Evijas Freidenfeldes izstāde “Visuma diedzēšana” ir par atmiņu un mūsu attiecībām ar pasauli, kurā dzīvojam, un par pēdām, ko šīs attiecības atstāj. Parasti atmiņu uzskatām par kaut ko, kas pieder cilvēkam, taču informācija glabājas un tiek nodota tālāk arī vietās, dzīvajos organismos, priekšmetos un apkārtējā vidē. Sēkla nes ziņu par to, no kā tā radusies un par ko tā var kļūt, koka gadskārtās saglabājas augšanas apstākļu pēdas, bet pilsētas mūri glabā dažādu laiku nospiedumus.
Savā mākslinieciskajā praksē Evija Freidenfelde šo attiecību telpu sauc par Atmiņu lauku. Tas nav nemainīgs arhīvs: Atmiņu lauks rodas sastapšanās brīdī – starp cilvēku un vietu, dzīvo un nedzīvo, pagātni un tagadni – un mainās līdz ar katru jaunu mijiedarbību.
Mākslinieces darbos būtiska ir arī matērijas spēja mainīties: ogle atstāj samtainas pēdas, grafīts atstaro gaismu, pigments ūdens ietekmē plūst un granulējas. Daļu šo procesu māksliniece vada, bet daļu ļauj noteikt pašiem materiāliem, tāpēc darba virsma nav tikai attēls – tā glabā arī sava tapšanas procesa pēdas.
Nosaukumā ietvertā diedzēšana ir gan reāls process, gan metafora. Tāpat kā sēkla, arī cilvēka rīcība un izvēles sevī nes nākotnes iespēju: varam sēt bailes un iznīcību, bet varam sēt arī rūpes, zināšanas un sadarbību.