Otto Zitmaņa izstāde “Gribu redzēt sauli. Saules nav”

Izstādē Gribu redzēt sauli. Saules nav gleznotājs Otto Zitmanis (1980) turpina jau agrāk aizsāktas tēmas. Katrs darbs ietver daudzslāņainu stāstu, kas brīžam atainots ar smalku ironijas piejaukumu. Lielformāta gleznās mākslinieks risina cilvēcisko attiecību un emociju tēmu. Saglabājot līdzsvaru starp brutālo un skaisto, izceļ refleksiju par personiskiem pārdzīvojumiem un cilvēka sarežģītajām attiecībām ar pasauli. Gleznās izvēloties lielus laukumus, spēcīgus krāsu salikumus un melnus ēnu kontrastus, Zitmanis runā par cilvēka salauztību, dzīves piespēlētām izvēlēm un notikumiem. Izstādē atspoguļojas pārdomas par šībrīža sarežģīto pasaules kārtību un notikumiem, kur, savijoties trauksmei un mieram, veidojas spriedze starp iekšējām emocijām un ārējās pasaules ietekmi.