25. septembrī Jūrmalas Izglītības pārvalde rīkoja metodiskā darba konferenci “Mācīšanās rītdienai: mūsdienīgas metodiskās pieejas”, pulcējot Jūrmalas skolu pedagogus un izglītības jomas profesionāļus, lai dalītos pieredzē un meklētu praktiskus risinājumus, kā mācību procesu padarīt skolēniem saistošāku, jēgpilnāku un vairāk vērstu uz patstāvīgu izziņu.
Konferences centrā bija pāreja no mācīšanas uz mācīšanos – no gatavu zināšanu nodošanas uz mācību vidi, kurā skolēns pats pēta, jautā, sadarbojas, meklē risinājumus un uzņemas arvien lielāku atbildību par savu mācīšanos.
Izglītības eksperte un pakalpojumu dizainere Edīte Millere priekšlasījumā “No mācīšanas uz mācīšanos: kā radīt skolēnā interesi izzināt?” uzsvēra, ka skolotāja uzdevums nav nepārtraukti uzturēt skolēna uzmanību ar arvien jauniem skaidrojumiem. Būtiskāk ir pārdomāti veidot mācīšanās procesu, lai arvien vairāk domāšanas darba paveiktu pats skolēns. Interesi palīdz uzturēt mācību satura saikne ar reālo dzīvi, sasniedzamiem izaicinājumiem, iespēju redzēt progresu, izdarīt izvēles un izjust piederību.
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters priekšlasījumā “Sīkumi nav sīkumi” pievērsa uzmanību tam, ka mācību kvalitāti veido arī ikdienas detaļas – skaidri formulēti uzdevumi, pārdomāta iesaiste un vide, kas rosina skolēnu domāt un darboties.
Ogres novada Izglītības pārvaldes matemātikas jomas metodiķe Santa Prancāne priekšlasījumā “Vai Chromebook var aizstāt mācību grāmatu?” aktualizēja tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu mācību procesā, uzsverot, ka digitālais rīks ir līdzeklis, nevis pašmērķis.
Savukārt Cēsu novada metodiķis un Jauno līderu pamatskolas skolotājs Mārtiņš Šteins priekšlasījumā “No līdzdalības līdz līderībai: metodes mācību procesam” uzsvēra, ka līdzdalību vislabāk mācām, ļaujot to piedzīvot. Skolēnam nepieciešama iespēja izdarīt izvēli, piedalīties lēmuma pieņemšanā un redzēt savas rīcības rezultātu.
Pēc priekšlasījumiem dalībnieki darbu turpināja sešās metodiskajās darbnīcās, kurās tika demonstrētas praksē pārbaudītas pieejas dabaszinātnēs, aktīvajā mācīšanās procesā, mākslā un rakstībā, pašregulācijā, darbā ar tekstu un mācībām ārpus telpām.
Konference apliecināja, ka mūsdienīga mācīšanās nav saistāma tikai ar tehnoloģijām. Tās pamatā ir pedagoga spēja pazīt savus skolēnus, skaidri noteikt sasniedzamo rezultātu un izvēlēties tādu metodi, kas palīdz skolēnam domāt, iesaistīties un mācīties patstāvīgāk.