Gleznotāja Ivonna Zīle (1980) par savu izstādi "Sieviete un jūra" saka: “Esmu sapratusi, ka jūras mainīgumam un skaistumam piemīt neierobežota krāsu, tekstūru un noskaņu gamma. Gleznojot jūru un mēģinot tai pietuvoties, neviļus manā redzes lokā nonāca sievietes. Tās, kuras bija man līdzās un tās, kuras vienkārši piesaistīja skatienu. Meklēju savas līdzinieces, piederīgās, vēroju viņas un vienlaikus vēroju arī sevi. Par ko sieviete domā, skatoties uz horizontu, brienot smagās smiltis un ieelpojot jūras gaisu, dzirdot viļņu šalkoņu un vēja čukstus?”
Ivonna Zīle beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju 2005. gadā, kad iegūts Maģistra grāds Vizuāli plastiskajā mākslā – glezniecībā. No 2008. – 2020. gadam bijusi zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, šobrīd pasniedz kā vieslektore gleznošanu Latvijas Mākslas akadēmijā. 2023. gadā sarīkojusi līdz šim lielāko personālizstādi “Sakrālā ģeometrija” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Izstāde apskata dabā un dzīves situācijās novēroto, kas, pārveidots zīmēs, veido sakralizētu zīmju sistēmu.
Iepriekšējā personālizstāde “Mantojums” norisinājās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiālē “Dauderi” 2018. gadā. Šī izstāde caur kluso dabu un ģimenes fotogrāfiju gleznojumiem vēstīja par Padomju mantojuma ietekmi uz savu un savu priekšteču likteņiem.
Regulāri piedaloties grupu izstādēs un konkursizstādēs Rīgā un Jūrmalā, plašākai sabiedrībai atrādīti marīnas un ainavu glezniecības darbi, kā arī abstraktas kompozīcijas ar sociālu un reizēm pat politisku ievirzi, tomēr par galveno atstājot klusinātu un introvertu skatījumu uz sabiedrībā noritošajiem procesiem.
Šobrīd Ivonnas Zīles darbs saistās ar abstraktu kompozīciju gleznošanu, eksperimentējot ar akrilu un dažādiem mēdijiem, paplašinot akrila glezniecības iespējas, kā arī darbs ar stilistikas problemātiku un ainavas pārveidi abstrakcijā, izejot no plenēra pieredzes.