Mūsu jaunieši un nākamās paaudzes ir viena no galvenajām motivācijām, kuru dēļ saudzēt pilsētas kultūras mantojumu, tostarp arī vēsturisko arhitektūru. Majoru vidusskolas jaunieši Latvijas kultūras kanona konkursā „Kultūras vērtību sardzē” kā īpašo vērtību izvēlējušies Jūrmalas vēsturisko koka apbūvi.
Vizuālās mākslas skolotājas Ingas Freibergas vadībā Majoru vidusskolas 12. klases jauniešu Diānas Amandas Bušas, Montas Markus un Mika Lisovska konkursa pieteikums iekļuva 15 labāko starpā 42 Latvijas skolu komandu konkurencē.
Nākamo sacensību posmu komanda turpināja ar vairākām aktivitātēm. Sadarbībā ar Jūrmalas pašvaldības iestādi - Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centru - organizēti semināri, kuros jaunieši iepazinās ar kultūras pieminekļu aizsardzības mehānismu un ēku īpašnieku izšķirošo lomu šajā procesā. Tāpat šajā projektā Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs Majoru vidusskolā atklāja ceļojošo izstādi “Trausli. Koka dekors Jūrmalas arhitektūrā”. Ekspozīcija, kas šogad turpinās ceļu arī uz citām Jūrmalas skolām, stāsta par daudzveidīgajām koka būvdetaļām, to vēsturi un funkcijām.
Jaunieši vēlas pievērst plašāku uzmanību Jūrmalas vēsturisko ēku, daļa no kurām kļuvušas par graustiem, problemātikai, uzsverot visas sabiedrības, jo īpaši ēku īpašnieku atbildību. Noslēguma pasākums rīkots līdzās vienam no privātam īpašniekam piederošiem namiem Zigfrīda Meierovica prospektā 34, kas ilgstoši netiek sakārtots un kļuvis par graustu. Konkrētā īpašuma īpašnieks turpina maksāt sodus, bet reālas darbības ēkas sakārtošanai neveic. Zibakcijā ar devīzi: “Jaunieti, stāvi par sava rajona sirdi!” klātesošie varēja ar parakstiem atbalstīt iniciatīvu Latvijas kultūras kanonā kā jaunu sargājamu vērtību iekļaut “Koka Jūrmalu”.
“Prieks, ka jauniešu sirdis deg par Jūrmalas vēsturisko koka apbūvi. Ka viņi apzinās koka ēku vērtību, ka viņiem rūp to nodošana nākamajām paaudzēm. Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra darbs ir vērsts uz to, lai arvien lielāka sabiedrības daļa izprastu apbūves unikālo raksturu ne vien mūsu pilsētas, bet visas Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā. Lai ēku īpašnieki lepotos, ka dzīvo vēsturiskā koka namā, lai turpinātos iepriekšējo paaudžu, iespējams, pat vectēvu un vecvectēvu radītais un paveiktais,” pasākumā pauda Gundars Ūķis, Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs.
Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs ir izveidots 2021. gadā, un viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par pilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Centrs katru gadu rīko konkursu “Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva”, kurā pilsēta izsaka atzinību viskvalitatīvāk atjaunoto ēku īpašniekiem. No 2014. gada aizsākta Jūrmalas pašvaldības līdzfinansējuma programma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, un šī perioda laikā piešķirti vairāk nekā pusmiljons eiro ēku atjaunošanai. Šogad paplašināts to Jūrmalas kultūrvēsturisko ēku loks, kas var piedalīties konkursā par pašvaldības līdzfinansējuma iegūšanu to saglabāšanai. Projektus var pieteikt līdz 22. martam.
