25. septembrī Jūrmalas Izglītības pārvalde rīko konferenci “Mācīšanās rītdienai: mūsdienīgas metodiskās pieejas”. Tajā piedalās Jūrmalas skolu skolotāji un citi izglītības speciālisti. Viņi dalās pieredzē un meklē praktiskus risinājumus, kā mācības padarīt skolēniem interesantākas, saprotamākas un vairāk vērstas uz patstāvīgu mācīšanos.
Konferences galvenā doma ir pāreja no mācīšanas uz mācīšanos. Tas nozīmē pāreju no gatavu zināšanu stāstīšanas uz mācību vidi, kur skolēns pats pēta, jautā, sadarbojas, meklē risinājumus un uzņemas lielāku atbildību par savu mācīšanos.
Izglītības eksperte un pakalpojumu dizainere Edīte Millere savā runā “No mācīšanas uz mācīšanos: kā radīt skolēnā interesi izzināt?” stāsta, ka skolotājs neuztur skolēna uzmanību tikai ar daudziem skaidrojumiem. Svarīgāk ir rūpīgi veidot mācīšanās procesu, lai vairāk domā pats skolēns. Interesi palīdz uzturēt mācību saistība ar reālo dzīvi, skaidri un sasniedzami uzdevumi, iespēja redzēt savu progresu, izdarīt izvēles un justies piederīgam. Piemēram, skolēni labāk mācās matemātiku, ja uzdevumi saistās ar naudas plānošanu ikdienā.
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters savā runā “Sīkumi nav sīkumi” atgādina, ka mācību kvalitāti veido arī mazas ikdienas lietas. Piemēram, skaidri uzrakstīti uzdevumi, pārdomāts veids, kā iesaistīt skolēnus, un klase, kas rosina domāt un darboties, nevis tikai klausīties.
Ogres novada Izglītības pārvaldes matemātikas metodiķe Santa Prancāne runā “Vai Chromebook var aizstāt mācību grāmatu?” stāsta par tehnoloģiju jēgpilnu lietošanu mācībās. Viņa uzsver, ka dators vai planšete ir tikai rīks. Galvenais ir tas, ko un kā skolēns ar to dara. Piemēram, dators palīdz atrast informāciju, trenēties uzdevumos vai veidot prezentācijas, bet tas neaizstāj skolotāju vai domāšanu.
Cēsu novada metodiķis un Jauno līderu pamatskolas skolotājs Mārtiņš Šteins runā “No līdzdalības līdz līderībai: metodes mācību procesam” uzsver, ka līdzdalību vislabāk māca ar pieredzi. Skolēnam ir svarīgi saņemt iespēju izdarīt izvēli, piedalīties lēmumu pieņemšanā un redzēt savu rīcību rezultātu. Piemēram, klase kopā vienojas par klases noteikumiem un pēc tam redz, kā šie noteikumi palīdz ikdienā.
Pēc runām dalībnieki strādā sešās metodiskajās darbnīcās. Tajās rāda praksē pārbaudītas pieejas dabaszinātnēs, aktīvā mācīšanās procesā, mākslā un rakstīšanā, pašregulācijā (spēja pašam sevi vadīt un kontrolēt), darbā ar tekstu un mācībās ārpus klases telpām. Piemēram, skolēni mācās dabaszinības, veicot novērojumus parkā vai mežā.
Konference parāda, ka mūsdienīga mācīšanās nav tikai par tehnoloģijām. Tās pamatā ir skolotāja spēja labi pazīt savus skolēnus, skaidri noteikt mācību mērķi un izvēlēties metodes, kas palīdz skolēnam domāt, iesaistīties un mācīties patstāvīgāk.