mērķis ir stiprināt Jūrmalas vārdu kā mūsdienīgu kūrortpilsētu, kas ir interesanta arī ārzemju viesiem. Pilsēta grib, lai tūristi brauc ne tikai vasarā, bet arī citos gada laikos. Plāns balstās uz 3 galveniem virzieniem:
1) daudzveidīgs un kvalitatīvs tūrisma piedāvājums,
2) laba vide uzņēmējdarbībai,
3) kūrortpilsētas konkurētspējas stiprināšana starptautiskā līmenī.
Pēc tūrisma datiem un tirgu izvērtējuma kā galvenie mērķa tirgi ir noteikti: Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija, Somija, Lielbritānija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Izraēla. Šajās valstīs ir interese par Jūrmalu, un ir vieglāk sasniegt cilvēkus ar reklāmu un sadarbību.
Daudzveidīgs tūrisma piedāvājums visa gada garumā
Viens no galvenajiem virzieniem ir veidot dažādus un kvalitatīvus tūrisma piedāvājumus. Plānā ir attīstīt tūrisma infrastruktūru. Infrastruktūra ir ceļi, takas, ēkas, parki, stāvvietas un citi objekti, ko cilvēki izmanto. Pilsēta grib radīt jaunus iemeslus, lai cilvēki brauc uz Jūrmalu ne tikai vasarā, bet arī rudenī, ziemā un pavasarī.
Plānā paredz:
- atjaunot un attīstīt Ķemeru teritoriju un infrastruktūru,
- attīstīt ūdens tūrisma pakalpojumus, piemēram, laivu braucienus, sup dēļus, laivošanu,
- pilnveidot Dzintaru Mežaparka infrastruktūru, piemēram, takas, rotaļu laukumus, atpūtas zonas,
- veicināt ziemas sezonas piedāvājumu, piemēram, ziemas pastaigas, sporta aktivitātes, ziemas pasākumus.
Pilsēta pievērsīs uzmanību arī Jūrmalai raksturīgiem kultūras piedāvājumiem un tematiskajiem maršrutiem. Piemēram, pastaigu maršruti pa koka arhitektūru, dabas takas, kultūras un vēstures apskates maršruti.
Uzņēmējdarbībai pievilcīga vide
Tūrisma attīstība ir cieši saistīta ar vietējiem uzņēmējiem, piemēram, viesnīcām, kafejnīcām, spa centriem, ekskursiju organizētājiem. Tāpēc plāns paredz stiprināt uzņēmējdarbības vidi.
Pilsēta plāno:
- veicināt jaunu uzņēmumu un jaunu tūrisma produktu veidošanos, piemēram, jaunas kafejnīcas, jaunas ekskursijas, jaunas aktivitātes,
- izmantot grantus un līdzfinansējuma konkursus. Grants ir naudas atbalsts, ko uzņēmējs saņem noteiktam mērķim, piemēram, jauna pakalpojuma izveidei,
- attīstīt sadarbību starp uzņēmējiem, piemēram, kopīgas akcijas, kopīgi piedāvājumi, kopīga reklāma.
Plāns pievērš uzmanību arī vietējo iedzīvotāju un jauniešu interesei par uzņēmējdarbību. Piemēram, jaunieši var mācīties, kā veidot savu mazo biznesu, kā piedāvāt pakalpojumus tūristiem. Plānā ir arī mērķis veicināt jauniešu nodarbinātību, piemēram, vasaras darbi viesnīcās, kafejnīcās, pasākumos.
Kūrortpilsētas starptautiskā konkurētspēja
Lai Jūrmala būtu konkurētspējīga starptautiskā līmenī, pilsētai jābūt mūsdienīgai un daudzveidīgai. Jūrmalā grib apvienot veselības un labsajūtas piedāvājumu ar dabu, kultūru, sportu, aktīvo atpūtu un darījumu tūrismu. Darījumu tūrisms ir konferences, semināri, darba tikšanās, kur cilvēki brauc uz pilsētu darba dēļ.
Plānā paredz:
- veicināt un popularizēt veselības tūrisma infrastruktūru un pakalpojumus, piemēram, sanatorijas, spa, ārstnieciskās procedūras,
- labāk izmantot Jūrmalas kūrortpilsētas resursus, piemēram, jūru, priežu mežus, minerālūdeņus, dūņas,
- attīstīt konferencēm nepieciešamo infrastruktūru, piemēram, konferenču zāles, tehnisko aprīkojumu, ērtu satiksmi.
Plānā ir arī mērķis veicināt starptautiska mēroga sporta, kultūras, darījumu un citus pasākumus. Piemēram, sporta sacensības, mūzikas festivālus, kultūras svētkus, starptautiskas konferences. Šādi pasākumi palīdz Jūrmalai kļūt pazīstamākai citās valstīs, piesaista viesus un veicina tūrisma pieprasījumu arī nesezonā.
Tūrisma attīstības rezultāti tiks mērīti
Plānā ir noteikti konkrēti rādītāji, pēc kuriem vērtēs, vai mērķi izpildās. Līdz 2029. gadam plānā ir mērķis:
- palielināt tūristu skaitu Jūrmalā līdz 420 000 cilvēku gadā,
- palielināt nesezonas tūristu īpatsvaru līdz 65. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēku brauks arī rudenī, ziemā un pavasarī,
- palielināt darījumu tūrisma pasākumu skaitu līdz 600 gadā.
Līdz 2029. gadam plānots:
- palielināt tūrisma pakalpojumu sniedzēju skaitu līdz 450. Tie ir uzņēmumi, kas strādā ar tūristiem, piemēram, viesnīcas, kafejnīcas, atpūtas centri,
- palielināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu skaitu līdz 5. Tie var būt kursi, konsultācijas, konkursi, kur uzņēmēji saņem palīdzību.
Plānā paredz arī stiprināt Jūrmalas atpazīstamību digitālajā vidē un ārvalstu tirgos. Digitālā vide ir internets, sociālie tīkli, mājaslapas. Plānots:
- palielināt “Visit Jurmala” sociālo tīklu kopējo sasniegto auditoriju līdz 4 500 000 cilvēkiem,
- palielināt organizēto mediju vizīšu skaitu līdz 35. Mediju vizītes ir, kad žurnālisti un blogeri atbrauc uz Jūrmalu, iepazīst pilsētu un pēc tam raksta par to.
Jūrmalas tūrisma attīstības plāns līdz 2029. gadam paredz mērķtiecīgi attīstīt pilsētu kā spēcīgu kūrorta galamērķi. Pilsēta grib, lai tūrisma piedāvājums ir pieejams visa gada garumā un lai plāna īstenošanā sadarbojas pašvaldība, uzņēmēji un citi partneri.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sezonalitāte. Tas nozīmē, ka daudzi tūristi brauc tikai vasarā. Vēl viens izaicinājums ir tas, ka tūristi Jūrmalā uzturas īsu laiku. 2025. gadā vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,7 diennaktis. Tas nozīmē, ka daudzi viesi paliek tikai 1 vai 2 naktis. Tāpēc turpmākajos gados pilsēta īpaši domās par piedāvājumu ārpus vasaras sezonas un par to, kā panākt, lai tūristi paliek ilgāk. Piemēram, piedāvāt vairāk pasākumu vairākas dienas pēc kārtas, izveidot garākus maršrutus, spa programmas vairākām dienām.
Iedzīvotājus un citus interesentus aicina no 2026. gada 28. septembra līdz 2026. gada 27. oktobrim izteikt viedokli par Jūrmalas tūrisma attīstības plānu 2026.–2029. gadam. Viedokli var nosūtīt elektroniski parakstītu uz e-pastu pasts@jurmala.lv.