Par savu izstādi “Cilvēki, zvēri, koki un tapetes” Laima Bikše saka: “Izstādi varētu nosaukt arī "Ceļš. Galvenajā lomā – Laima Bikše". Taču nevēlējos mulsināt ne teātra mīļus, ne glezniecības mīļus, Šoreiz vairāk kā jebkad gleznas ir par mani, manu dzīvi, notikumiem ap mani. Mazāk meditācijas par pagātnes, bērnības notikumiem, mazāk smalka poētisma, nostalģijas, bet vairāk tīra prieka, skaistuma un ironijas. Es it kā spēlēju izrādes ar saviem gleznu varoņiem, pati esmu lācis, stirna, puķe, koks un radu noskaņu teātri. Gribēju teikt, ka šī nav sausa, vēsi strukturēta glezniecība, taču tā īsti nebūtu taisnība. Visu glezniecības arsenālu – kompozīciju, krāsu, faktūras, zīmējumu utt. – es apzināti pakārtoju, tātad tomēr strukturēju un virzu, lai radītu noteiktu emocionālo saviļņojumu. Tas šoreiz ir mazliet banāli un eksistenciāli – prieks par dzīvi, kas ir, bija un būs vienmēr, mīlestība pret visu pasauli, miers, kas iegūts dabā. Katra glezna ir kā mirklis, kas veido šodienas laika plūdumu. Manas dzīves plūdumu.”