Egils Spuris (1957) fotogrāfiju apguvis no tēva, dizainera un fotomākslinieka Egona Spura, gan esot blakus un redzot, kā viņš strādā, gan uzklausot tēva padomus. Aktīvi piedalās izstādēs kopš 2007. gada, sadarbojies ar Agijas Sūnas mākslas galeriju, veidojot fotoreportāžas. Beidzis LU Svešvalodu fakultāti.
Par savu daiļradi Egils Spuris saka: “Gleznieciskā fotogrāfija, minimālisms ir mani mīļākie stili. Jo tie neierobežo iztēli un ļauj vaļu asociācijām. Mani reti kad interesē attēlā redzamās lietas, lielākoties to mērķis ir virzīt skatītāja aci it kā cauri fotogrāfijai, lai saredzētu, sajustu, kas ir aiz tās. Un esmu priecīgs, kad man tas izdodas.
Daba ir vieta, no kuras mēs nākam, kur atgriežamies. Mēs esam tās daļa, mēs piederam pie tās. Nereti, ikdienas kņadas vai ambīciju pārņemti, mēs zaudējam šo saikni. Atgriezties dabā, atjaunot pieslēgumu, ļaut domām aizlidot tālu aiz horizonta. Neviens nezina, ko viņas tur dara, bet viņas atgriežas mierīgas un attīrītas.”
