Svētdien, 9. augustā, plkst. 11.00 Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā ar svinīgu dievkalpojumu tiks atzīmēta draudzes kora 100. gadskārta. Jubilejas dievkalpojumā kora sastāvu kuplinās arī daudzi bijušie dziedātāji, kuri gadu gaitā bijuši daļa no šīs muzikālās kopienas.
Par kora dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1926. gads, kad tā organizēšanu uzņēmās ērģelnieks Augusts Gusmanis. Vēlāk kora vadību pārņēma draudzes mācītāja dēls Vitus Eihe, kura vadībā 1938. gada 9. latviešu Vispārējos dziesmu svētku koru karos koris 53 dziedātāju sastāvā izcīnīja 1. vietu un vērtīgu balvu – sudraba lādīti.
Atskatoties uz kora vēsturi un panākumiem no mūsdienu skatpunkta, tas atgādina par laiku, kad visa latviešu dziesmu svētku kustība sākotnēji izrietēja no baznīcas un skolu koru aktivitātēm. Kordziedāšanas pirmsākumi Latvijā ir cieši saistīti ar hernhūtiešu jeb brāļu draudžu garīgo atmodu 18. gadsimtā, kurā kopīga dziedāšana bija neatņemama dievkalpojuma sastāvdaļa.
Gadsimta garumā Dubultu draudzes kora māksliniecisko pēctecību veidojuši diriģenti Augusts Gusmanis, Vitus Eihe, Mārtiņš Eihe, Jānis Sieriņš, Jānis Ķerpe, Georgs Fišers, Hermīne Grigule un Arnis Papeļuks.
Laikā no 1962. līdz 1988. gadam, kad draudzei tika atsavināts dievnams, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli, draudze un koris mājvietu rada Slokas baznīcā, ne mirkli nepārtraucot savu darbību pat ierobežojošos apstākļos.
Kopš 1986. gada rudens – nu jau 40 gadus – kora vadību un tradīciju uzturēšanu turpina diriģente Māra Jermolova (dzimusi Amola), ilggadējā Dubultu draudzes mācītāja Valda Amola meita. Viņas vadībā koris ir piedzīvojis gan atgriešanos Dubultu dievnamā 1988. gadā, gan aktīvu dalību Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) kopējos muzikālajos pasākumos.
Šodien Dubultu draudzes koris ir ikdienas dievkalpojumu dalībnieks, bagātinot liturģiju ar psalmiem un citiem sakrāliem dziedājumiem, tādējādi padziļinot garīgo pieredzi ikvienam dievlūdzējam.