Izstāde “Bidžin/skaistā”

Raugoties uz definīciju, kolekcionēšana, kolekcijas veidošana ir viena tipa (vienam kritērijam atbilstošu) lietu vākšana un glabāšana. Dažādās jomās, arī muzeju pasaulē, šim vārdam ir plašāka un dziļāka nozīme, tomēr izstādes kontekstā nepieciešams akcentēt konkrētu šķautni – kolekcijas veidošanas ētiskos aspektus.

Šeit redzamā A. Vijupa kolekcija ir piemērs ne tikai košam un estētiskam baudījumam, ne tikai ieskatam tālas un interesantas kultūras niansēs, bet arī tam, kā profesionāls vēsturnieks un muzeja darbinieks pirms apmēram divdesmit gadiem, sākdams darbu pie savas kolekcijas, pieņēma apzinātu un izsvērtu lēmumu neradīt ētiskas dabas dilemmu un nekonkurēt ar Latvijas muzejiem, to krājumu vai pētnieciskajiem laukiem. Nolēmis veidot savu kolekciju, A. Vijups apzināja Latvijas muzeju misijas un krājuma politikas, lai noskaidrotu, vai iecerētais virziens neradīs nevēlamu konkurenci, un tikai tad sāka šo interesanto un savdabīgo Japānas kultūras liecību vākumu. Tāpēc kolekcija izceļas ne tikai ar apjomu un oriģinalitāti, bet arī ar dziļu atbildību un izpratni par nozari, kurai pieder tās īpašnieks.

Izstādē apskatāmas galvenokārt deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta liecības par sievietes dzīvi un paradumiem Japānā – skaistuma standartiem un ikdienas rituāliem. Šeit iespējams iepazīt apģērba tradīcijas: kimono, jostas, pītas grozveida somiņas, sauktas par kego, un tradicionālos apavus – geta. Aksesuāri un kosmētika ļauj ielūkoties tradicionālajā estētikā, tostarp zobu melnināšanā – ohaguro. Redzami arī citi ikdienā nepieciešami aksesuāri – vēdekļi, pīpes, rakstāmrīki, mūzikas instrumenti un citi priekšmeti, kas bijuši japāņu sievietes tradicionālie pavadoņi.

Izstāde ne tikai stāsta par senas un interesantas kultūras estētiskajiem priekšstatiem un ikdienu, bet arī ilustrē noteiktu skatījumu uz kolekcijas veidošanu, kas to padara ne tikai interesantu un izzinošu, bet arī daudzos līmeņos profesionāli pieņemamu.