Jūrmalas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta nu jau par tradīciju kļuvušu ekspresizstāde par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas saistīti ar Jūrmalu. Izstāde “Lāčplēša Kara ordenis Nr. 2073” vēstīs par Elzu Žiglevicu, Slokā uzaugušu meiteni, kura, atbalstot Latvijas armijas karavīrus, – rūpējoties par viņu ēdināšanu, – zaudēja dzīvību ienaidnieka artilērijas apšaudes laikā.
1919. gada rudenī, kad Bermonta armija bija nostiprinājusies Rīgas kreisajā krastā, labajā krastā, kur atrodas Vecrīga un centrs, bija ierakumi, kuros bez atpūtas un silta ēdiena uzturējās Latvijas armijas karavīri. 1919. gada 10. oktobrī Elza Žiglevica nesa siltu ēdienu ierakumos esošajiem karavīriem. Kad viņa bija netālu no Esplanādes laukuma, notika sprādziens. Tas sadragāja meitenes kājas. Lai gan Elzu Žiglevicu nogādāja Rīgas pilsētas 1. slimnīcā un ārsti centās viņu glābt, meitene nespēja atlabt pēc amputācijas un operācijas. 1919. gada 29. oktobrī viņa mira. Viņai bija 21 gads.
Šis notikums izraisīja spēcīgu sabiedrības reakciju. Neraugoties uz apšaudēm pilsētā, Elzas bērēs 2. novembrī Jāņa draudzes kapos (mūsdienās – Lielie kapi) bija daudz pavadītāju. Sabiedriskie darbinieki un valstsvīri sūtīja līdzjūtības apliecinājumus. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis rakstīja vecākiem: “Sēro tauta, sēro kareivji, jo, darīdama drošsirdīgi zem ienaidnieka šāvieniem savu mīlestības darbu priekš viņiem, viņa tika no ienaidnieka granātas ievainota. Elzas Žiglevices vārds neizdzēšami iespiedīsies latviešu tautas sirdīs...”
Draugi un līdzstrādnieki 1920. gadā sagatavoja brošūru Elzas piemiņai, kuru 1925. gadā izdeva atkārtoti, papildinātu ar attēliem un atmiņu vēstījumiem, lai upuris, ko jaunā sieviete nesa tēvzemei, nepazustu no cilvēku atmiņām.
Doma Elzu Žiglevicu apbalvot ar Lāčplēša Kara ordeni radās 1928. gada pavasarī. Pirmo reizi Lāčplēša Kara ordeņa dome 1928. gada martā jautājumu neizlēma, bet 1928. gada 25. oktobrī dome piešķīra Elzai Žiglevicai III šķiras Lāčplēša Kara ordeni Nr. 2073, ko meitas vārdā saņēma vecāki. Tas arī bija noslēdzošais apbalvojums, pēc kura ordeni nevienam vairs nepiešķīra.
Izstādē Jūrmalas muzeja pirmajā stāvā ir iespēja apskatīt pašu ordeni ar speciālo glabāšanas kārbiņu, abas piemiņas brošūras, kas tagad ir bibliogrāfisks retums, iepazīties ar Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa vadītājas rekomendācija vēstuli, kurā aprakstīta Elzas Žiglevicas varoņdarba nozīme, kā arī aplūkot fotogrāfijas, kas atspoguļo Elzas Žiglevicas dzīvi Slokā.
Jūrmalas muzejs izsaka pateicību biedrībai “Brāļu kapu komiteja” un Latvijas Kara muzejam par sadarbību un atbalstu izstādes tapšanā. Izstādē izmatoti arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma un Latvijas Nacionālā arhīva materiāli. Izstādes dizaina autore – Jana Rāve.
Izstāde skatāma no 11. novembra līdz 23. novembrim.