Novērtējot aizvadītā gada spilgtākās kultūras norises Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē 20. februārī tika pasniegtas Jūrmalas “Gada balvas kultūrā 2025”. “Gada balva kultūrā” par Aspazijas 160. jubilejas gadā organizēto teātra festivālu piešķirta Dacei Kaukulei un Signei Cīrulei. Apbalvojumu “Par mūža ieguldījumu” saņēma Kauguru Kultūras nama pasākumu tehniskais producents Artūrs Brambergs.
“Gada balvas kultūrā” laureātus svinīgajā pasākumā sveica Jūrmalas domes priekšsēdētājs Jānis Lediņš un Jūrmalas domes Kultūras, tūrisma un kurortoloģijas komitejas priekšsēdētāja Ligita Maziņa.
Apbalvojums “Gada balva kultūrā 2025” piešķirts Jūrmalas muzeja filiāles Aspazijas māja radošajai komandai Dacei Kaukulei un Signei Cīrulei par teātra festivāla “Aspazija – drāmas karaliene” organizēšanu dzejnieces 160. jubilejas gadā.
Teātra festivāls “Aspazija – drāmas karaliene”, saistošā veidā uzrunājot dažādu paaudžu skatītājus, iepazīstināja ar Aspazijas daiļradi un dzejnieces drāmās paustajām idejām. Festivāls norisinājās vairākās vietās pilsētā nedēļas garumā un skatītājiem piedāvāja plašu notikumu programmu – tika atklāta dramaturģiska izstāde “Atriebēja”, notika trīs Aspazijas lugu lasījumi un literātu un teātra profesionāļu diskusija par sieviešu tēliem Aspazijas lugās, ar lugas “Ragana” iestudējumu Jūrmalā viesojās Ģertrūdes ielas teātris, Dubultu Kultūras kvartālā norisinājās pasākums bērniem un jauniešiem “Rīts ar Aspaziju” un festivāla noslēgumā notika amatierteātru pasākums “Aspazijas skatuve Mellužu estrādē”.
Teātra festivāls bija viens no spilgtākajiem Aspazijas 160. jubilejas gada notikumiem, kas laikmetīgā veidā izcēla dzejnieces literārajā mantojumā ietvertās vērtības sasaistē ar vēsturi, nācijas identitāti un sabiedrības kopīgajiem kultūras kodiem.
Apbalvojums “Par mūža ieguldījumu” piešķirts Kauguru Kultūras nama pasākumu tehniskajam producentam Artūram Brambergam.
Profesionālā darba pieredze pasākumu tehniskajā producēšanā Artūram Brambergam ir vairāk nekā 46 gadi, no tiem 26 gadi nostrādāti Kauguru Kultūras namā, vadot Saimniecības daļas darbus un veicot pasākumu tehniskā projektu vadītāja pienākumus.
Darba kolēģi Artūru Brambergu dēvē par “universālo kareivi”, kurš iesaistīts visos Kauguru Kultūras nama rīkotajos pasākumos, teicami pārzina pasākumu tapšanas gaitu un kuram visi darbi ir pa spēkam – telpu iekārtošana pasākumiem, skatuves un dekorāciju montāža, kino un skaņu aparatūras pārvaldība, izstāžu iekārtošana un citi. Artūrs Brambergs ir atsaucīgs, radošs, nekad neliedz savu padomu un palīdzību, vienmēr spēj rast vislabāko risinājumu dažādu ideju realizēšanai. Nu jau vismaz desmit gadus Jaunais gads, Jāņi, Lieldienas un arī valsts svētki tiek aizvadīti darbā, lai tie norisinātos bez mazākās tehniskās aizķeršanās un jūrmalnieki un pilsētas viesi tos varētu ar prieku izbaudīt. Artūrs Brambergs ar smaidu par paša paveikto saka: “Ja tagad kultūru mēra kilogramos, tad Jūrmalas kultūras tonnās ir arī mani grami, par ko es esmu ļoti priecīgs.”
Nominācijā “Par spilgtāko kultūras notikumu Jūrmalas apkaimēs” piešķirtas trīs balvas – Dacei Umbraško, Agnim Kristvaldam un Baibai Zvaigznei.
Kauguru Kultūras nama vadītājai Dacei Umbraško balva piešķirta par pasākuma “Slokai 770” organizēšanu.
Slokas apkaimes 770 gadu jubilejas svētki no mazas ieceres kļuva par nozīmīgu kultūras notikumu Jūrmalā, kurš atklāja Slokas vēsturi, vienlaikus piedāvājot mūsdienīgu, daudzveidīgu un ģimenēm draudzīgu kultūras notikumu kopumu. Svētki bija iespēja gan jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, un jo īpaši pašiem sloceniekiem, no jauna atklāt Sloku – tās stāstus, cilvēkus, amatniecības tradīcijas un kultūras mantojumu.
Pasākuma organizētāju komandas darbs vainagojās ar sirsnīgu, saturiski bagātu un kopienu vienojošu svētku radīšanu, kas ne tikai godināja Slokas pagātni, bet arī stiprināja Jūrmalas kultūrvidi un veicināja Jūrmalas un Slokas apkaimes atpazīstamību Latvijā.
Jūrmalas Kultūras centra direktors Agnis Kristvalds balvu saņēma par “Eglīšu promenādes” Jomas ielā organizēšanu.
Ziemassvētku laikā jūrmalnieki un pilsētas viesi varēja baudīt svētku noskaņas Jomas ielā, kur visas gājēju ielas garumā priecēja “Eglīšu promenāde” – iespējams, garākais rotātu eglīšu ceļš Baltijā. Jūrmalnieki – izglītības iestāžu audzēkņi, skolotāji un vecāki, radošie kolektīvi, uzņēmumi, biedrības un nevalstiskās organizācijas – svētkiem bija izrotājuši 131 eglīti, katra no tām veidoja savu stāstu.
Jūrmalas Kultūras centra realizētais projekts pārliecinoši papildināja svētku noformējumu pilsētā, radīja svētku noskaņojumu un plašu vietējo iedzīvotāju un arī tūristu interesi.
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas projektu un sabiedrisko attiecību vadītājai Baibai Zvaigznei balva piešķirta par “Dzejas pastaigas” organizēšanu Jaundubultos.
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas organizētais pasākums “Dzejas pastaiga” apvienoja dzejas lasījumus ar pastaigu pa kultūrvēsturiskām vietām Jūrmalā – “Dzejas pastaigas” dalībnieki kopā ar dzejniekiem devās 7,5 kilometru garā pastaigā, kuras laikā vairākās pieturvietās tika lasīta dzeja. Neparastā pastaiga apvienoja literatūru un Jūrmalas kultūrvēsturiskās vietas vienotā notikumā, veicināja dažāda vecuma iedzīvotāju iesaisti, ikvienam piedāvājot jaunu Dzejas dienu pieredzi. Neparastais pasākums paplašināja oriģinālu un mūsdienīgu kultūras aktivitāšu piedāvājumu Jūrmalas apkaimēs.
Nominācijā “Par izcilu valsts un starptautiska mēroga kultūras notikumu veidošanu Jūrmalā” balva piešķirta Jūrmalas muzeja direktoram Ernestam Sviklim.
2025. gada aprīlī notika Jūrmalas muzeja sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāti organizēta starptautiska zinātniskā konference “Dzīves daudzveidība piejūras kūrortā: sociālā un kultūras dzīve Jūrmalā gadsimtu gaitā”. Savus pētījumus konferencē prezentēja Jūrmalas muzeja un citu Latvijas muzeju speciālisti, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieki, kā arī akadēmiķi no Somijas, Zviedrijas un Kanādas. Divās konferences dienās nolasīts 21 referāts, konferences norises laikā arī citviet Jūrmalā notika ar zinātni un tās attīstību saistīti pasākumi – priekšlasījumi, referāti, prezentācijas un skolēnu zinātniski pētnieciskie lasījumi.
Jūrmalas muzeja organizētais pasākumu komplekss rosināja vairākus procesus – iezīmēja Jūrmalu Latvijas zinātnes kartē sociāli humanitārajā jomā, tika veidota bāze turpmākiem pētījumiem un sadarbībai ar Latvijas muzejiem un citām vēstures pētniecības institūcijām, kā arī konference un pavadošie pasākumi uzskatāmi par būtisku resursu skolēnu īstenotas pētniecības attīstībā un izglītības kvalitātes izaugsmē kopumā.
Starptautisko zinātnisko konferenci apmeklēja vairāk nekā 250 interesentu, konference guva plašu publicitāti un tika atspoguļota reģionālajos un nacionālajos medijos.
“Skatītāju simpātiju balvu” par spilgtāko kultūras pasākumu ieguva Žubītes ielas kopienas rīkotais pasākums “Žubītes ielas Halovīns”.
Skatītāju simpātiju balsojumā lielāko balsu skaitu ieguvis Žubītes ielas iedzīvotāju rīkotais “Žubītes ielas Halovīns”, kas aicināja kaimiņus, ģimenes un vietējos iedzīvotājus rosīties, dekorēt un pārsteigt citam citu, sanākot kopā radošā pasākumā. Pasākumu rīkoja Žubītes ielas iedzīvotāji, projekta vadītāja – Līga Ramane.
Pateicības raksti
Par ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā Jūrmalas pašvaldība piešķīra Pateicības rakstus: izstāžu kuratorei Ingai Bunkšei par izstādes “Magnētisms” organizēšanu Jūrmalas muzejā, Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas bibliotekārei Intai Lubējai un Jūrmalas Mākslas skolai par animācijas filmas “Ezīša ceļojums” izveidi, Kauguru Kultūras nama projektu vadītājai Sabīnei Pikai par aktīvu līdzdalību kultūras dzīves daudzveidošanā Jūrmalā, Jūrmalas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Mārketinga nodaļas Tūrisma komunikācijas daļas vadītājai Aleksandrai Stramkalei par “Ekskursiju nedēļas” organizēšanu Jūrmalā, Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora “Vaivari” diriģentei Inārai Freimanei par Imanta Kalniņa dziesmu koncerta organizēšanu Mellužu estrādē, Jūrmalas teātra mākslinieciskajam vadītājam Imantam Jaunzemam par Jūrmalas teātra viesizrāžu organizēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, projektu vadītājai Austrai Purviņai par bērnu programmas izveidi pasākumā “Slokai 770” un pasākuma “Aspazijas skatuve Mellužu estrādē” organizēšanu, klavierspēles studijas “Vēstījums” vadītājai Edītei Millerei par akadēmiskās mūzikas popularizēšanu, Jūrmalas Brīvdabas muzeja speciālistei Daigai Sējānei par ieguldījumu Jūrmalas vēstures saglabāšanā un popularizēšanā, biedrības “Kronenbergs un draugi” valdes priekšsēdētājai Ilzei Saulītei-Jansonei par izstādes “Mans ceļš” organizēšanu Jūrmalas muzejā, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēknim Dāvim Deksnim par Grand Prix XX Starptautiskajā klaviermūzikas izpildītāju solistu un klavierduetu konkursā “Koknese 2025”.
Jūrmalas “Gada balvai kultūrā 2025” kopumā saņemti 42 pieteikumi dažādās nominācijās. Par spilgtāko pasākumu “Skatītāju simpātiju balvai” saņemti 184 balsojumi, kuros minēti 16 pagājušajā gadā Jūrmalā notikuši pasākumi.
