Buļļu kāpas veido daļu no Priedaines – Bolderājas kāpu grēdas pie Lielupes Piejūras zemienē, Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas un Rīgas pilsētu teritorijās.
Dabas piemineklis ir 4,5 km garš, asimetrisks kāpu valnis ar to ietverošām Litorīnas jūras priekškāpām un mazākām kāpām. Kāpas rietumu galā, Lielupes krastā, atrodas 20 m augsts dabisks atsegums. Kāpu vaļņa platums ir 0,5–1,5 km, bet relatīvais augstums – līdz 25 m. Jūrmalas Baltās kāpas augstākais punkts ir 27,5 m v.j.l., un kāpas augstums pazeminās Rīgas virzienā; kur tas vairs tikai atsevišķās vietās pārsniedz 15 m atzīmi.
Kāpas veidošanās aizsākusies 16.–17. gadsimtā, cilvēka darbības aktivizētu eolisko (vēja) procesu rezultātā. Vēja darbības joslas platums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā sasniedza 1 km. Mūsdienās kāpu un apkārtējo teritoriju sedz priežu mežs, kura lielākā daļa ir mākslīgi stādījumi ar mērķi apturēt kāpas turpmāku virzīšanos iekšzemē. Aktīvi ģeoloģiskie procesi – izskalošana, nobrukumi un vēja darbība – norisinās tikai Lielupes krastā esošajā atsegumā un tā tuvumā; tur notiek atseguma atkāpšanās un smilšu pārnese iekšzemes virzienā, kas izraisa kāpas augšanu atsegumam tuvākajā platībā. Atseguma pamatne pēdējo 30 gadu laikā ir atkāpusies par aptuveni 10 metriem.
Šī teritorija aptuveni 679 ha lielā platībā ir valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas izveidots, lai aizsargātu Baltās kāpas smilšu valni ar tā priekškāpām un īpaši ainavisko atsegumu Lielupes krastā. Baltā kāpa ir viens no skaistākajiem Jūrmalā aizsargājamiem dabas objektiem. Vislabāk tā apskatāma no Lielupes pretējā, kreisā krasta vai, dodoties izbraucienā pa Lielupi.